Ceļojums manā DNS 25.10.2016

Autore: Gunta

Saņēmu e-pastu no dēla: “Mammu, paskaties šo! https://www.youtube.com/watch?v=Fw7FhU-G1_Q
Iespējams, tās ir atbildes uz mūsu jautājumiem.” Kādi tad ir jautājumi? Tie ir: kas es esmu? Kāpēc tāds/a esmu? Ko es šeit daru?

Ar šo MOMONDO saistītie sižeti ir angļu valodā un, tātad, par ko ir stāsts. Zinātne šodien piedāvā ielūkoties mūsu DNS un noteikt, cik % mūsos ir dažādu tautu iezīmju. Savukārt, šīs zināšanas var palīdzēt saprast kas esam, kāpēc tā domājam vai rīkojamies, kāpēc mums patīk vai nepatīk konkrētas lietas u.tt.

Eksperimentā piedalās dažādu tautu pārstāvji un tiek uzdots jautājums, vai viņi vēlas doties ceļojumā, kas bāzēts uz viņu DNS, respektīvi, galvenās balvas ieguvējs dosies ceļojumā uz visām valstīm, kas būs iekodētas viņa DNS. Visiem tas liekas aizraujoši un interesanti! Tiek noņemti siekalu paraugi un nākamā tikšanās notiek pēc 2ām nedēļām. Reakcijas pēc rezultātu saņemšanas ir dažādas: prieks, asaras, pārsteigums, šoks u.tt. Piemēram, kādā sižetā sieviete stāsta, ka viņa dzimusi Francijā 100% franču ģimenē, kur vecāki un vecvecāki ir francūži. Viņai jautā, kādu tautu iezīmes varētu būt viņā. Viņa atbild, ka noteikti ir francūziete, bet varētu būt arī angļu, jo pašlaik ir izvēlējusies dzīvot Londonā. Varētu būt arī itāļu, jo viņai ļoti patīk itāļi, to kultūra. Pēc rezultātu saņemšanas milzīgs pārsteigums. Izrādās 32% viņa ir angliete, 31% itāliete, + klāt citas tautības un pavisam maz francūziete. Ko tas nozīmē? Šeit pierādās reinkarnācijas fakts. Mūsu iemiesojumi nekur nepazūd, informācija tiek saglabāta mūsu DNS un tieši tāpēc mēs katrs esam unikāli.

Rakstu dēlam: ” Tu aizbrauci dzīvot uz Kanāriju salām, jo Tev nepatika aukstums. Tev patīk atvērti, labvēlīgi, smaidīgi cilvēki  ar kuriem viegli komunicēt, bet nepatīk Latvijas drūmās sejas. Vienā dienā Tu sāki nodarboties
ar cirka mākslu – žonglēt, braukt ar vienriteni, uzstāties ar uguns šovu – degošām bumbām, pie kam, mūsu ģimenē ar tādām lietām nav pilnīgi nekāda sakara. Jāsaka, nu pilnīgi netipisks latviešu bāleliņš! Kas Tu esi, dēls? ”

