Cilvēciskā vērtība Patiesība – kāpēc tā tik svarīga? 01.02.2017

Viena no cilvēciskajām vērtībām, kuru atzīst arī neticīgi cilvēki ir Patiesums jeb Patiesība. Es reiz vaicāju pusaudžu grupai (apmēram 12 pusaudžiem), vai viņi būtu gatavi melot, lai iegūtu sev kādu labumu? Lielākā daļa no viņiem atbildēja pārliecinoši “jā”. Tikai daži jaunieši klusēja. Mani pārsteidza pusaudžu atbildē tas, ka viņi ne mirkli nedomāja, un atbilde bija skaļa un pārliecinoša. Tātad viņiem pat neradās pārdomas, ka melot ir slikti.

Šie pusaudži tikai atspoguļo kāda ir sabiedrības morāle kopumā, ko esam gatavi darīt, lai tikai apmierinātu savas vēlmes. Mācībā ir teikts, ka vēlmes ir mūsu galvenais ienaidnieks, jo tiecoties pēc vēlmēm, mēs aizmirstam galvenās dzīves vērtības un kļūstam vēlmju vergi.

Kādā organizācijā, kur starp vadību un darbiniekiem bija iekšējas nesaskaņas, es konstatēju, ka problēmas cēlonis ir meli un liekulība. Vadība liekuļoja un meloja saviem kolēģiem. Kolēģi izlikās, ka to neredz un liekuļoja vadībai, bet ne viena no pusēm nebija apmierināta. Šāda situācija turpinājās vairākus gadus un organizācijas rezultāti pasliktinājās. Mans uzdevums bija palīdzēt organizācijai uzlabot darbības rezultātus, bet kad es sapratu problēmas cēloni, es sāku par šo problēmu atklāti runāt, kas organizācijā radīja jaunus satraukumus, jo “netīrais ūdens tika saduļķots”.

Biznesā tiek lietots teiciens: “Zivs pūst no galvas.” Šis teiciens nozīmē, ka organizācijā visas problēmas sākas ar vadību. Ja vadība netiek galā ar saviem pienākumiem, tad viņa nevar gaidīt, lai padotie pildītu savus pienākumus. Ja vadība melo, nav patiesa un liekuļo, tad arī padotie dara tieši to pašu.

Ko darīt šādā situācijā? Es šim darba kolektīvam sāku skaidrot cilvēciskās vērtības un to ietekmi uz organizācijas darbības rezultātiem. Es redzēju, ka viņiem grūti noticēt, ka cilvēcisko vērtību neievērošana var kaut kādā veidā ietekmēt rezultātus, jo pamatojums meliem bija, ka viss taču tiek darīts (arī melots) tikai organizācijas labā.

Mācībā ir teikts, ka melojot cilvēks ap sevi rada negatīvu enerģiju, kas kā magnēts pievelk sev citus meļus. Tas nozīmē, ja tu neesi patiess, tad tu sev piesaistīsi cilvēkus (partneri, kolēģus, klientus, piegādātājus, paziņas utt.), kas arī nebūs patiesi.

Cilvēciskā vērtība Patiesība ir visu cilvēcisko vērtību pamats. Simboliski Patiesība ir ēkas pamati. No dzīves mēs zinām, ja ēkai ir šķībi pamati, tad ēka lēnām sāk brukt kopā. Tieši tāpat tas ir dzīvē, ja cilvēks ir nepatiess, tad viņa dzīve nevar būt laimīga. Kāpēc? Tāpēc, ka laimīgs cilvēks ir tikai tāds, kas izjūt iekšēju mieru un mīlestību. Ja cilvēks melo, tad viņš nevar būt iekšēji mierīgs, jo viņš nezina kurā brīdī meli atklāsies. Atkal atcerēsimies teicienu: “Meliem ir īsas kājas.”

Patiesi mīlēt spēj tikai cilvēks, kas ir iekšēji mierīgs, bet kā jau teicu, iekšēju mieru iegūst cilvēks, kura rīcība atbilst Dievišķajiem likumiem jeb kurš dzīvo pēc Sirdsapziņas. Sirdsapziņa nekad neļaus cilvēkam melot. Melot atļauj tikai prāts.

