Darbs kā prostitūcija 02.08.2016

Gunta jautā: Aleks Janovskis, ukraiņu miljonārs Amerikā, ir teicis: “Ja jūs darāt darbu, kas jums nepatīk, jūs nodarbojaties ar prostitūciju, jo jūs ļaujat sevi “izvarot” katru darba dienu.” Vārds – izvarošana ir pēdiņās un šeit nav runa par vissmagāko dzimumnoziegumu. Runa ir par savas personas, savas būtības bīstamu pakļaušanu kādam procesam, kādai darbībai. Smagi vārdi un vairums no mums teiks: “Kā tā var teikt? Visi darbi taču cienījami!” Jā, darbs kā tāds, ir cienījams un profesija ir godājama, ja cilvēks to veic no sirds ar tīru sirdsapziņu. Viņš “deg” tajā, ko dara. Viņš nedusmojas, neapvainojas, nenogurst tādā darbā. No rīta priecīgs ceļas, iet un veic savus pienākumus (un nav pat svarīgi, vai par to maksā un cik), viņš ir apmierināts ar sevi un dzīvi, laimīgs un pateicīgs par sasniegto,
piepildīts ar pozitīvo enerģiju, ko nodod tālāk citiem. To visu dod sirdij tīkams darbs vai pienākums, jo šis darbs atbilst cilvēka būtībai.

Daudzi teiks: “Es varu darīt to un to, protu daudz! Kā lai zinu, kas atbilst manai būtībai? ” Tad pajautājiet sev, vai patiesi atvērts un laimīgs spēju visu dienu un visu mūžu mīlēt svešus bērnus un mācīt tos, vai katru dienu patiesi apgarots spēju sēdēt lielveikala kasē, vai mani pilnībā apmierina un ar prieku veicu savus mājsaimnieces pienākumus?

Jautājums: “Kas es esmu, ja eju strādāt tikai naudas pēc? ” Kas es esmu, ja no rīta, atverot acis, nopukstu: atkal jāiet uz to…darbu…atkal jādara tas un tas. Atkal jāsatiek tie cilvēki!”

Elvita, kāpēc vairums cilvēku ļauj sevi “izvarot”? Kāpēc vairums cilvēku dara to, kas viņiem nepatīk un nenes nekāda garīga apmierinājuma un līdz ar to arī pietiekošu materiālo stāvokli?

Elvita Rudzāte atbild: Es Guntas aprakstīto situāciju nesauktu par “prostitūciju”, bet gan par vergošanu naudai. Cilvēka dzīvi un izvēles nosaka viņa vērtību sistēma un vēlmes.

Cilvēks, kas dzīvo vēlmju varā, cenšoties apmierināt savas vēlmes, ir spiests labi pelnīt. Ja viņš nevar nopelnīt ar darbu, kas viņam patīk, tad viņš meklē labāk atalgotu darbu, lai tikai varētu apmierināt savas vēlmes. Sākumā cilvēks domā, ka viņš darīs nemīlamo darbu tikai tik ilgi līdz samaksās bankai kredītu. Pēc tam, kad kredīts samaksāts, viņš paņem jaunu kredītu, jo ir izdomājis nopirkt māju utt. Vēlmēm piemīt tāda vara, ka cilvēks ir gatavs kļūt par vergu, vergojot naudai, lai tikai turpinātu dzīties pakaļ savām vēlmēm.

Tikai tad, kad cilvēks pagurst no šī skrējiena pakaļ vēlmēm, tikai tad viņš sāk pārvērtēt savu vērtību sistēmu un varbūt pat aizdomāties par atgriešanos pie savas būtības. Ir arī gadījumi, kad cilvēks sāk mainīt attieksmi pret savu darbu, kuru līdz tam darīja tikai naudas pelnīšanas dēļ. Viņš ierauga sava darba vērtību un sāk to darīt ne vairs naudas dēļ, bet tāpēc, lai nodrošinātu darba vērtību. Kas mainījās? Tikai cilvēka attieksme pret darbu, bet attieksmi cilvēks maina tad, kad aug garā.

Kamēr sabiedrībai kopumā liela vērtība būs materiālā labklājība, tikmēr vairums cilvēku būs gatavi vergot naudai. Nepārprotiet šos vārdus, jo dzīvot labklājībā nav grēks. Gaismas Skolotāji pat vēlas, lai cilvēce varētu dzīvot materiāli labu nodrošinātu dzīvi, bet līdz tam ir jānoiet savs ērkšķiem kaisīts ceļš, jākļūst ļoti viediem un dāsniem, jāmīl visas dzīvās radības un ikdienas dzīvē jāievēro Dievišķie likumi.