ATBILDĪBA, ejot garīgās attīstības ceļu 09.02.2016
Šobrīd Latvijā ir samērā daudz cilvēku, kuri apmeklē dažādus garīgās attīstības seminārus, lasa garīgo literatūru, praktizē garīgās prakses un apgalvo, ka iet garīgās attīstības ceļu. Latvija ir unikāla arī ar to, ka uz tik nelielo iedzīvotāju skaitu, ir arī ļoti daudz cilvēku, kas māca citiem iet garīgās attīstības ceļu. Tas ir labi, ka Latvijā ir šādas tendences, bet šai situācijai ir liela ēnas puse un tā ir atbildības neuzņemšanās.
Tā kā arī es dalos savās zināšanās un ir cilvēku grupas, kuras saņem manu atbalstu ilggadīgi, tad esmu nonākusi pie ļoti rūgtiem secinājumiem un ar šo rakstu vēlos brīdināt visus par ATBILDĪBU, kādu viņi uzņemas, ejot garīgās attīstības ceļu.
Atbildības līmenis katram garīgā ceļa gājējām ir atšķirīgs. Tie, kuri māca citus, uzņemas visaugstāko atbildības līmeni. Tie, kuri tikai mācās, viņu atbildības līmenis ir zemāks, bet jo ilgāk viņi mācās, jo arī viņu atbildības līmenis pieaug.
Mana pieredze rāda, ka cilvēki zinot Dievišķos likumus, atrod attaisnojumus, lai tos neievērotu laicīgajā dzīvē. Es saprotu, ka ievērot Dievišķos likumus laicīgajā dzīvē ir ļoti grūti, pati gandrīz katru dienu sastopos ar dažāda veida kārdinājumiem, ar kuriem mani pārbauda vai es iekritīšu vai nē. Es apzinos, ka tie ir mani testi un eksāmeni, bet es neesmu padevusies pat, ja izkrītu kādā eksāmenā. Svarīgākais ir tas, ka esmu savā sirdī pateikusi, ka es vēlos iemācīties dzīvot, ievērojot Dievišķos likumus visās laicīgās dzīves situācijās. Es ļoti labi apzinos kādu atbildību esmu uzņēmusies, daloties savās zināšanās un palīdzot citiem iet garīgās attīstības ceļu tik cik Dievs man to atļauj. Kaut arī es sevi neuzskatu par Skolotāju, tomēr tas mani neatbrīvo no atbildības to cilvēku priekšā, kuri man ir uzticējušies, kuri ieklausās manos padomos un kopā ar mani iet garīgās attīstības ceļu.
Kā izpaužas atbildība, ejot garīgās attīstības ceļu laicīgajā dzīvē? Tas nozīmē, ka mēs cenšamies un darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai ikdienas dzīvē (ģimenē, darbā, sabiedrībā, dabā u.tml.) nepārkāptu Dievišķos likumus.
Vienmēr ir pastāvējuši aizliegumi, kuri tika realizēti reliģiskā un valstiskā līmenī. Mūsdienās tikai mūsu apziņa var kalpot par cenzoru, kas var mums aizliegt darīt to vai ko citu. Mūsu Ticības pakāpe, iekšējo motīvu tīrība vada visas mūsu dzīves puses.
Svarīgākie baušļi:
- Mīlēt jūsu tuvākos un visu Radīto: akmeņus, augus, ikvienu zvēru un dzīvnieku, visu dabu.
- Nepieļaut laulības pārkāpumus.
- Neiekārot sava tuvākā mantu.
- Nemelot, būt atklātiem un patiesiem.
- Neapskaust.
- Nenogalināt dzīvību.
Svarīgākie attiecību veidošanas baušļi:
1. Jums jābūt likumīgā laulībā ar jūsu seksuālo partneri.
2. Jūs nedrīkstat stāties nekādās seksuālās attiecībās ar gadījuma partneriem un ar tāda paša dzimuma cilvēkiem kā jūs.
3. Katru jūsu laulāto attiecību aktu jums jādara Dieva vārdā.
Kādas sekas draud tam garīgā ceļa gājējām, kas ikdienas dzīvē neievēro Dievišķos likumus? Atbilde: “Būs jāpiedzīvo ļoti lielas ciešanas.” Apskatīsim tikai vienu bausli “nenogalināt dzīvību”, kas visvairāk tiek pārkāpts mūsdienās, veicot abortus. Visi tie garīgā ceļa gājēji, kuri atbalstīs abortus un cita veida cilvēka slepkavības, ieskaitot pašnāvību, pārkāpj bausli “nenogalināt dzīvību”. Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās aborti ir atļauti un šis jautājums ir atstāts paša cilvēka ziņā. Starp ginekologiem ir cilvēki, kas iet garīgās attīstības ceļu un ļoti labi apzinās, ka aborts ir bērna slepkavība. Daļa ginekologu tieši tāpēc ir atteikušies veikt abortus, bet ir ginekologi, kuri paši abortus neveic, bet uzraksta sievietei nosūtījumu uz vietu, kur tas tiek veikts.