Tāpat varu jautāt sev – kas esmu? Mana iekšējā balss teica par šīm lietām, es tikai nemācēju to formulēt. Es to vēroju no savām izjūtām, no savas zemapziņas. Es skaidri zinu, ka esmu dzīvojusi Anglijā un manā DNS ir liels % angļu, skotu un īru tautības. Mana sirds sāk pukstēt straujāk, kad dzirdu skotu dziesmas un īru River dance manī izraisa kolosālas iekšējas vibrācijas, tās mani ceļ debesīs. Ne par velti izvēlējos 5,5 gadus dzīvot dažādās vietās Anglijā. Manī ir arī vācu tauta, jo aizbraucot uz Vāciju un tur padzīvojot, jutos pilnīgi kā būtu atgriezusies mājās. Tās sajūtas nespēju aizmirst pat šodien. Tāpat manī ir krievu tauta, jo neskatoties uz latviešu tautas smago vēsturi saistībā ar krieviem, man viņi neliekas nosodāmi, mans ceļš krustojas ar krieviem un sapņos runāju krieviski. Vēl jūtu sevī brīvo
un primitīvo savvaļu, iespējams, Āfriku, jo manas asinis sāk pulsēt straujāk, kad dzirdu Āfrikas mūzikas ritmus, dabas skaņas. No kurienes nāk patika doties tālos ceļojumos kājām, pa smiltīm? No kurienes mana spēja saprast dzīvniekus? Tāpat mani noteikti ir daļa no Taizemes, no budisma, daonisma kultūras, jo no kurienes mana vēlme pēc tetovējuma – daonisma simbola – iņ un jaņ. Vēl domāju, ka manī ir daļa no Skandināvijas, jo vienmēr esmu
sapņojusi par ceļojumu uz Norvēģiju. Ilgojos pēc šīs skarbās dabas, klintīm, sniegiem.  No kurienes mana patika slēpot? Protams, esmu arī latviete, jo man tik ļoti patīk zemi rakt! Man patīk sēt un stādīt, novākt ražu! Izbaudu
savas izjūtas ejot cauri gadalaikiem.

Varu teikt vienu: ja cilvēks neskrien pasaulei cauri aiz mūžīgas steigas un naudas pelnīšanas mokām un viņa sirds ir atvērta, tad zemapziņa dod mums impulsus un pats vari nojaust ļoti daudzas lietas. Es vienmēr esmu zinājusi, ka cilvēks nomirstot nepazūd. Pareizāk sakot, nepazūd enerģija, tāpēc arī iztrūkst asaras no manas puses bērēs.

Pasaule ir tik atvērta, cik atvērti esam mēs. Visumam nav robežu, nav laika limita, nav steigas, nav prasību. Atļausim paši sev būt un pieņemsim citus tādus, kādus tos Dievs radījis, jo nav pilnīgi nekāda pamata, lai tā nebūtu.

Elvitas Rudzātes viedoklis:

Es piekrītu Guntas rakstītajam, ka mūsu DNS satur ārkārtīgi daudz interesantas informācijas un pierādījumus arī par iepriekšējām dzīvēm, un ticu, ka pienāks brīdis, kad zinātniskie pierādījumi būs tik neapstrīdami, ka cilvēki noticēs reinkarnācijai un sāks domāt par Karmas likumu, ka nekur nekas nepazūd.

Tomēr es vēlos pievērst uzmanību citam faktam, ka mēs šajā dzīvē esam izvēlējušies piedzimt Latvijā un apgūt mācības tieši Latvijā. Bieži cilvēki tik ļoti aizraujas ar iepriekšējo dzīvju meklējumiem, ka aizmirst domāt par pašu galveno – kāpēc tu esi iemiesojies tieši šajā laikā, Latvijā un tieši šiem vecākiem? Kādas ir tavas neapgūtās mācības, kas jāapgūst šī iemiesojuma laikā? Bieži cilvēki dodas vieglākas dzīves meklējumos uz citām valstīm, aizmirstot, ka nākuši iemiesojumā Latvijā, lai caur grūtībām Latvijā augtu garā.

Mani neinteresē, kas es esmu bijusi iepriekšējās dzīvēs un kas ir manā DNS, jo zinu, ka visas manas iepriekšējās dzīves man bija nepieciešamas, lai es kļūtu par to, kas es esmu tagad šajā iemiesojumā. Es zinu, ka iemiesojums Latvijā man ir nepieciešams, lai es turpinātu savu garīgās attīstības ceļu un es nevēlos bēgt no grūtībām, kas man bijušas vai mani sagaida Latvijā. Reiz man bija saruna ar kādu ārvalsts sadarbības partneri, kas man jautāja, vai es piekristu mainīt dzīves vietu uz Lielbritāniju, ja man mēnesī maksātu miljons angļu mārciņu? Es atbildēju, noteikti nē. Viņš bija šokā un jautāja man kāpēc es to nevēlos? Es teicu, ka Lielbritānija nevar man piedāvāt tās izjūtas, ko man piedāvā Latvija. Šis cilvēks neko nesaprata par reinkarnāciju un neapgūtām mācībām, tāpēc nespēja izprast kāpēc man ir tik svarīgi dzīvot tieši Latvijā, lai kādi būtu materiālie apstākļi.

