Gaismas Brālības Sūtnes Tatjanas Mikušinas atbilde uz jautājumu no Rīgas par notikumiem Krievijā 01.02.2015
24. janvārī notika T. Mikušinas radio tilts ar Sirius centriem, kura laikā viņa atbildēja
uz Mācības sekotāju jautājumiem no Rīgas, Kijevas, Kauņas un Maskavas.
Ceļš uz Jauno Pasauli
Radio tilts ar Sirius centriem
Atbildes uz jautājumiem
… mīlestība un ticība cementē visu sabiedrību.
Kad ļaudis dzīvo cits priekš cita,
tad viņi kļūst laimīgi.
Jautājums no Rīgas:
Kādi pozitīvi momenti Krievijā ir šodien, ko var ņemt par pamatu? Kas Krievijā ir labs? Kādreiz bija svētie: Sarovas Serafims, Radoņežas Sergijs, tas viss ir pareizticība, reliģija, bet kas ir tagad?
Kad mēs runājam par Mācību, par Tatjanu Mikušinu, to visi pieņem, bet Maskavu un Krieviju ar Putinu nepieņem…
T. Mikušinas atbilde [1]: (video)
Es ļoti priecājos, ka tik daudz cilvēku ir pieslēgušies šodien, un es centīšos sniegt tos skaidrojumus, kurus es, iespējams, varu sniegt.
Par jautājumu, ko uzdod Andžejs. Pašlaik droši vien pret Krieviju norisinās ļoti spēcīga propaganda. Diemžēl es tikai ļoti nesen, varbūt pirms gada sakarā ar notikumiem Ukrainā sāku lasīt ziņas, kas parādās internetā. Un varbūt mana politiskās situācijas izpratne ir tālu no pilnības tāpēc, ka man nav informācijas. Taču man un tāpat arī jums ir Mācība, ko devuši Valdoņi. Šajā Mācībā ir atbildes uz visiem mūsu jautājumiem. Laikam gan vienīgais, kas sagādā grūtības, ir atrast šajās Diktātu grāmatās – 51 grāmata jau ir iznākusi – atbildes uz jautājumiem, ko mums uzstāda dzīve.
Pirms es atbildu uz Andžeja jautājumu, es gribētu sniegt šādu paskaidrojumu: patiesībā Valdoņi gatavoja mani tam, lai dotu Mācību droši vien visu mūžu. Tikai trīs gadus ilga sagatavošanās, lai apgūtu meditācijas metodiku, ar kuras palīdzību es varēju saņemt šo Mācību. Pieņemt to un pārvadīt fiziskajā plānā. Pirmo reizi iespēju pieņemt Valdoņu Mācību man deva Iemīļotais Alfa 2003. g. Tas notika 2002. un 2003. gadu mijā. Kopš tā laika ir pagājis 12 gadu, un ir noslēdzies šis 12 gadu cikls. Šajā reizē, kad beidzās diktātu cikls[2], tika dota jauna iespēja. Taču šī iespēja nav Mācības pieņemšanai, bet gan tās izplatīšanai. Tāpat kā pirms 12 gadiem, rit pirmie trīs gadi… Jūs zināt, ka 12 gadu cikls sadalās 4 kvadrantos. Lūk, šis pirmais kvadrants – šie trīs gadi, kad viss notiek ļoti aktīvi un kad atvērtas Dievišķās iespējas durvis, t.i., viss notiek ēteriskajā plānā. Un no tā, cik pilnvērtīgi un auglīgi mēs spēsim izmantot šos nākamos trīs gadus, ir atkarīgs viss pārējais 12 gadu cikls.
Tāpēc tagad, kad ir sācies jaunais Mācības izplatīšanas 12 gadu cikls, mums ir ļoti svarīgi, ļoti svarīgi vienoties savā starpā un sajust vienotību. Cilvēki, civilizēti cilvēki, gudri cilvēki ar to atšķiras no tādiem cilvēkiem, kas nav civilizēti un nav gudri, ka viņi spēj vienoties savā starpā. Tad, kad mēs, balstoties uz dialogu, balstoties uz diskusiju spējam izstrādāt kopīgu pozīciju, kopīgu ideoloģiju un kopīgu kustības virzienu, tad ar to pašu mēs nosakām visu nākotni. Ja tik daudz cilvēku, pat tikai tie, kas pašlaik ir sapulcējušies – no 6 pilsētām un 4 valstīm, – spēj nonākt pie kopīga redzējuma, tad tas, bez šaubām, ietekmēs visu zemeslodi.
