Attīstības klupšanas akmens – KAISLĪBAS 26.10.2016

Garīgā ceļa gājējiem viens no grūtākajiem pārbaudījumiem ir saskarsme ar kārdinājumu izbaudīt kaisli, kurš ne tikai aptur cilvēka garīgo attīstību, bet atmet cilvēku atpakaļ. Ar šo pārbaudījumu sastopas ne tikai garīgā ceļa gājēji, bet ikviens cilvēks, kurā ir liela uguns enerģija, kas spēj aktīvi darboties un strādāt.

Kāpēc cilvēki mēdz nonākt kaisles varā? Vai kāds no malas viņus tam pamudina? Protams, tumsas spēki aktīvi darbojas, lai tikai pamudinātu cilvēkus nodoties dažādām kaislībām. Šim mērķim tumsas spēki izmanto plašsaziņas līdzekļus, kas visefektīvāk iedarbojas uz cilvēka psihi, kā arī mūziku un citus veidus. Tomēr jāņem vērā fakts, ka tumsas spēki to nevarētu izdarīt, ja cilvēkā nebūtu iekšēja vēlme iegūt šādu pieredzi jeb citiem vārdiem sakot, vēlme izdzīvot kaislību.

Esmu novērojusi, ka kaislības tīklos iekrīt cilvēki, kas bērnībā ir bijuši paklausīgi bērni saviem vecākiem. Bieži šādiem bērniem vecāki ir ļoti stingri vai prasīgi. Viņi ir labi mācījušies skolā un kādam pat paveicies izveidot ģimeni un sasniegt labus rezultātus karjeras attīstībā, bet te negaidot šis cilvēks iekrīt kaislību varā, kļūstos par dzīvnieku. Tas nav jāsaprot burtiskā nozīmē, bet cilvēks visu savu dzīvi pakļauj tikai vienai domai – izbaudīt kaisli. Kādu laiku šis cilvēks noturas amatā savu pagātnes nopelnu dēļ, bet tas ir tikai uz laiku, līdz apkārtējie pamana, ka šis cilvēks vairs nespēj neko radīt, nenotiek attīstība, viss sāk stagnēt.

Bieži šajos tīklos iekrīt augstas amatpersonas un veiksmīgi biznesmeņi, kas dzīvē ir sasnieguši virsotnes. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šie cilvēki ir ļoti labi attīstījuši intelektu, bet nav to līdzsvarojuši ar garīgumu. Līdzsvars ir izzudis, un cilvēks, kas sasniedzis karjerā un materiālā stāvoklī ļoti daudz, vairs negūst no dzīves prieku, un tad uzrodas kāds/a, kas aicina pamēģināt ko nebijušu. Vīrietis, kas bijis heteroseksuāls, pamēģina attiecības ar vīrieti. Tas pats attiecas arī uz sievietēm, kas negaidīti no kārtīgas mātes pārvērtusies par viegli iegūstamu sievieti, mainot partnerus kā zeķes.

Skolotāji māca, ka mācekļiem (garīgā ceļa gājējiem) jāatrod sevī spēks pārvarēt ienaidniekus, kas, galvenokārt, mājo mūsos pašos, visādu neizdzīvotu kaislību un ieradumu veidā un bieži vien tikai ārējie apstākļi un nosacījumi liek tiem atmosties sirdī, saindējot mūsu apziņu. Skolotāji īpaši brīdina par ārējo apstākļu ietekmi uz mūsu apziņu, tāpēc mums pašiem ir jākontrolē kādā vidē mēs uzturamies. Mums pašiem sevi ir jāsargā no kārdinājumu uzbrukumiem.

Man bija iespēja aprunāties ar vīrieti, kurš bija iekritis kaislības varā un zaudējis pilnīgi visu – amatu, mantu, naudu, ģimeni un reputāciju. Patiesībā tieši šī situācija, ka viņš pilnīgi visu pazaudēja, arī bija viņa glābiņš, lai viņš beidzot pamostos no kaislības varas un saprastu kur tā viņu bija novedusi. Arī šis vīrietis bija audzis kārtīgā ģimenē, tomēr viņš kopš bērnības cieta no mīlestības trūkuma – viņu nepieņēma bērni, jo izskatā bija pārāk apaļīgs un skolā pārāk labi mācījās. Viņā bija attīstījušās bailes “mani nemīl”, kas bija viens no veicinošiem faktoriem, lai viņš iekristu kaislību varā. Par laimi viņš pamodās un pats sāka rāpties no bedres ārā. Viņam neiet viegli, bet Dievs palīdz, ja tikai redz, ka cilvēks nācis pie prāta. Tomēr es šaubos, vai viņš būtu nācis pie prāta, ja būtu materiāli ļoti labi nodrošināts, jo tad viņam būtu iespējas pabarot savas bailes “mani nemīl” ar naudu, t.i., cilvēkiem, kam ir daudz naudas netrūkst paziņu, kas gatavi palīdzēt to notērēt, radot ilūziju, ka viņus mīl un ciena.