Mācība saka – nekavējieties pagātnē, dzīvojiet pareizi tagadnē, tad jūs būsiet laimīgi nākotnē. Cilvēki ir ļoti ziņkārīgi, arī es kādreiz tāda biju, bet nu jau no šī netikuma lēnām atbrīvojos. Tāpēc mans ieteikums visiem, koncentrējieties uz šo iemiesojumu un izprotiet savas neapgūtās mācības. Protams, dzīvē var būt situācijas, kad esat spiesti pamest Latviju, bet arī šīs situācijas būs jūsu mācības, kuras nepieciešams izprast un augt garā.

Nemeklējiet vieglāku dzīvi, jo tā jums nepalīdzēs augt garā, bet var jūs tieši kavēt attīstībā. Minēšu piemēru, kur vīrietis, kas sniedza palīdzību citiem, ieskatoties cilvēku iepriekšējās dzīvēs, nonāca pie secinājuma, ka to nedrīkst darīt, un ka tas patiesībā kavēja viņa klientu attīstību. Kā viņš pie šādas atziņas nonāca? Pie viņa pēc palīdzības griezās sieviete, kas nespēja izprast, kas viņai šajā dzīvē ir jādara profesionālajā jomā. Vīrietis ieskatījās viņas iepriekšējā dzīvē un ieraudzīja sievieti, kas palīdzēja cilvēkiem, izmantojot tautas dziednieciskos līdzekļus. Vīrietis to pateica sievietei un sieviete priekā iesaucās, ka viņu jau sen interesējot dabas dziednieciskie līdzekļi, tikai neesot iedomājusies ar to nodarboties profesionāli. Sieviete sāka padziļināti apgūt šo jomu un kļuva atkal par labu tautas dziedniecisko līdzekļu pārzinātāju. Viņa bija priecīga, ka esot atradusi sevi. Taču vīrietis beidzot aizdomājās, ka mēs nākam jaunā iemiesojumā, lai apgūtu kaut ko jaunu, nevis ietu pa iestaigāto taciņu. Viņš saprata, ka sievietes uzdevums šajā dzīvē bija apgūt jaunas prasmes, iegūt jaunas iemaņas, bet atgriežoties pie profesijām, kas jau ir labi apgūtas iepriekšējās dzīvēs, šai dzīvei vērtība mazinās. No tā brīža, vīrietis pārstāja saviem klientiem stāstīt par iepriekšējām dzīvēm, bet lika aizdomāties, kāds ir cilvēka uzdevums tieši šīs dzīves laikā, kas jauns ir jāapgūst tieši šīs dzīves laikā, izmantojot dzīves gudrību un prasmes, kas jau apgūta iepriekšējo dzīvju laikā.

Atgriešanās pagātnē ir vēlama tikai tajā gadījumā, ja tagadnē nenotiek virzība uz priekšu, jo kavē neizprastais no pagātnes. Tādos gadījumos ir svarīgi izprast pagātnē pieļautās kļūdas, lai tās neatkārtotu tagadnē un nākotnē. Atcerēsimies, ka esam nākuši iemiesojumā, lai mācītos, bet mācāmies mēs brīžos, kad sastopamies ar grūtībām. Ja mēs pareizi (nepārkāpjot Dievišķos likumus) tās pārvaram, tad ar to mēs bruģējam sev ceļu laimīgai nākotnei.