Attieksme pret partneri 18.10.2014

Attieksme ir noteicošā, kas partnerī rada priekšstatu par to, ko partneris jūt pret viņu. Lai jūsu laulība būtu laimīga, ir svarīgi, lai jūsu attieksme pret partneri būtu laipna, pacietīga, pieklājīga, pazemīga, dāsna, godīga, mīļa, cieņas un līdzjūtības pilna u.tml. Tā kā attieksme var būt gan pozitīva, gan negatīva, tad būtiski ir attīstīt pozitīvās cilvēciskās īpašības un atbrīvoties no negatīvajām cilvēciskajām īpašībām. Aplūkosim būtiskākās pozitīvās cilvēciskās īpašības, kuras jāattīsta, lai jūs iemācītos mīlēt.

Laipnība nozīmē ievērot kādu un apzināties viņa vajadzības. Tas nozīmē meklēt vērtību ikvienā satiktajā cilvēkā. Ja jums nav īpaši jāpiedomā par savu attieksmi pret partneri, jo vienmēr dabiski esat pret to laipns, tad var teikt, ka jūs patiešām to mīlat. Ja tomēr jums šī īpašība dabiski nepiemīt, tad jums tā ir jāattīsta. Laipnība attīstās laika gaitā, tiklīdz mēs atveram savu sirdi un prātu, lai taptu mīlošākiem cilvēkiem. Ja partneris pret tevi izturas laipni, tad mēģini uzreiz atbildēt ar to pašu.

Rietumu kultūrā mēs neesam mācīti būt pacietīgi. Kad vadītājs dod mums uzdevumu un mēs vaicājam: „Kāds ir izpildes termiņš?” – atbilde bieži vien ir: „Vakardiena.” Tieši tāpat savā laulības dzīvē mēs sagaidām tūlītēju atlīdzinājumu. Tomēr pacietība ir mīloša cilvēka iezīme. Tā ir sapratne, ka neviens nav perfekts. Pacietība nozīmē mīlēt cilvēku arī tad, ja viņa izvēlēm mēs nepiekrītam, būt godīgam, lai līdzcietīgi uzklausītu un vēlētos saprast otru cilvēku.

Pacietība dažādās dzīves jomās izpaužas atšķirīgi, taču, ja esam pacietīgi vienā dzīves jomā, tad tā attīstās arī pārējās dzīves jomās. Ja mēs mēģināsim bēgt no sev netīkama cilvēka, mēs zaudēsim iespēju pieredzēt savas pacietības spēku un apgūt neapgūto mācību stundu. Ja kāds pret tevi izturas īpaši nepacietīgi, apdomā iespēju būt pret viņu īpaši pacietīgs. Pacietība ir gatavība pagaidām samierināties ar nemīlošu vai emocionālu izturēšanos no partnera puses, lai tiktu līdz strīda būtībai, kas ir izraisījis dusmas. Svarīga ir klausīšanās, kad jūti, ka otrs tevi ir pārpratis. Klausīšanās nozīmē atzīt partnera izjūtas un likt viņam justies sadzirdētam. Ja kāds ir dusmīgs, viņa neapmierinātības kliedēšanai izmanto klausīšanos.

Lai arī tas izklausās neticami, bet pacietība var pārvērst cilvēkus, ja esam apņēmušies mīlēt neviltoti. Pacietība nav piekrišana otram cilvēkam tādēļ, lai izvairītos no strīda. Pacietība ir dialoga uzsākšana, lai izprastu otra domas, izjūtas un izturēšanos.

Tāpat kā mēs mācāmies būt pacietīgi pret citiem cilvēkiem, mums jāmācās būt pacietīgiem pašiem pret sevi. Lai attīstītu pacietību, jāsaprot, ka nepacietība situāciju par labu nevērsīs. Jums izdosies attīstīt pacietību, ja koncentrēsieties uz problēmu un tās risināšanu, nevis uz personas nosodīšanu.

Būtiska cilvēciskā īpašība ir pieklājība. Pieklājība nozīmē izturēšanos pret ikvienu kā pret savu draugu. Pieklājība atzīst kāda cita klātbūtni vai centienus. Parasti pieklājību izprot kā labas manieres, bet patiesībā tā ir pirmais solis uz draudzību. Izturoties pret kādu kā pret draugu, tu atver durvis izvērstām attiecībām. Pieklājība atzīst citu cilvēku vērtību. Dāvājot kādam savu uzmanību, jūs esat pieklājīgs.

Kā attīstīt pieklājību laulībā?

1. Nekad nerunā otra vietā.
2. Iejūtīgi ieklausies otra teiktajā.
3. Iemācies palūgt to, ko tu vēlies.
4. Konfliktā vairāk koncentrējies uz risinājuma meklēšanu, nevis virsrokas gūšanu.
5. Izsaki lūgumus, nevis prasības.
6. Pirms izsaki lūgumu par pārmaiņām, divreiz vai trīsreiz uzslavē dzīvesbiedru.
7. Ja nodarījums ir atzīts un piedots, nekad vairs par to nerunā.

