Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Dusmas, bailes, skaudība un greizsirdība 22.07.2014

Cilvēka dzīve nav iedomājama bez emocijām un jūtām. Cilvēks jau piedzimst ar visām emocijām, tās ir kā daļa no mums. Mēs nevaram iztikt bez priekiem, ciešanām, dusmām, bez mīlestības un naida. Cilvēkā mijas pozitīvās emocijas ar negatīvajām. Emocijas rada prāts un ķermenis, tās atspoguļo cilvēka vajadzības.

Vienas no spēcīgākajām emocijām ir dusmas, kuras bieži vien sabojā attiecības ar līdzcilvēkiem, darba kolēģiem, ietekmē mūsu pašsajūtu un veselību. Cilvēks nonāk tādā kā izvēles priekšā- vai paust savas emocijas, vai apslāpēt. Atklāti paužot dusmas, mēs varam citus aizskart, bet paturot sevī, mēs riskējam sabojāt savu veselību. Mani interesē šī trešā iespēja- saprast, novērot un gūt no tām mācību. Svarīgi ir neidentificēt sevi ar dusmām, jo pat visdusmīgākais cilvēks dažreiz smejas. Var pavērot, no kurienes rodas dusmas- tās rada prāts. Prātam ir daudz vēlmju, emociju, pieķeršanos, vēlme kontrolēt. Ja vēlmes netiek piepildītas, mēs ciešam, rodas neapmierinātība, dusmas. Cilvēkiem tiek piedāvātas grāmatas ar it kā pozitīvu virzienu, kā kļūt laimīgam, bagātam. Tas viss ir noderīgs līdz brīdim, kad cilvēks netiek ielikts noteiktos rāmjos, standartos, rodas papildus stress, sevis salīdzināšana ar citiem. Rodas sajūta, ka kaut kas netiek līdz galam izrunāts un saprasts. Ir pierasts domāt, ka dusmas rodas tikai noteiktās saspringtās situācijās, bet ir arī otra puse- apslēptā, kas atrodas dziļāk cilvēkā.

Lasot Elvitas Rudzātes „Piedošanas mācība” 2.grāmatu, es iepazinos ar Dabas Dievišķajiem likumiem. Viens no Dabas Dievišķajiem likumiem ir Mācības likums, kurš cilvēkiem liek apgūt savas dzīves mācību stundas, jo neapmierinātība rodas no neizprastām dzīves mācību stundām. Situācijas, kuras atkārtojas, vai īpašības, kuras mūs tracina otrā cilvēkā ir tikai mūsu „skolotāji”, kas vēlas mums atvērt acis, lai mēs paskatītos uz problēmu dziļāk. Līdzīgais piesaista līdzīgu, tātad arī cilvēkā ir kāds dusmu avots. Reizēm dusmas kļūst par centieniem noslēpt bailes. Ja ļauj vaļu dusmām, tad savā dzīvē saņemam atbildes reakciju, un nemaz obligāti nav jāsaņem no tā paša cilvēka. Negatīvās emocijas var ietekmēt veselību, bet neviens taču negrib saslimt. Jāmācās dusmas un visu negatīvo caur sevi izlaist tā, lai nekas nepieķertos, tāpēc ir svarīgi piedot, bet lai piedotu, vispirms pašam ir jāiepazīst sevi. Iepazīstot sevi, atzīstot savu negatīvo, mēs vieglāk uztveram otra negatīvo un tāpēc ir vieglāk piedot. Arī piedot ir jāmācās. Piedošana ir brīvība, kas nav atkarīga no otra cilvēka.

Apzinoties pozitīvās un negatīvās emocijas, sapratne darbojas atšķirīgi- apzinoties negatīvās emocijas, tās mazinās, bet pozitīvās īpašības izplešas un kļūst par cilvēka būtību. Attiecībā uz dusmām gribas citēt filozofa Tomasa Fullera aforismu:

„Nav vērts dusmoties divos gadījumos: kad lietu vēl var labot un kad vairāk nekas nav labojams.”

