Intervija ar Elvitu Rudzāti 20.09.2012

Palīgs garīgo ceļu ejot

Nodibinājuma Sokrata tautskola vadītāja, dzīves izpratnes skolotāja Elvita Rudzāte neslēpj gandarījumu par to, ka viņai ir izdevies saprast savas dzīves misiju un uzdevumus, tādēļ viņas spēcīgākā vēlēšanās ir, lai dzīvi un tās uzdevumus izprastu pēc iespējas vairāk cilvēku. Nežēlojot ne savu laiku, ne spēkus, Elvita dalās savās zināšanās un pieredzē gan rakstot grāmatas sērijā „Piedošanas mācība”, gan vadot seminārus un lasot lekcijas, gan konsultējot cilvēkus individuāli. Jau kādu laiku Elvitai nav mieru likusi doma, ka labs veids, kā palīdzēt cilvēkiem iegūt nepieciešamo informāciju, ir portāls internetā, un: domāts – darīts! Portāls jau uzsāk savu gaitu! Īsā sarunā Elvita pastāstīja par savu jaunāko auklējumu – portālu domātājs.lv

–          Mūsdienās ir informācijas pārbagātība, cilvēki jau tā tik daudz laika pavada pie datora – kāpēc vēl viens portāls?

–          Es piekrītu, ka informācijas pārbagātība ir, un tieši tāpēc ir jāpalīdz cilvēkiem orientēties šajā informācijā. Mūsdienās grāmatu lasīšana vairs nav tik populāra kā agrāk, jo daudzi informāciju gūst internetā. Arī laikrakstu lasīšana un televīzijas skatīšanās bieži tiek aizstāta ar informācijas meklēšanu internetā, tāpēc nevar ignorēt šo ļoti svarīgo informācijas gūšanas avotu.

–          Kas ir pats būtiskākais, ko ar jauno informācijas avotu vēlaties nodot tālāk?

–           Portāls domātājs.lv ir veidots cilvēkiem, kuri iet garīgās attīstības ceļu. Mēs neuzspiedīsim vienu garīgo ceļu, mēs iepazīstināsim ar dažādiem garīgajiem ceļiem, jo galapunkts visiem ceļiem ir viens, tas ir Dievs. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki iemācītos respektēt un cienīt dažādus viedokļus. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izprast dzīvi, ņemot vērā ne tikai fizisko izpausmi, bet skaidrot fizisko izpausmi no garīgās puses. Ja cilvēki, lasot portālu domātājs.lv, kļūs mīlošāki, piedodoši un arvien vairāk sāks ievērot cilvēciskās vērtības, tad mēs savu misiju būsim paveikuši, jo kopumā sabiedrība kļūs labāka, un līdz ar to uzlabosies mūsu valsts materiālā labklājība. Cilvēcisko vērtību ievērošana un valsts labklājība ir cieši saistīta, to māca visi Skolotāji.

–          Ir cilvēki, kuri garīgajai attīstībai pievēršas un ir tādi, kuri to pilnībā noliedz. Ko Tu teiktu vieniem un otriem?

–          Tie, kuri garīgajai attīstībai ir jau pievērsušies, turpiniet izzināt sevi un dzīvi; kalpojiet sabiedrībai katrs savā darbības jomā. Tikai kopā mēs varēsim situāciju Latvijā mainīt uz labo pusi. Tiem, kuri noliedz garīgās attīstības nepieciešamību, lai turpina dzīvot tā, kā viņi uzskata par pareizu. Bet tajā brīdī, kad dzīve viņiem liksies pavisam drūma, ar problēmām pilna, garlaicīga un netaisnīga, tad ir tas brīdis atcerēties par mums, kas dzīvo citādāk – dzīvi neuzskata par netaisnīgu, prot ikvienā situācijā saskatīt skaisto un priecājas par katru nodzīvoto dienu.

–          Kas tad ir garīgās attīstības ceļš? Kā to skaidro Tu un ko iesaki tiem, kuri meklē tā sākumu, bet nezina, kā?

