Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

CILVĒKS un KOSMOSS Laodzi sacerējumā par Dao un De (Daodedzin) 07.02.2013

Lielais Jautājums

Visos laikos cilvēku nodarbinājuši lielie ar viņa esību saistītie jautājumi – Kas ir cilvēks? No kurienes viņš nāk ? Kurp viņš iet? Kas viņu sagaida ? Kas vada un nosaka viņa likteņus ? Kāda ir viņa saikne ar pārējo pasauli, dabu, Kosmosu ? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējušas un meklē visas filozofijas, šīs atbildes centušās un cenšas sniegt visas reliģijas.

Protams, šī globālā problēma nav palikusi malā arī pirms divarpus tūkstošiem gadu Daoisma filozofijas leģendārajam autoram Laodzi, radot darbu “Laodzi  sacerējums  par  Dao un De  (Daodedzin)”.   Tēma-cilvēks, Kosmoss, Dievs (Dao)- kā viena no galvenajām paralēli citām- morāles, sabiedrības u.c. un cieši ar tām saistīta vijas cauri visam darbam, sasaistīdama vienā cilvēces attīstības ceļā tālo senatni caur mūsdienām uz nākotni.

Kosmoss -Dao

Vispirms aplūkosim, kā Laodzi   uztver Visumu un  Dao, kā  viņš  saredz to saistību, citiem vārdiem- kas Laodzi ir Kosmoss, tā spēki.

Esošais, spējīgs virmodams darināt sevi,

Iekams vēl  sākušas veidoties debess  un zeme,

Mierā un tukšībā –

Vienļi stāv tas, un izmaiņas tam ir svešas;

Veicot pārmaiņu apli, nepazīst paguruma.

Viņu var apjēgt kā pasaules māti.

Nezinādams tā vārdu,

Dēvēju viņu pār Dao.

Te mēs redzam ļoti ciešu Dao līdzību ar  Bībelē sniegto  Dieva kā visam pāri stāvoša pirmsākuma un pasaules Radītāja tēlu, kurš ir nemainīgs un nepagurstošs. Dao (jeb Dievs) ir Visuma valdnieks, tā iedzīvinātājs, veidotājs, arī kā augstākais ideāls, pati pilnība, kuram nekas nav neiespējams.

Visu iespējamo sevī ietver Dao,

Bet, visu veidojot, tas neizsīkst,

Ir bezgalīgs tā dziļums, pirmsākums tas esošajām lietām.

Viņš paliek vienībā ar savu radījumu pīšļiem.

Šeit jau parādās arī norāde uz to, ka radība, arī cilvēks, netiek pamests un aizmirsts, saglabājas šī vienotība ar augstākiem Kosmosa spēkiem, cilvēks ir piederīgs pie Kosmosa, ir tā daļa. Bet tai pašā laikā šis cilvēks ar visu savu dievišķo izcelsmi- tā ir nepilnīga daļa, kurai gan ir alkas izzināt un saprast visus sava Radītāja noslēpumus, bet tas nav ļauts. Dao vienmēr paliek ideāls, uz ko var tiekties, bet nekad nesasniegt, ko var pētīt, bet nekad līdz galam izzināt.

Dao, ko iespējams apjēgt,

Nav mūžīgi esošais Dao.

Vārds, ko iespējams pateikt,

Nav mūžībai sacītais vārds.

Pie šīs nodaļas par vispārīgo Visuma izpratni jāmin kāda interesanta līdzība, kas atgādina Jaunās Derības līdzības un izsaka īstos vērtību samērus pasaules uztverē.

Trīsdesmit spieķu saistīti vienā rumbā,

Ratu vieglumu nosaka tukšums starp tie,

Podnieki mīca mālu, lai veidotu traukus,

Lietojams tikai trauku iedobums.

Namdariem, ceļot māju, jāatstāj logi un durvis,

Tikai mājas iekšējais tukšums ir apdzīvojams.

Esamība ir manta, bet lieto neesamību.

Īstenība,  patiesība,    būtība    meklējama   nevis  taustāmajā,  viegli uztveramajā  materiālajā pasaulē (arī cilvēka fiziskajā ķermenī, arī prātā), bet “tukšumā”- citiem vārdiem- garīgajā sfērā, kura slēpj pilnību, kura ir īstais Kosmosa piepildījums, cilvēka iekšējā pasaulē-dvēselē, jūtās, kuras vienīgās sasaucas ar Kosmosa augstākajiem spēkiem.

Senatne vienotībā

Obligāts nosacījums katras radības eksistencei ir tās nesaraujamā vienotība ar Kosmosa spēkiem, ar savu Radītāju. Jo ciešāka ir šī saite, jo stabilāka, mierīgāka, drošāka, pilnvērtīgāka, piepildītāka ir tās dzīve.

Jau kopš pirmlaikiem vajadzīgs vienojošais.