Bailes pašas par sevi nav sliktas, tās ir dabiska tieksme sevi aizsargāt, kas nepieciešama cilvēka izdzīvošanai, signalizē par briesmām. Tieši baiļu dēļ mēs neliekam roku ugunī. Tomēr ir liela atšķirība starp veselīgām bailēm, kas liek mums atkāpties no bezdibeņa malas un nemitīgām bailēm, kas liedz dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Runājot par bailēm, šķiet, ka tām ir bezgala daudz iemeslu- bailes no zaudējuma, bailes no neveiksmes, bailes tikt sāpinātam, bailes zaudēt materiālas vērtības, taču patiesībā tās ir bailes no iznīcības, bailes pazaudēt sevi. Pamatā visām bailēm ir bailes no nāves, bailes nepiepildīt savu dzīvi. Baiļu rašanās cēloņus var meklēt bērnībā- pārlieku liels vecāku satraukums par bērnu rada iespaidu, ka pasaule ir pilna draudiem. Liels baiļu avots ir prasīgums, nopelšana, draudi sodīt. Tā dzīves laikā cilvēks kārtu pa kārtai kā sīpols var apaugt ar bailēm, kuras traucē būt pašam. Baidoties tikt sāpināti, daudzi cilvēki ir izvēlējušies būt nejūtīgi, ir uzcēluši ap sevi tādu kā aizsargmūri, lai nodrošinātos, ka netiks sāpināti. Kad cilvēks ir atvērts pasaulei, ir pieejami gan „saulaini” mirkļi, gan „apmākušās” dienas. „Kad esi atvērts pasaulei, viss kļūst iespējams, un viena no šīm iespējām var tevi sāpināt…bet tā ir tikai viena. Pārāk daudz par to neprāto, jo citādi tu atkal noslēgsies.” (OSHO 365 Meditācijas Šeit un tagad.) Kļūstot atvērtākam, paveras daudz jaunu iespēju, tad kāpēc izvēlēties tikai to vienu, kas var sāpināt? Cilvēks baidās iziet ārpus zināmā, jo tajā ir noteikts komforts, drošība, viss ir pazīstams. Bailes šķērsot zināmā robežu, aiz kuras rodas neziņa kā rīkoties, bailes kļūdīties. Tieši bailes liek turēties pie pazīstamā, un šāda attieksme kaut kādā ziņā padara nedzīvu. Cilvēkam jākļūst par „piedzīvojumu meklētāju”, jo tikai tā var kaut ko apgūt un virzīties dzīvē uz priekšu. „Kad sajūti bailes, nekad nemēģini no tām aizbēgt. Tieši pretēji, ļauj tām sevi vadīt, jo tās rāda virzienu, kurā tev jāceļo. Bailes ir tikai izaicinājums.”(OSHO Emocijas.) Tikai ejot pretī bailēm var kaut ko jaunu apgūt. Bailes ir dabiskas, tās ir jāpieņem. Nekad nebūs tā, ka dzīvē nebūs baiļu, taču lielāko daļu baiļu ir radījis prāts, tās ir izdomātas. No bailēm nav jābēg, uz tām var paskatīties kā vērotājs, tad tās kļūst par daļu no situācijas.