Diemžēl sabiedrība ir ļoti neizglītota un nesaprot kāpēc nedrīkst nodoties kaislībām. Mūsdienu sabiedrība ir ļoti attālinājusies no tikumības baušļiem un pat, ja tos zina, tad neizprot to jēgu, jo baznīca neprot tos izskaidrot. Tāpēc tikumības baušļi ir pārvērtušies par dogmām, bet tā tam nevajadzētu būt.

Ko darīt, lai glābtu sabiedrību no šīs degradācijas? Mācībā ir teikts: “It visas nelīdzsvarotības dabiskā kārtā pakāpeniski jāizskauž. Ar pavēli vai varmācību nav iespējams izbeigt nevienu kaismīgu nelīdzsvarotību. Izturīgu tiltu cels centieni, kas bāzēsies uz izkoptas apziņas pamatiem. Ir jāatskārš noderīgums, un tad iestāsies arī pareiza evolūcija. Bet bez atskārsmes nav iespējams pārvarēt zemākās pasaulīgās kaislības.”

No savas pieredzes esmu sapratusi, ka nevienam nevar ar spēku uzspiest tikumības baušļus, jo tas var radīt pretēju rezultātu – pamēģināt aizliegto augli. Nevienu nedrīkst piespiest apgūt Mācību, tam ir jābūt iekšējam aicinājumam. Mums jāmāca sabiedrība domāt, bet tas ir jādara jau no bērnības. Diemžēl skolā bērniem ir jāapgūst tik daudz priekšmetu, ka domāt par dzīvi nav laika. Absurds, bet tāda ir realitāte. Es garīgajā literatūrā izlasīju, ka pareizs mācību stundu sadalījums skolā būtu 50% intelekta attīstībai un 50% garīguma attīstībai. Reālā situācija ir tāda, ka garīguma attīstība notiek tik minimāli, ka domāju, ka pat 1% nesanāk.

Šādas audzināšanas rezultāts ir intelektuāli spējīgs pieaugušais, kas ar savu intelektu sasniedz labus rezultātus karjerā, izveidojot sev labi nodrošinātu materiālu dzīvi, bet zaudējot mīlestību un cilvēcību. Mīlestība tiek aizstāta ar dažāda veida kaislībām.

Kas notiek ar šo cilvēku? Viņš lēnām pārvēršas par dzīvnieku, saglabājot cilvēcisko izskatu. Diemžēl, ja viņš dzīves laikā nepamodīsies un kaislību pārņemts atstās fizisko iemiesojumu, tad nākamajā dzīvē viņš iemiesosies ļoti zemas attīstības cilvēkā, kur varēs baudīt kaislības, bet būs zaudētas visas intelektuālās spējas. Bieži šādu kaislību pārņemtie cilvēki, jau šajā dzīvē zaudē prātu un nokļūst psihoneiroloģiskajās slimnīcās.

Kā atmodināt sabiedrību no kaislību ilūzijas? Manuprāt ir pienācis laiks katram kaut ko darīt, lai vispirms celtu savu apziņas līmeni, un pēc tam dalītos ar šīm zināšanām un pieredzi ar saviem tuviniekiem, draugiem, paziņām un kolēģiem. Tikai tā mēs kopīgiem spēkiem celsim kolektīvo apziņas līmeni, kas ne tikai palīdzēs mūsu valstij nodrošināt labklājību, bet arī izveidot spēcīgas ģimenes, kuru galvenā vērtība būs mīlestība.

Pašlaik situācija izskatās diezgan bezcerīga, tomēr es ticu, ka pārmaiņas būs tikai uz labo pusi. Žēl, ka mēs ļaujamies pārmaiņām tikai pēc smagiem satricinājumiem, bet tāda ir cilvēka daba. Tāds pagaidām ir kolektīvais apziņas līmenis.

Padomā kā ir ar tevi? Vai spēj pārvarēt vēlmi izdzīvot kaislības? Vai esi izpratis kāpēc svarīgi ikdienā dzīvot pēc Sirdsapziņas saskaņā ar Dievišķajiem likumiem?

Autore: Elvita Rudzāte