Debesis, iemantojušas vienojošo, spēj būt dzidras,

Zeme, iemantojusi vienojošo, spēj būt stingra,

Gari, guvuši vienojošo, spējīgi radoši būt,

Ielejas tukšība, guvusi vienojošo, tiek piepildīta,

Radības guvušas vienojošo un ir dzīvas…

Šo vienojošo saiti nav jāuztur tikai radībai vienai pašai ar savu nepilnību un vājajiem spēkiem. Tieši Kosmoss ir tas, kas, radījis šo vienotību, cenšas arī  to saglabāt pēc iespējas ciešāku.

Diženais Dao iestrāvo visur,

Labā un kreisajā pusē tas var būt.

Visas radības vien caur viņu rodas,

Un viņš sevi tām neatrauj.

Vesela filozofisku atziņu sintezē redzama sekojoša citāta:

Dao radījis vienu.

No viena divējādība cēlusies.

Divējādība veidojusi trejādību.

Bet trejādība radījusi visas būtnes.

Būtnēm aizmugurē palikusi tumsa,

Pretī atspīd gaismas vizēšana,

Bet visu būtņu pirmsākumu veido abu saplūdums.

Pretstatu  cīņā un  vienotībā, to savstarpējā  noliegumā  un  harmonijā radītajām būtnēm jau ielikts attīstības ceļš no tumsas uz gaismu, sasniedzot pilnību absolūtā vienībā ar savu Radītāju. Praktiski visu tautu folkloras, visās reliģijās redzam norādes uz to, ka tālā senatnē cilvēks bijis daudz tuvāks, vienotāks ar Kosmosa garīgo pasauli, kura līdz ar to tam daudz vairāk sniegusi aizstāvību, palīdzību, virzījusi viņu.

Tie, kuri senlaikos prasmīgi meistari bija,

Slēptajā vienoti bija ar neredzamajiem spēkiem.

Bija tik dziļi, ka viņus nav iespējams izprast,

Jo izzināt viņus nav iespējams.

Protams, arī cilvēks daudz pārliecinātāk, uzticīgāk, nešaubīgāk paļāvās uz savu Radītāju.

Kādēļ gan Dao senatnē  tik ļoti bija cienīts? –

Tad lūdzējam daudz biežāk tika dots,

Bet tam, kas kļūdījies, daudz vieglāk tika piedots.

Un tādēļ Dao toreiz katram bija dārgs.

Tāpēc mēs lasām vēstījumus, klausāmies teikas un leģendas par burvīgām senatnes ainām, par šķietami idealizētu dzīvi, par saskaņu- par dzīvi  saskaņā ar Kosmosu, pēc tā likumiem.

Atšķirtība

Kas notika? Kāpēc vairāk vai mazāk zaudēta šī vienotība ? Kāpēc cilvēks zaudējis mieru ? Kāpēc cilvēks nomokās dzīves jēgas, pamatlikumsakarību meklējumos ?

Pirmsākumos cilvēks akli paļāvās uz augstāko spēku vadību. Tas, protams, arī nodrošināja praktiski  ideālāko virzību. Bet tas ir zems attīstības  līmenis. Prātam attīstoties, izmantojot tam doto brīvo gribu, cilvēks sāka vēlēties  pats būt noteicējs un izvērtētājs.

Kad pameta lielo Dao,

Tad tikums un pienākums uzradās.

Kad atziņas un prātojumi sākās,

Tad liekulība un meli izcēlās.

Tas ir tas  pats  Ādama un Ievas ābols no ļauna un laba atzīšanas koka, kura baudīšana atvēra viņiem acis, bet tai pašā laikā nolēma ilgam un mokošam kļūdu, meklējumu un atziņu ceļam. Protams, šis ceļš ir nepieciešams un neizbēgams. Tas ir nepieciešams, lai caur šīm sāpēm, bērna puniem un zilumiem atkal nonāktu pie vienotības nepieciešamības atziņas, bet jau daudz augstākā līmenī- balstītā nevis aklā  paļāvībā, bet uz ar prātu un pieredzi gūtā atziņā. Ne katrs spēj pie šīs atziņas nonākt. Te nepieciešama liela griba, savu garīgo spēku, garīguma  attīstīšana, ilgstošs darbs ar sevi, bet ari Radītāja palīdzība, dāvanas.

Jā augstāko spēju cilvēks uzzina par Dao,

Viņš cenšas dzīvot saskaņā ar to.

Jā vidēju spēju cilvēks uzzina par Dao,

Viņš reizēm seko tam, bet brīžiem neseko.

Ja neapdāvināts cilvēks uzzina par Dao,

Viņš tikai gardi pasmejas par to.

Bet, ja viņa smiekli tad neskan visai skaļi,

Par īsto Dao viņš vēl nav dzirdējis.

Ļoti dažāds līdz ar to ir šis ejamais ceļš dažādiem cilvēkiem, katram ir savas izvēles iespējas. Bet katra izvēle noteiks arī viņa likteni, savukārt visas šīs izvēles kopsummā visas cilvēces virzību, noslāņošanos, atlases, cilvēka un Kosmosa tālāko kopīgo ceļu vienotībā.

Kurp ejam ?