–          Garīgās attīstības ceļš sākas brīdī, kad cilvēks sāk interesēties par neredzamo pasauli jeb Smalko plānu. Tas nenozīmē, ka viņš uzreiz tic visam, ko viņam saka vai viņš izlasa grāmatās vai internetā, bet vienkārši viņš šo informāciju sāk uzklausīt, analizēt un pārbaudīt praksē.  Garīgā ceļa mērķis ir izprast dzīvi, pasaulē notiekošos procesus un notikumus, iemācīties sliktajā saskatīt labo. Mans Skolotājs Satja Sai Baba par garīgā darba mērķi ir teicis: „Garīgā darba mērķis ir ieraudzīt labo un Dievišķo visā un visur, kā arī būt spējīgam skatīties pāri sliktajam un muļķīgajam. No Dievišķā skatpunkta nav ne labā, ne sliktā – viss ir Dievišķs, bet prāts saskata vienā labo, citā – slikto, vienā pareizo, citā – nepareizo. Tieši prātam jāiemāca redzēt Dievišķo katrā un ikvienā problēmā. Piemēram, miris suns guļ uz ceļa un to knābā vārnas. Cilvēki iet garām un saka: „Ai! Kāds briesmīgs skats un pretīga smaka!” Bet garām iet Jēzus un saka: „Kādi jauki zobi šim sunim, tādi balti un spīdoši. Neviens tos nav tīrījis un kopis, tomēr sunim izdevās saglabāt tik skaistus zobus.” Jēzus parādīja, ka pat vissliktākajā situācijā var ieraudzīt arī labo. Svēti cilvēki vienmēr redz labo un nekad nefokusē uzmanību uz slikto. Labais un sliktais nav cilvēciskā būtība, bet tas, kā cilvēks izmanto savu prātu. Nepiepildiet prātu ar domām par sliktajiem darbiem pasaulē.” Cilvēkiem, kuri vēl nav apzinājušies savu garīgo ceļu, bet kaut ko meklē, iesaku apmeklēt lekcijas un lasīt grāmatas, sākot sajust, kura mācība tevi uzrunā un ir tavai personībai pieņemama. Nav tādas mācības, kura uzrunātu pilnīgi visus cilvēkus, tāpēc ir jāmeklē tā mācība, kuru dzirdot „Dvēsele dzied”. Tāpēc mēs portālā domātājs.lv sniedzam ieskatu dažādās dzīves mācībās, lai cilvēkiem būtu vieglāk atrast savu garīgās attīstības ceļu.

–          Pastāsti mazliet par sevi – kāpēc Tev ir svarīgi palīdzēt citiem izprast dzīvi?

–          Katrs cilvēks pirms iemiesošanās ķermenī uzņemas veikt noteiktu misiju un uzdevumus. Es esmu viena no retajām, kura skaidri apzinās savas dzīves misiju un uzdevumus. Izskaidrot cilvēkiem dzīvi ir viens no maniem dzīves uzdevumiem, bet tas nav vienīgais uzdevums. Mana dzīve ir bijusi ļoti krāsaina, un beidzot ir pienācis brīdis manas zināšanas un pieredzi likt lietā. Tā ir neizsakāma laimes izjūta, ka tu saproti, ko dari, kāpēc tu to dari, kāda būs reakcija uz tavu rīcību, un ko tu darīsi tālāk, lai pildītu savu misiju un uzdevumus.

–          Kas ir tas, kas Tev ļāva saprast savu patieso misiju?

–          Sirdsbalss jeb mans Augstākais „Es”. Tā ir tikai sirdsbalss, neviens cits to nevar pateikt no malas, to var sajust tikai cilvēks pats.

–          Kāds ir Tavs novēlējums tiem, kuri lauž šķēpus par uzskatu pareizību vai nepareizību  – piemēram, musulmaņi un kristieši u.c. –  dažādos mērogos?

–          Man ir tikai viens novēlējums: lai viņi saprot, ka visi ceļi ved pie Dieva un, ka Dievs mums visiem ir viens neatkarīgi no tā, kā mēs to saucam. Lai viņi turpina iet savu izvēlēto ceļu, bet nenosoda, nekritizē, nepazemo un neiznīcina tos, kuri ir izvēlējušies iet citu ceļu.

 Autore: Inguna Almbauere