Lai laulība būtu veiksmīga, būtiska ir cilvēciskā īpašība –pazemība. Pazemība nozīmē cita cilvēka vērtīguma apliecināšanu. Tā ir pakāpšanās lejup, lai kāds cits varētu paspert soli augšup, sniedzot mums lielu iepriecinājumu. Pazemīgi cilvēki ir pārliecināti par sevi, viņi apzinās gan savu, gan citu cilvēku vērtīgumu, tāpēc priecājas par citu veiksmēm. Pazemīgiem cilvēkiem ir mierpilna sirds, kas ļauj paiet sāņus, lai apliecinātu kāda cita vērtīgumu. Patiesa pazemība vairāk saistāma ar atteikšanos, lai kāds cits var tikt uz priekšu, nevis pagrūst kādu malā, lai izvirzītos pats. Pazemība laulībā ir atteikšanās no savām vēlmēm vai vajadzībām, lai sagādātu laulātajam prieku. Patiesa pazemība noliek savas intereses sāņus un iejūtas otra partnera ādā.

Laulībā ne mazāk svarīga ir arī cilvēciskā īpašība – dāsnums. Par dāsnumu mēs bieži uzskatām gatavību ziedot naudu, bet patiesā mīlestībā dāsnums nozīmē daudz vairāk par finansiālu palīdzību. Ja mīlam pa īstam, mēs esam dāsni visā, ko darām. Dāsnums var izpausties rīcībā, taču tas sākas ar sirds siltumu. Dāsnums nozīmē nepiespiesti dāvāt savu uzmanību, laiku, prasmes, naudu un līdzjūtību citiem. Svarīgi ir saprast, ka mēs dodam tāpēc, ka atzīstam citu cilvēku vērtīgumu, kas nav izsakāms naudas izteiksmē. Piemēram, Māte Terēze, kuras Gara dāsnums ir dziedinājis un mierinājis tūkstošus cilvēku, reiz rakstīja: „Par savu pienākumu es nekad neuzskatīju masu aprūpi. Es aprūpēju atsevišķu cilvēku.” Mēs esam aicināti būt dāsni vispirms pret cilvēkiem, kuri ir mums līdzās. Tas nozīmē, ka laulībā mums ir jābūt dāsniem pret partneri un bērniem. Atcerieties Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu: „Es dodu, lai dotu, nevis lai saņemtu.” Ja jūs šo likumu ievērosiet savā laulības dzīvē, tad jums nebūs jāpiedzīvo ciešanas.

Neviena laimīga laulības dzīve nevar pastāvēt, ja partneru attieksme vienam pret otru nav patiesa jeb godīga. Ja dzīvojam godīgi un runājam patiesību, mēs atbrīvojam sevi krietnai mīlestībai un radām telpu, kur kāds cits var mīlēt mūs. Bez godīguma visas pārējās mīloša cilvēka cilvēciskās īpašības ir nepilnīgas.

Godīgums nozīmē mīlošu saskaņu domās, vārdos un rīcībā. Cilvēks, kura domas, vārdi un rīcība ir saskaņā, ir īsts Cilvēks. Īsta cilvēka rīcība ir tikumīga, tāpēc viņā ir miers un harmonija. Tikai šāds cilvēks var atvērt savu sirdi patiesai mīlestībai.

Brīvība, ko dod godīga dzīve, rada telpu pilnvērtīgām attiecībām. Slēpdami savas domas, jūtas un uzskatus, pat par sīkumiem, mēs kavējam savus centienus mīlēt neviltoti. Vienīgais veids, kā citi saņems to mīlestību, ko vēlamies viņiem dot, ir uzticēšanās ne tikai tam, ko mēs sakām, bet tam, kas mēs esam.

Laulāto attiecībās ne mazāk svarīga ir līdzjūtīga un cieņas pilna attieksme vienam pret otru. Patiesa līdzjūtība ir tad, kad cilvēks jūt līdzi otram, saredzot viņu sev līdzīgu, nevis žēlo otru paša trūkumu dēļ. Līdzjūtībai ir dažādas attieksmju nokrāsas – empātija, labestība, gatavība palīdzēt, žēlsirdība, atbalstīšana, pašaizliedzība, izpratne, iejūtīgums. Līdzjūtība nozīmē darīt to, kas darāms, lai otram būtu labi.

Savukārt cieņas pilnā attieksmē ietilpst šādas nostādnes:

• Otra cilvēka devuma augsta novērtēšana;
• Uzmanība;
• Otra ievērošana;
• Smalkjūtība;
• Otra tiesību un viedokļu atzīšana;
• Neuzmākšanās;
• Otra cilvēka neaprunāšana un netiesāšana;
• Otra cilvēka goda aizstāvēšana;
• Otra cilvēka godāšana;
• Klausīšanās bez aizspriedumiem;
• Gatavība izprast otra viedokli un vajadzības;
• Otra cilvēka esamības atzīšana, pieņemot, ka katrs ir vērtīga Dieva radīta būtne.

Autore: Elvita Rudzāte