Kāpēc jaunieši ir gatavi melot un neuzskata to par sliktu rīcību? Tāpēc, ka viņiem secen ir gājusi audzināšana. Sabiedrība ļoti daudz runā par nepieciešamajām reformām izglītības sistēmā, bet es neesmu dzirdējusi, ka sabiedrību satrauktu bērnu un jauniešu garīgums. Man nav pārliecības, ka pedagogu grupām, kas strādā pie izglītības satura pilnveidošanas, ir izpratne par garīguma kompetences attīstības nepieciešamību.

Pagaidām sabiedrība vēl nenovērtē garīgās kompetences attīstības nepieciešamību, jo uzskata, ka dzīve visus pārmācīs. Man patiešām nākas sniegt palīdzību cilvēkiem, kurus dzīve ir sākusi pārmācīt, bet vai tiešām tā ir pareiza pieeja – cīnīties ar sekām? Dažiem šī cīņa jau ir novēlota. Gudrs cilvēks domās par preventīvo rīcību, lai savlaicīgi identificētu problēmas cēloni, kamēr sekas vēl nav iestājušās vai izpaužas vēl maigā formā. Garīgās kompetences attīstība jeb apziņas līmeņa celšana ir nepieciešama, gan pieaugušajiem (īpaši valsts amatpersonām un politiķiem), gan bērniem, gan jauniešiem, ja mēs patiešām vēlamies izveidot labu sabiedrību.

Es nezinu kam īsti vēl ir jānotiek, lai sabiedrība atmostos. Vai Kangaram savi plāni tiešām būs jāīsteno, lai tauta beidzot pamostos?

Mācībā ir teikts, ka pusmiega stāvoklī, cilvēks atceras saņemto informāciju no Augstākajiem spēkiem. Es šonakt pusmiega stāvoklī sapratu kaut ko pavisam negaidītu – Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis” ir rakstīts kā pravietojums, kas sagaida mūsu tautu. Kamēr mūsu tauta nekļūs patiesa un nesāks ievērot Dievišķos likumus, tikmēr eposā “Lāčplēsis” minētie notikumi cikliski atkārtosies. No vēstures mēs atceramies, ka pirms otrā pasaules kara, mūsu tauta piedzīvoja eposā rakstīto. Arī mūsu valsts brīvības iegūšana nebija “rozēm kaisīta”. Tagad atkal esam nonākuši turpat kur bijām un gaidām kā rīkosies Kangars.

Vai Kangars varētu īstenot savus plānus, ja sabiedrība patiešām būtu patiesa domās un vārdos, tikumīga rīcībā, attīstot iekšējo mieru un mīlestību? Kangars neko nevarētu izdarīt.

Tāpēc nevainosim citus savās nelaimēs, bet paši vien uzņemsimies atbildību par to, kas notiks. Tomēr, ja tu šo rakstu lasi, tas nozīmē, ka tev vēl ir iespēja kaut ko darīt, lai nebūtu jāpiedzīvo Kangara nodevība un tās izrietošās sekas. Sāc ar sevi. Kontrolē savas domas un vārdus, vai tas ko tu runā sakrīt ar to, ko tu domā? Vai tas ko tu dari sakrīt ar to, ko tu runā? Vai tu ikdienā ievēro Dievišķos likumus? Ja nepārvaldi Dievišķos likumus, jo tos neviens tev nav mācījis, vai tu dzīvo pēc Sirdsapziņas?

Nekad nav par vēlu sākt jaunu dzīvi. Arī tev ir šāda iespēja, neskatoties uz to, kas ir bijis pagātnē, cik daudz kļūdu esi pieļāvis. Visas kļūdas vari dzēst ar patiesu nožēlu un pareizām izvēlēm tagadnē. Grūtākais ir saprast, kas ir pareizā izvēle, tāpēc tik svarīgi ir apgūt Mācību jeb attīstīt savu garīgo kompetenci. Lai mums izdodas!

Autore: Elvita Rudzāte