Svarīgi ir, kurā brīdī cilvēks attapsies, ka viņš ir varenā Kosmosa daļiņa, niecīga daļiņa, kura bez saites ar Kosmosu nevar pastāvēt, bet arī kura pati šo Kosmosu veido, ir arī tam nepieciešama, pie tam nepieciešama attīstīta, attīrīta, kura spējīga ienest savu daļu kopīgajā garīgumā.

Augstākā tikuma cilvēks

Pilnīgi seko Dao.

Dao apjaušams tam, kas to meklē…

Tātad, Kosmosam vajadzīgi garīgi attīstīti, augsti tikumīgi cilvēki, kuriem tad ari Dao var sevi atklāt. Tas ir nākotnes cilvēks, kuram var tikt dotas gan iespējas izzināt un saprast pasauli, gan tiesības arī šo pasauli pārvaldīt, nenodarot tai ļaunu.

Kas seno laiku Dao spējīgs aptvert,

Var mūsu dienu dzīvi ar to pārvaldīt

Un arī pirmsākumus iepazīt:

Jo visam cauri strāvo

Dao pavediens.

Šāds cilvēks pret apkārtējo pasauli izturas nevis ar nejēgas iedomību un  pārgudrību, pārprastu varenību, bet ar sapratni un mīlestību, nesot mieru un harmoniju.

Kas Lielo Pirmtēlu spējīgs sevī glabāt,

Tam visa pasaule pati pienāk klāt.

Tā tuvojas, un neviens tai nedara ļauna;

Tā bauda mieru, aizstāvību un labvēlību.

Tikai šis ceļš – mīlestības  ceļš – ir vienīgais atļautais, visšaurākais un grūtākais.  Jebkurš cits, kas  neved uz vienotību  ar Dao, bet kuru visādos arvien neprātīgākos veidos cilvēks savā smieklīgajā uzpūtībā, iztēlojot sevi par viszinošu pasaules pavēlnieku, daudzkārt ir mēģinājis un mēģina iet arvien, ved tikai uz iznīcību. Varenie Kosmosa spēki ātrāk vai vēlāk noliek savās vietās gan šos ceļus, gan to gājējus, sniedzot  tiem un arī viņu pēcnācējiem rūgtus sava darba augļus, realizējot   to pašu austrumu filozofijās minēto karmas likumu jeb Bībelē minēto principu- tēvu grēki  tiek piemeklēti pie to bērniem līdz septītajam augumam.

Jo debess Dao necīnās, bet allaž uzvar.

Tas nerunādams visu noskaidro.

Tas nesauc, tomēr visi pie tā tiecas.

Tas nepūloties visu nokārto.

Kaut rets un lielacains ir debess tīkls,

Nekas tam nespēj cauri izslīdēt.

Galvenais Kosmosa likums – mīlestības  likums- nosaka pilnīgu nesavtību, sevis ziedošanu citiem, kalpošanu  kopējai pasaules attīstībai. Šī bezgalīgā mīlestība un sevis atdošana ir paša Dao  kā Radītāja būtība, tā ir pasaules pamatā un tās pastāvēšanas garants, tā   tiek prasīta arī no cilvēka, ja tas vēlas pastāvēt un dzīvot saskaņā ar Visumu.

Mūžīgi debesis pastāv un ilgstoši – zeme.

Cēlonis zemes un debesu mūžīgai esamībai

Tas, ka tās nepastāv sevis labad.

Tādēļ tām ilgstoša dzīvība dota.

Bet pastāvēt cilvēks varēs tikai dzīvojot saskaņā ar Visumu. Tikai šī saskaņa, vienotība ar Kosmosu spēj sniegt gan dzīves mērķu un jēgas apziņu, gan sevis, savas vietas un sūtības izpratni, sniedzot mieru un harmoniju.

Neskaitāmas radību paaudzes pasaulē ienāk,

Tomēr ikviena no tām pie pamata atpakaļ iet.

Bet, ja pie sākotnes atpakaļ tiecas, tad iestājas miers.

Dao līdzi atnes ilgstamību.

Ja patība izzūd, vairs nav tad nekādu briesmu.

Daudziem pirmajā brīdī šāds uzdevums var likties nesaprotams, grūts un neizpildāms, jo cilvēks ir ļoti attālinājies, atsvešinājies no saviem pirmsākumiem, no saskaņas ar pārējo pasauli. Ceļu pie sevis Dao gan tieši, gan caur pārējo pasauli rāda pats, sniedz  roku un palīdz. Cilvēkam tikai ļoti  jāvēlas un ar atvērtu sirdi ieklausoties Kosmosa spēkos, vaļējām acīm raugoties, bezgala uzticoties jāiet tam pretī.

Zeme ir cilvēkam paraugs,

Debesis zemei ir paraugs,

Dao ir debesīm paraugs,

Un Dao ir paraugs pats sev.

Autore: Māra Bite

Literatūra: “Laodzi sacerējums par Dao un De (Daodedzin)”, R., Zvaigzne, 1986