Garīgā prakse: “Konfūcija Rozārijs” 28.09.2014
Mums jādod Dievam iespēja izteikt sevi caur mums
Tatjanas Mikušinas sastādīts īss Rozārijs pēc Konfūcija 2005. g. 31. marta diktāta
Tēva, Mātes, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen!
Ticības Simbols
Ticu Vienīgajam Dievam –
Debesu un Zemes Radītājam,
kura klātbūtne ir visā Dzīvībā.
Ticu Viņa Likuma Pareizībai
un ar pazemību pakļaujos
Viņa Likuma Gudrībai.
Ticu Dieva Valstībai,
kas izpaužas kā Debesīs,
tā arī uz Zemes.
Ticu Dieva –
Tēva, Mātes, Dēla un
Svētā Gara Vienotībai.
Āmen!
Mūsu Tēvs*
Mūsu Tēvs Debesīs!
Svētīts lai top tavs Vārds.
Lai nāk Tava valstība,
Tavs prāts lai notiek kā debesīs,
tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi
dod mums šodien.
Un piedod mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā,
bet atpestī mūs no ļauna.
Jo Tev pieder Valstība,
spēks un gods mūžīgi mūžos.
Āmen.
(Mateja 6:9-13)
Dievmāte
Esi sveicināta, Marija,
Žēlastības pilnā,
Kungs ir ar Tevi;
Tu esi svētīta starp sievietēm,
Un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus.
Svētā Marija, Dieva Māte,
Lūdz par mums, Dieva dēliem un meitām,
Tagad un mūsu uzvaras stundā
Pār grēku, slimībām un nāvi.
(3 reizes)
Lai slavēts Tēvs un Dēls, un Svētais Gars, un Dievišķā Māte,
tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
1. Pacentieties koncentrēties uz savu sirdi. Uz sirds pukstiem. Paklausieties savu elpu. Ieelpa… Izelpa… Jūsu sirds darbība un jūsu elpošana nekādi nav saistītas ar valsti, kurā jūs dzīvojat. Un nekādi nav saistītas ar to lomu, ko jūs izpildāt dzīvē.
Tieši tāpat arī Dievišķā Patiesība. Tā eksistē pati par sevi un nav atkarīga no jūsu apziņas un jūsu domām.
Tad kāpēc jūs eksistējat, ja šī pasaule lieliski var iztikt bez jums? Vai jūs uzdevāt sev tādu jautājumu? Vai jūs kaut kad esat sev jautājuši, kāpēc jūs dzīvojat? Es domāju, ka šis jautājums kaut vai reizi mūžā ir radies katram no jums. Bet daudziem šis jautājums ir radies tik bieži un tik neatlaidīgi, ka dzīves jēgas meklējumi tik tiešām pārvērtušies viņiem par dzīves jēgu.
Dievmāte
2. Jums taisnība, mani mīļie, cienījams uzdevums – saprast, kāpēc tad jūs dzīvojat un kāpēc eksistē viss, kas ir ap jums. Kad es biju iemiesojumā, es biju pilnīgi apsēsts ar šo jautājumu. Bija dienas, kad man nekur nebija miera, mēģinot atbildēt uz šo jautājumu atkal un atkal. Es biju ticīgs cilvēks, un es atzinu to pasaules uzskatu sistēmu, kas bija pieņemta manā apkārtējā sabiedrībā. Līdz tam laikam, kamēr es sapratu, ka šo pasaules uzskatu sistēmu radījuši cilvēki, tādi paši cilvēki kā es pats. Kļuvis vecāks, es sapratu, ka esmu nepilnīgs, tāpēc jebkura mana doma kļuva nepilnīga vēl līdz tam, kad es to izteicu skaļi. Kāpēc es esmu nepilnīgs? Kāpēc es nevaru pārvarēt šīs nepilnības sevī, lai kā arī necenstos?
Vai jums ir pazīstami šie jautājumi? Vai jūs arī tos uzdevāt sev? Ar laiku atbilde uz šo jautājumu tika ielikta tās apmācības sistēmas pamatā, ko es devu cilvēkiem, kas vēlējās mācīties pie manis.
Dievmāte
3. Es skaidri apzinājos, ka manī ir Augstāka, pilnīgāka manis daļa. Es varēju sazināties ar šo daļu. Tomēr es apzinājos, ka šīs manas daļas izpausmei traucēju es pats. Nevis kāds ārpus manis, bet tieši es pats. Es pieņēmu, ka es un visas dzīvās būtnes radītas pēc Tā tēla, kas radījis šo pasauli, kas pēc sava stāvokļa ir nesalīdzināmi augstāk par mums. Mēs visi esam saistīti ar Viņu un veidojam nesaraujamu Vienību. Tieši tāpat kā manī ir mana Augstākā daļa, tā šim Pasaules Radītājam un Dibinātājam ir Viņa Augstākā daļa un Viņa zemākā daļa. Šī Viņa zemākā daļa – tas esmu es iemiesojumā. Tas esmu es iemiesojumā un visas citas dzīvās būtnes iemiesojumā, un visa Zeme, ko es redzēju, cik tālu sniedzās skats.
Dievmāte
4. Mēs visi bijām Viņš iemiesojumā. Viņš caur mums dzīvoja un radīja, un izzināja. Viņš izzināja Pats sevi caur mums, caur katru dzīvo būtni. Mēs visi bijām Viņa šūniņas un asinsvadiņi. Mēs veidojām Viņa ķermeni. Mēs visi bijām saistīti gan ar Viņu, gan savā starpā. Visu, kas atdalīja mūs citu no cita un no Vienotības ar Viņu, vajadzēja pārvarēt. Tāpēc es mācīju un arī tagad joprojām mācu tikai vienu vienkāršu lietu. Es aicinu katru no jums pievērsties darbam ar to jūsu daļu, kas traucē jums kļūt vienotiem ar Radītāju. Ar to jūsu daļu, kas atdala jūs no pilnīgas vienotības ar Dievu, Radītāju, Atmanu, Augstāko Saprātu. Nav svarīgi, kā jūs nosaucat to, kura daļa jūs patiesībā esat.
