Vai esošās skolas ir kaitīgas mūsu bērniem? 10.04.2017

Laura jautā: Klausījos I. Blūmas semināru par Jaunajiem bērniem. Tur tika teikts, ka tie ir ar jaunam vibrācijām. Tas tā kā būtu saprotams, bet tas, ka šiem bērniem neder parastas skolas. Labi, tam es varu piekrist. Citur ārzemēs ir
tādas skolas, kurās vairs neliek atzīmes un ir brīva atmosfēra. Tas viss ir labi, bet Latvijā pagaidām katrā pilsētā nemaz nav tādu skolu. It kā man negribas bērnu laist pārastā skolā, jo baidos, ka nodarīšu pāri tādejādi. Tur
piedāvā pārvākties tuvāk tādam skolām, bet ja tas arī nav iespējams ? Kurš tad būtu gatavs pamest mājas ? Vai tiešām situācija parastās skolās un sistēma ir tik kaitīga mūsdienu bērniem, kuri dzimst no 2011. gada ? Negribu
darīt savam bērnam pāri, vedot viņu sistēmā, kas viņam neatbilst. Un par pulciņiem kādas ir jūsu domas ? Vai tie ir bērnam noderīgi ? Es vedu bērnu uz Montesori nodarbībām. Vai man kā mammai būtu jājūtas slikti, ja manai pilsētai tuvumā nav jauno skolu, kas atbilst šo bērnu vibrācijām ? Kāds ir jūsu viedoklis?

Elvita Rudzāte atbild: Dievs visu saliek pa savām vietām. Šobrīd Latvijā izglītības sistēmā sākušās pārmaiņas. Lauku skolām pietrūkst bērni, bet pilsētas skolās bērnu skaits ir ap 30 bērniem klasē. Bērni, kuriem ir augstas vibrācijas nespēj mācīties skolā, kur ir lielas klases. Tāpēc Latvijā ir izveidojusies piespiedu situāciju lauku skolām – piedāvāt citu mācīšanās iespēju nekā to piedāvā pilsētas skolas vai likvidēties, jo bērnu skaits laukos samazinās.

Pilsētas skolu vecāki ir gatavi savus bērnus vest uz lauku skolām, ja tikai to piedāvājums ir atbilstošs viņu bērnu vajadzībām. Tā ir brīnišķīga iespēja citādi domājošiem pedagogiem apvienoties un izveidot jaunu skolu laukos, kur bērnu skaits nav pietiekams. Visas pašvaldības ir gatavs vadāt bērnus, ja tikai skola tiek atzīta no vecāku un bērnu puses. Īpaši lauku skolu pašvaldības šobrīd aktīvi meklē pedagogus entuziastus, kas neskatās tik ļoti uz savu atalgojumu, cik uz iespēju kalpot bērniem, iespēju attīstīt savu kompetenci un strādāt ar jaunām metodēm atbilstoši jaunā laika bērnu vajadzībām.

Man ir bijusi pieredze ar lauku skolām, un es patiešām ticu, ka lauku skolas pārņems šo jauno nišu – attīstīs jaunas pieejas skolas, kuras balstīties mīlestībā un tikumiskā audzināšanā, lielu uzsvaru liekot uz radošo attīstību, ko piedāvā Montesori vai Valdorfa metodes. Tomēr svarīgi ir neaizmirst par garīguma attīstību, jo radošums vien ir par maz. Garīgai un intelektuālai attīstībai ir jābūt līdzsvarā. Tās skolas, kuras to pirmās sāks praktizēt, ātrāk gūs panākumus nekā skolas, kuras balstīsies tikai uz intelektu.

Tā kā bērni ir ļoti dažādi, tad svarīgi bērniem, kuriem kaut kas padodas labāk, attīstīt šo iespēju papildus nodarbībās vai pulciņos. Ideāli, ja šī iespēja tiek piedāvāta skolā uz vietas, bet es pieļauju, ka ne vienmēr tas būs iespējams. Tāpēc lauku skolām vajadzētu arī kaut kādu specializāciju, lai vecāki zinātu, ka šajā skolā bērns papildus var apgūt teiksim visus eksaktos priekšmetus u.tml. Ļoti svarīgi, lai izveidotos sadarbība starp izglītības iestādēm no pamatskolas līdz augstskolai un uzņēmumiem, lai bērns no bērnības redz kāpēc viņam nepieciešams apgūt vienu vai otru priekšmetu, kā šīs zināšanās noderēs tālāk dzīvē un darba vidē.

Kaut arī sabiedrībā ir liela neapmierinātība ar esošo izglītības sistēmu un piedāvātām pārmaiņām, tomēr es šo situāciju redzu, ka ļoti labu iespēju, tikai tas ir jādara gudri, nevajag radīt konkurenci starp skolām, bet katrai skolai atrast savu nišu, ko skola piedāvā vairāk un labāk nekā citas skolas. Faktiski būtu jāizstrādā skolu attīstības stratēģija pa novadiem un reģioniem kopumā. Pamatam visās skolās ir jābūt vienādam, bet svarīgas ir tieši papildus iespējas, ko citas skolas nepiedāvā.

Viss ir iespējams, nepieciešama tikai ticība un griba sākt kaut ko darīt mūsu bērnu un Latvijas nākotnes labā. Es ticu, ka mums visiem kopā tas izdosies.