Ļoti līdzīgas enerģijas sevī nes gan skaudība, gan greizsirdība. Skaudība ir salīdzināšana, bet greizsirdība ir privātīpašnieciskums. Abas šīs īpašības raksturojas ar tieksmi sevi salīdzināt ar citiem, būt labākam par citiem. Cilvēkam jau no bērnības ir radīti tādi apstākļi, lai mēs visu salīdzinātu- kādam labāka māja, labāks izskats, kāds ir gudrāks par mums. Skaudīgs cilvēks izjūt daudz postošu emociju, kas vēršas pret pašu cilvēku, tā ir kā savas pasaules iznīcināšana. Cilvēks neapzinās savu īsteno vietu un sūtību, jo katrs cilvēks ir unikāls un nesalīdzināms, katrs ir īpašs ar savu esamību. Dzīvē vienmēr ir tā, ka kāds būs pārāks, jo ir neiespējami būt pirmajam pilnīgi visā, ir jāsaprot, ka ar skaudību tiek nodarīts pāri pašam sev. Svarīgi ir ievērot Došanas- ņemšanas likumu(E. Rudzāte”Piedošanas mācība” 2.grāmata), kurš māca dot no sirds, negaidot pateicību, jo starp došanu un ņemšanu jābūt harmonijai, līdzsvaram. Nevajag vērtēt un salīdzināt, tā vietā labāk sev un citiem novēlēt veiksmi. Ja cilvēks iemācās priecāties par citu veiksmi, tad arī viņa sirds kļūst atvērta labajam.

Kā ir ar greizsirdību?- Cilvēka nepareizā mīlestības izpratne rada greizsirdību un sava veida privātīpašnieciskumu, bet otru cilvēku nevar padarīt par savu īpašumu. Greizsirdība nav piederīga mīlestībai, tā ir piederīga privātīpašnieciskumam. Greizsirdība ir ļoti slikts veids kā izrādīt savas jūtas. Kad kaut kas pieder, cilvēks jūtas stiprs, viņa teritorija kļūst plašāka, bet līdzko kāds mēģina pārkāpt tās robežas, cilvēks kļūst greizsirdīgs un nikns. Mīlestība ir tā, kas vieno, bet greizsirdība ir tā, kas posta. Lai nebūtu jācieš, svarīgi ir atbrīvoties no privātīpašnieka jūtām un bailēm, ka var pamest. Jāmaina attieksme pret sev tuviem cilvēkiem, jāciena otra cilvēka individualitāte, brīvība, jo nevar zaudēt to, kas mums nepieder. Ir jāiemīl un jāciena pašam sevi, tad var arī patiesi mīlēt citus. Īsta mīlestība un uzticēšanās dod brīvību otram cilvēkam, tad arī nebūs jābaidās no greizsirdības.

Rakstot šo rakstu, mans mērķis bija paraudzīties uz negatīvajām lietām, meklēt un rast pozitīvu risinājumu, jo katrai lietai ir sava gaišā un tumšā puse. Svarīgi ir tas, kā mēs paši uz visu raugāmies, kādu enerģiju piesaistām, jo mēs visi savā ziņā esam perfekti un tas atklājas mirklī, kad spējam paši sevi pieņemt.

„Smalkajā zemapziņas līmenī katrs cilvēks ir Visuma daļiņa. Un ne tikai cilvēks, bet visa dzīvā radība, ikviens priekšmets. Un šajā ziņā mēs visi esam vienādi. Šajā pasaulē visu vieno kopīgs mērķis- tiekšanās uz Veselumu, proti, uz Dievu, Visumu un Augstāko saprātu. Un katrs dod savu unikālo ieguldījumu kopējā pasaules attīstības procesā. Mēs visi ejam vienā virzienā, bet katrs pa savu ceļu. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēks sajustu savu nozīmīgumu, svarīgumu un unikālumu šajā pasaulē, bet ne jau uz citu cilvēku rēķina un paceļoties pāri viņiem, tāpēc, ka katrs cilvēks un katra lieta ir nozīmīga pati par sevi, būdama unikāla vienotā Visuma sistēmā.” (V.Siņeļņikovs Dzīves noteicēja mācībgrāmata 160 mācībstundas)

Autors: Kristīne

Izmantotā literatūra:

E.Rudzāte ”Piedošanas mācība” 2.grāmata

V.Siņeļņikovs Dzīves noteicēja mācībgrāmata 160 mācībstundas

OSHO ”Emocijas”

OŠO ikkatrai dienai 365 Meditācijas Šeit un tagad

http://vumi.wordpress.com

http://www.domuspeks.lv

http://www.gudrinieks.lv

http://www.vegdist.lv