Tas, kas pašlaik notiek pasaulē, ir ļoti sarežģīti, un diemžēl ir ļoti daudz negatīvu momentu pasaulē. Lietas būtība šeit ir pat ne Krievijā kā tādā. Pretējie spēki vienkārši mēģina sašūpot un izmantot jebkuru situāciju pasaulē, lai provocētu naidu, izprovocētu agresiju, galu galā izprovocētu kaut kādus lokālus karus vai militārus konfliktus. Tiek izmantots jebkurš iegansts.
Tā kā Krievija bija divu iepriekšējo pasaules karu dalībniece, tad ir zināmi spēki, kas mēģina izspēlēt tā saukto krievu kārti un mēģina noskaņot visā pasaulē dzīvojošus cilvēkus pret Krieviju. Bet tieši tāpat mēģina noskaņot cilvēkus pret islamu kā reliģiju. Mēs zinām, ka nesen tādā valstī kā Vācija, notika ļoti daudz dažādu mītiņu un gājienu, kas bija vērsti gan par, gan pret islamu. Tas ir, visā pasaulē tiek izmantotas jebkuras pastāvošās pretrunas, jebkuras atšķirības starp mums, lai izraisītu sadursmes. Mēs esam dažādi: mums ir dažāda ādas krāsa, mums ir dažādas valodas, mēs dzīvojam dažādās valstīs, mēs piederam pie dažādām reliģijām. Un viss tas var tikt izmantots, lai sētu naidu starp mums: viņš vai viņi nav tādi kā mēs, viņi – krievi, viņi – ebreji, viņi – musulmaņi, viņi – melnie, viņi nav tādi kā mēs, – par to viņi ir jāsoda. Tas notiek visur.
Pašā sākumā, vēl 2005. g. iemīļotais Kungs Sanats Kumara teica, ka vajag mēģināt atrast to kopīgo, kas mums ir. Kad mēs atradīsim to, kas mums ir kopīgs, tad mēs spēsim vienoties. Ja mēs ar savas uzmanības enerģiju aplaistīsim kopīgo, tad mēs neveicināsim konfliktu uzkurināšanu. Kas mums visiem ir kopīgs? Kopīgais mums ir tas, ka mēs visi esam cilvēki. Mēs visi esam cilvēki, un mēs visi pašlaik dzīvojam uz planētas Zeme tajos apstākļos, kādi te tagad ir. Vajag sākt no šī kopīgā, meklēt to kopīgo, kas var mūs apvienot, un virzīt savu enerģiju uz šo kopīgo, bet ne uz to, kurš šķir.
Mēs runājam par to, ka pretējie spēki mēģina šūpot laivu, tie mēģina izspēlēt gan krievu kārti, gan – musulmaņu kārti, vai jebkuru citu kārti. Tas ir, spēlē uz pretrunām: skaldi un valdi. Bet kāpēc tā notiek?
Kāpēc pretējie spēki mēģina sašūpot pasauli? Arī uz šo jautājumu mēs atrodam atbildi Mācībā. Kad cilvēkos ir stingras morālās un tikumiskās nostādnes, kad viņos ir stipra ticība, kad viņiem ir Dievišķie principi un Dievišķā vadība, tad šie ļaudis ir spējīgi uzturēt līdzsvaru uz visas zemeslodes ar šī sava iekšējā spēka, ticības, pārliecības un mīlestības palīdzību, ko viņi jūt pret visu Radīto. Lūk, šī mīlestība un ticība – tās cementē visu sabiedrību. Kad cilvēki dzīvo cits priekš cita, tad viņi kļūst laimīgi.
Tālāk – Valdoņi dod Mācību par Kosmiskajiem cikliem. Viņi saka, ka pašlaik mēs esam uz jauna cikla robežas. Mēs dzīvojam laikā, kad ir vecais un ceļu lauž jaunais, un starp šo veco un jauno ir pretrunas. Apmēram pirms pieciem tūkstošiem gadu mēs iegājām laikmetā, ko sauc par Kali Jugu, t.i., garīgās degradācijas laikmetā. Tagad iznāk, ka tas pamats, tas kodols, kas ir cilvēkos, – ticība, mīlestība un vēlēšanās dzīvot priekš citiem, nest labumu pasaulei – lūk, šis pamats cilvēkos ir sašķobījies. Tā kā mums vairs nav šī iekšējā pamata, tad mēs neko nevaram likt pretī tam negatīvajam, tam ļaunumam, kas ir pasaulē. Īstenībā tas, kas tagad notiek pasaulē, notiek tikai tāpēc, ka mēs esam pazaudējuši sevī šo ticības kodolu – ticību Dievam, ticību Augstākajam likumam, Augstākajam tikumiskajam likumam. Tā kā mēs, kopumā visa cilvēce, esam to pazaudējuši, tad pretējie spēki izmanto šo robu mūsu aizsardzībā, lai pārbaudītu mūsu stiprumu.