Rodas jautājums, vai ginekologs, kas uzraksta nosūtījumu veikt abortu pirms tam, mēģinot sievieti atrunāt no nozieguma, uzņemas atbildību par nogalināto dzīvību? JĀ, UZŅEMAS PILNĪBĀ ATBILDĪBU. Tad kā būtu jārīkojas ginekologam, lai viņš ievērotu bausli “nenogalināt dzīvību”? Viņam ir jāizskaidro māmiņai kā notiek bērna iemiesošanās process, cik bērns ir laimīgs, kad viņam ir izdevies iemiesoties un cik viņš ir nelaimīgs, kad viņam atkal ir jāatgriežas Smalkajā plānā, neapgūstot ieplānotās dzīves mācības. Ginekologs nekādā gadījumā nedrīkst rakstīt nosūtījumu, bet ja māte tomēr izvēlas abortu, lai viņa pati meklē citu ginekologu. Ja šī māte sastapsies ar citu ginekologu, kurš runās to pašu, ko iepriekšējais, iespējams viņa sāks aizdomāties par savu rīcību un atteiksies no aborta.
Kādas sekas var piemeklēt ginekologus, kas veic abortus vai raksta nosūtījumus abortu veikšanai? Viss ir Dieva ziņā, man nav zināms kā tas skars katru konkrēto ginekologu, bet es zinu, ka tie var būt ļoti smagi un ciešanu pilni pārbaudījumi. Bet atkal atgādināšu par atbildības līmeni. Ciešanu līmenis ir atkarīgs no ginekologa apziņas līmeņa, jo tas ir augstāks, jo smagākas ciešanas.
Ko darīt ginekologiem, kuri ir veikuši abortus vai rakstījuši nosūtījumus veikt abortus, lai dzēstu savu slikto karmu? Vispirms ir jāizdara sirdī izvēle, ka es vairāk šādu kļūdu neatkārtošu. Pēc tam ir jānožēlo visas iepriekš pieļautās kļūdas – domās jālūdz piedošana visiem tiem bērniem, kuri nevarēja piedzimt, jo ginekologs neprata pārliecināt māti neveikt abortu; domās jālūdz piedošana mātēm, ka neprata atrast pareizos vārdus, lai atrunātu no aborta; jālūdz piedošana Dievam par pieļautajām kļūdām; jāpiedod pašam sev savas pieļautās kļūdas un jāapņemas turpmāk tās vairs neatkārtot.
Dievs visu piedod, ja tikai redz, ka cilvēks tiešām ir sapratis un gatavs mainīties. Karmu var dzēst ar patiesu nožēlu, lūgšanām un labiem darbiem. Tā daļa karmas, kas atgriezīsies, tā nebūs tik smaga, to varēs vieglāk izturēt.
Es apskatīju tikai vienu piemēru par atbildības uzņemšanos, bet mūsu dzīvē ir ļoti daudz citu piemēru, kur mums ir jāuzņemas tāda pati atbildība.
Mīļie, garīgā ceļa gājēji, kas nav apzinājušies savu atbildību, man jums ir viens ieteikums, lai jūs pasargātu no lielām ciešanām – izdariet izvēli, vai jūs tiešām vēlaties iet garīgās attīstības ceļu? Ja atbilde ir “jā”, tad nekavējoši sāciet domāt, kā visās ikdienas situācijās ievērot Dievišķos likumus. Ja jūs nepārzināt Dievišķos likumus, tad iesaku jums noklausīties e-seminārus Piedošanas mācība, kur esmu skaidrojusi Dievišķos likumus, un īpaši pievērst uzmanību Tikumības likumam, jo tieši to pārkāpjot, mēs uzņemamies visvairāk sliktas karmas.
Ja jūs neesat gatavi savā ikdienas dzīvē sākt ievērot Dievišķos likumus, tad es jums neiesaku turpināt iet garīgās attīstības ceļu, jo kā jau minēju, jo ilgāk cilvēks iet garīgās attīstības ceļu, jo lielāku atbildību viņš uzņemas un lielākas ciešanas būs jāpiedzīvo kā sekas par Dievišķo likumu pārkāpumiem.
Atcerieties, ka Dievs mums ir devis brīvo gribu un saprātu, kas nozīmē, ka mēs uzņemamies atbildību par savu rīcību, t.i., par visām mūsu rīcībām mums nāksies atskaitīties Dieva priekšā – daru labu, saņemu labu; daru sliktu, saņemu sliktu. Tas attiecas arī uz neticīgajiem, bet īpaši uz tiem, kas ir sākuši iet garīgās attīstības ceļu, jo pastāv Dievišķais likums: “Kam vairāk ir dots, no tā vairāk prasa”.
Autore: Elvita Rudzāte
sending...