Dievmāte
5. Jūs nevarat darīt kaut ko cita cilvēka vietā. Jūs nevarat likt citam cilvēkam darīt kaut ko, kas vajadzīgs jums. Pareizāk, jūs varat to darīt, bet tam jums vajadzēs lietot varu. Jums nāksies ar varu likt kādam strādāt jūsu labā vai izpildīt jūsu pavēles. Nav svarīgi, vai tas būs rupjš fizisks spēks vai jūsu uzrakstīta likuma spēks.
Dievmāte
6. Pamēģiniet savā ķermenī likt sirdij elpot, bet plaušām pārsūknēt asinis jūsu asinsrites sistēmā. Jums neizdosies. Bet, ja palūkotos vēsturē, tad visa vēsture tieši sastāv no tādiem momentiem, kad kāds mēģināja likt kādam citam darīt to, ko vajag viņam. No šejienes kari, no šejienes jebkura netaisnības izpausme pasaulē. Bet šīs netaisnības pamatā vienmēr ir kāda vēlēšanās izdarīt tā, kā viņam vajag. Mēs atgriezāmies pie temata par paša personīgo nepilnību.
Dievmāte
7. Kad es biju jauns, es tiešām domāju, ka varu ar savas pārliecības spēku un personīgo paraugu iedvesmot pasauli mainīties. Es iztērēju daudz spēka un enerģijas, mēģinot pārliecināt cilvēkus, kā viņiem jādarbojas un kā viņiem jāuzvedas. Man nepietika spēka pārliecināt cilvēkus rīkoties tā, kā pēc manām domām būtu saprātīgi rīkoties. Tad es sāku mēģināt darboties kopīgi ar tiem cilvēkiem, kas pieņēma manu pārliecības sistēmu. Tomēr manu spēku joprojām bija par maz.
Dievmāte
8. Ticiet man, es iztērēju ļoti daudz savu spēku, lai pārliecinātu cilvēkus, ka viņi dzīvo nepareizi, un lai viņi kaut vai uzklausītu mani, kā viņiem ir jādzīvo. Pagāja gads pēc gada, desmitgade pēc desmitgades, bet situācija pasaulē nemainījās, lai kā arī es necenstos un lai cik pūļu es nepieliktu. Kāpēc? Es biju tikai mazs smilšu graudiņš, maza šūniņa šī visuma organismā. Bet es mēģināju pārliecināt visu visumu, ka tam jādzīvo pēc maniem likumiem.
Dievmāte
9. Pēc daudzām desmitgadēm es beidzot aptvēru, ka vienīgais cilvēks uz visas Zemes, kas man traucēja, biju es pats. Tā bija mana pārmērīgā godkārība un pārmērīgā pārliecība, ka esmu izzinājis visu Patiesību un varu mācīt šo Patiesību citiem. Mans ārējais cilvēks nevis pakļāvās likumam, kas ir spēkā šajā visumā, bet mēģināja piespiest visu visumu dzīvot pēc sava likuma. Es sapratu galveno Patiesību. Man jāsaka jums, ka bija vērts iztērēt veselu dzīvi, lai aptvertu šo Patiesību. Bezjēdzīgi un veltīgi ir noteikt savus likumus tajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam. Mums jāpakļaujas Likumam, kas ir visa šī visuma pamatā un kas ir dots jau šī visuma radīšanas momentā.
Dievmāte
10. Likums ir tāds, ka mums ir jāatsakās no vēlēšanās izpaust sevi, savu ego savā dzīvē, mums ir jāizdara viss, kas mūsu spēkos, lai dotu Dievam iespēju izpaust sevi caur mums. Tad mēs varēsim atjaunot mūsu Vienotību. Un tad mēs varēsim piedalīties šī visuma Radītāja ieceres realizācijā. Tas ir uzdevums un tas ir darbs, kas katram ir jāizpilda. Un nav neviena cilvēka visā visumā, kas izpildītu šo darbu jūsu vietā. Tāpēc šis darbs ir vissvarīgākais. Šī darba paveikšana ir jūsu dzīves jēga, ko jūs meklējat ārpus sevis un nevarat atrast.
Es dodu jums manu zemes dzīves laika pārdomu augļus. Bet es nevaru jūs piespiest ēst šos augļus. Tas jums jāizdara pašiem. Neviens ārpus jums nevarēs izdarīt darbu jūsu vietā.
Dievmāte
Lai slavēts Tēvs un Dēls, un Svētais Gars, un Dievišķā Māte,
tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.
Tēva, Mātes, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen!
——————————————————————————————————————————-
Klausoties Rozāriju ierakstā vai lasot to grupā, tiek ieteikts „Mūsu Tēvs” un „Dievmāte” lasīt visiem kopā.
* Galvenais, lasot Rozārijus, tāpat kā jebkuras lūgšanas, ir mūsu pilnīga uzticība Dieva Gribai un tā apziņas lūgšanu stāvokļa sasniegšana, kas ļauj aizmirst par sevi, izkust Dievā. Ja lūgšanas Mūsu Tēvs un Dievmāte traucē jūsu apziņai koncentrēties uz Dievu, izmantojiet to šo lūgšanu variantu, kurš ir vairāk pieņemams jūsu apziņai.
Tulkoja Lauma Ērgle
sending...