Ielūkosimies Bībelē, Ījaba grāmatā, tur stāstīts (precīzi necitēšu, jo sen neesmu to lasījusi), ka Dievs ir sapulcējis savus padotos. Viņu vidū ir arī Sātans. Tas ir, Sātans pēc būtības tieši tāpat kalpo Dievam. Izlasiet vēlreiz Ījaba grāmatu. Tur Dievs saka: “Kāds Ījabs ir labs, mans uzticīgais kalpotājs, kā viņš mani slavina, ziedo man upurus!” Sātans saka: ” Bet Tu atņem viņam visu un tad paskaties, kas notiks ar šo Ījabu.” Un Dievs saka Sātanam: “Jā, labi, paņem no viņa visu, tikai viņu pašu neaiztiec.” Notiek nelaimes gadījums, kura rezultātā Ījabs zaudē visus savus bērnus, sievu, bet pēc tam zaudē arī visu savu bagātību. Bet es tālāk nestāstīšu šo stāstu. Šī notikuma jēga ir tāda, ka Dievs visu laiku mūs pārbauda. Viņš pārbauda mūsu stiprumu. Tagad, kad kāds runā sliktu, kad kāds mēģina izmantot jebkādas pretrunas, kas ir starp mūsu valstīm, starp tautām, mums ir jāliek tam pretī visu savu iekšējo cieņu, savu ticību, savu mīlestību. Kad mēs to izdarīsim, Sātanam nebūs, kur mūs ievainot. Tāpēc tagad ir laiks, kad ir ļoti stiprs kārdinājums padoties šai pretējo spēku iedarbībai. Šie spēki ir stipri tikai tāpēc, ka vāji esam mēs. Ja mēs sevī nostiprināsimies, nostiprināsim savu ticību, tad pretējiem spēkiem nebūs, aiz kā mūs satvert.
Es saku, ka es ne sevišķi labi orientējos starptautiskajā stāvoklī. Bet man patrāpījās viens raksts internetā, un to rakstīja, manuprāt, tas bija itāļu žurnālists. Viņš runāja par to, ka Eiropā visi plašsaziņas līdzekļi vienādi atspoguļo tos notikumus, kas tagad norisinās Krievijā. Neviens Eiropas medijs neparāda savādāku ainu. Bet to pašu mēs vērojam Krievijā. Mēs redzam nomācošu negatīvās informācijas pārsvaru. No 10 jaunumiem, kas parādās, 9 ir negatīvie. Nevar teikt, ka Krievijai būtu labākas sekmes informācijas pasniegšanā, salīdzinot ar visām pārējām valstīm. Es pat domāju, ka galu galā visi pasaules plašsaziņas līdzekļi varbūt pat tiek finansēti no viena avota, jo vienu un to pašu notikumu tie pasniedz vienlaikus un vienādi. Vienkārši paskatieties, kā tas tiek darīts. Bet mūsu izvēle – pakļauties tam vai ne.
Mums ir kustība ar nosaukumu “Par tikumību!”, un ir kustības dalībnieka kodekss. Kad mēs iestājāmies šajā kustībā, mēs piekritām šiem 10 punktiem. Starp tiem ir 5. punkts, kas skan: ” Es izvēlos godīgumu, taisnīgumu un patiesīgumu, tikumisku tīrību, vienkāršību un pieticību sabiedriskajā un personīgajā dzīvē.” Es izvēlos godīgumu un taisnīgumu. Piemēram, es skatos televīzijas reportāžu vai es lasu rakstu avīzē, vai lasu kāda izdevuma rakstu internetā. Es lasu kaut kādu informāciju, un pēc kāda laika es pārliecinos, ka šis medijs melo, ka tas parāda nevis reālus notikumus, bet ar precizitāti “pilnīgi otrādi”, tas vai nu melo, vai apmelo. Tālāk iestājas izvēles moments: es izvēlos, vai es arī turpmāk lasīšu šo mediju un tērēšu laiku, lai lasītu to. Tā kā Mācība ir paredzēta katra cilvēka individuālajai apziņas izaugsmei, tad katram no mums ir jāizdara šī izvēle: vai viņš ticēs vai neticēs.
Vēl viena Mācība, ko dod Valdoņi, ir Mācība par atšķiršanu. Tas ir, balstoties uz iekšējo intuīciju, mums ir jāsaprot, kur ir patiesība, bet kur – meli, kurš medijs melo, bet kurš runā patiesību. Ja būtu tā: piemēram, visi cilvēki lasa kādu avīzi un visi saprot, ka šī avīze melo. Un miljons cilvēku pārstāj lasīt šo avīzi, viņi pārstāj to pirkt. Šis medijs izputēs pēc dažiem mēnešiem. Bet, kad mēs turpinām pirkt tās avīzes, kas melo, tad ar to pašu mēs ar savu naudu, savu enerģiju, savu uzmanību uzturam šo mediju. Tas, kāpēc lielākā daļa mediju pasaulē melo, galu galā ir atkarīgs no mums, jo mēs paši uzturam tos ar savu Dievišķo enerģiju.
Gudri cilvēki mācās no pagātnes kļūdām. Ir kāds vēsturisks piemērs, ko mēs tagad izmantosim tāpēc, ka tas vēl ir pietiekami svaigs. Tas ir piemērs par cara ģimeni. Ir vēl viens piemērs, par kuru nav rakstīts grāmatā “Grēku nožēlošana glābs Krieviju”, tas ir piemērs par Rasputinu. Mēs nezinām, cik šis cilvēks bija labs vai slikts, bet viņš nudien nebija tik slikts, kā par viņu vēlāk stāstīja: kā par pēdējo grēcinieku, izvirtuli, alkoholiķi, dzērāju, kas manipulējis ar cara ģimeni un novedis visu Krieviju līdz bojāejai. Tas tik tiešām tā nebija! Bet šis uzskats tika plašsaziņas līdzekļos propagandēts, un tas rada atbalsi ļaužu sirdīs. Un redziet, paiet gandrīz 100 gadu kopš Rasputina nāves 16. gadā, manuprāt, viņu nogalināja 16. gada beigās, un mēs 100 gadus turpinām atkārtot vienus un tos pašus melus līdz pat šim laikam. Iznāk jauna filma par Rasputinu, kur spēlē Depardjē, francūzis Depardjē spēlē Rasputina lomu, un mums atkal pasniedz to pašu izvirtuļa un dzērāja tēlu. Pēc tam, kad baltu pārtaisa par melnu, bet melnu – par baltu, viss tas tiek pasniegts, un miljoniem cilvēku tam tic. Un pēc tā visa, kad tagad tiek radītas zināmas šausmenes, kas vērstas pret Krieviju, pret Putinu, pret islamu… Bet tas taču ir viens un tas pats, vieni un tie paši paņēmieni, nekvalitatīvi paņēmieni. Tie ir vieni un tie paši meli un apmelojumi.
Dievs vienīgi grib, lai mēs iemācītos atšķirt un lai mēs nebūtu atkarīgi no ārējā. Mums ir jāatrod atbalsts tikai sevī. Kad mēs atrodam šo atbalstu sevī, ārējais pārstāj uz mums iedarboties. Tā ir noteikta, ļoti augsta iesvētījumu pakāpe, kad cilvēks balstās uz šo atbalsta punktu, uz Dievu viņā pašā. Viss, kas ir ārpus viņa, tas uz viņu neiedarbojas, neatstāj uz viņu ietekmi un nevar viņu novirzīt no ceļa. Tāpēc, vai nu mēs to gribam vai ne, bet mēs visi tagad ejam cauri šim Iesvētījumam: pakļauties plašsaziņas līdzekļu meliem un manipulācijām ar masu apziņu vai saglabāt sevī šo Dievišķā Atbalsta punktu.
__________________________________
[1] Radio tiltā piedalījās vairāk nekā 180 cilvēku no 4 valstīm (Latvija, Lietuva, Ukraina, Krievija) un 6 pilsētām (Rīga. Kauņa, Kijeva, Maskava, Omska, Čeļabinska). Atbilžu teksts ir pierakstīts no videoieraksta.
[2] Runa ir par 2014. gada ziemas diktātu ciklu no 2014. g. 20. – 27. decembrim.
Tulkoja: Lauma Ērgle
sending...
