Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Garīgās attīstības līmeņi 20.08.2013

Lekcijās es garīgo attīstību skaidroju kā kāpšanu pa trepēm uz augšu. Esmu iztēlojusies, ka šo pakāpienu ir ļoti daudz, ka apgūstot kaut vai vienu dzīves mācību stundu, mēs pakāpjamies vienu pakāpienu augstāk. Sai Baba skaidro, ka garīgajā attīstībā ir četras Apziņas pakāpes (līmeņi). Es to iztēlojos kā daudzstāvu ēkas trepju telpu – mēs kāpjam pa daudziem pakāpieniem, nonākam līdz otrajam stāvam, tad kāpjam atkal par vairākiem pakāpieniem, nonākam līdz trešajam stāvam utt. No Sai Babas teiktā izriet, ka garīgās attīstības ēkai ir četri stāvi. Sai Baba skaidro: „Pirmā Apziņas pakāpe, kurā nonākam piedzimstot par cilvēku, ir dzīvnieciskais cilvēks. Sākotnēji šajā veidolā mūsu Apziņa ir starp dzīvnieka un Dieva Apziņu, pašā sākumā tuvāk dzīvnieka apziņai. Tādēļ mūs pievelk dzīvnieku pasaule. Tas nozīmē, ka sākumā mūsos ir vairāk dzīvnieciskā, lai gan mums jau ir cilvēka ķermenis. Pēc tam evolūcija mūs virza no dzīvnieka dabas uz Dievišķo dabu. Tas nozīmē, ka mums savā attīstībā jāvirzās uz priekšu, identificējoties ne tikai ar savu ķermeni un prātu. Sākumā mūsu dzīvnieciskā daba liek mums ēst, gulēt un vairoties, vedot cauri patikai un sāpēm, priekam un bēdām, labajam un sliktajam. Tādējādi savā cilvēka Apziņā mēs iegūstam dzīves pieredzi ar jutekļu palīdzību un domājam, ka tā ir pasaules realitāte.  

Citiem vārdiem sakot, pirmais Apziņas līmenis ir „Es esmu ķermenis”. Es (Apziņa) nekad nemainās, tomēr tiek ierobežota ar to, ar ko tā identificējas. Sākumā tā identificējas ar ķermeni, ierobežo sevi, attiecoties pret sevi kā pret dzīvniecisku cilvēku, kura svarīgākās darbības ir ēst, gulēt un vairoties. Daudzi no mums identificējas ar ķermeni un aiziet līdz galējībām, lai padarītu sevi skaistāku, justos apmierināti ar sevi un būtu atzīti sabiedrībā. Šajā apziņas līmenī mēs no visas sirds ticam, ka tas mums atnesīs īstu laimi.”

Piedzimstot mēs visi esam pirmajā Apziņas līmenī un identificējam sevi ar ķermeni. Tie cilvēki, kuri ļoti lielu vērību pievērš sava ķermeņa skaistumam, sevi identificē ar ķermeni. Viņiem grūti iedomāties, ka cilvēka patiesais skaistums ir viņa būtība.

Sai Baba otro Apziņas līmeni skaidro: „Otrā Apziņas pakāpe, ar kuru mēs saskaramies cilvēka ķermenī, ir dēmoniskais cilvēks. Kamēr dzīvnieciskā cilvēka stadijā mēs esam identificējušies ar ķermeni, dēmoniskā cilvēka statusā mēs identificējamies ar zemāko prātu. Tā īpašības ir dusmas, mantrausība, baudkāre, skaudība, greizsirdība un lepnība. Šīs īpašības rodas no nepareiza dzīvesveida un nepareiziem ēšanas, domāšanas un rīcības ieradumiem. Šādā stāvoklī mēs esam piesaistīti pasaulīgajam un uzskatām, ka dzīvojam šķirti no citiem cilvēkiem un no Dieva.

Citiem vārdiem sakot, otrais Apziņas līmenis ir „Es esmu prāts”. Šajā līmenī Es (Apziņa) identificējas ar prātu, piedzīvojot un saprotot pasauli ar maņu orgānu starpniecību. Prāta negatīvās īpašības ir dusmu, mantkāres, baudkāres, skaudības, lepnības un greizsirdības jūtas. Tās noved pie pārliecības, ka mēs esam šķirti no citiem, vienmēr rīkojamies egoistiski. Prāts veido mūsu personību un raksturu, radot iespaidu, ka tas ir tieši tas, kas mēs patiesībā esam.”

Vairums cilvēku atrodas otrajā apziņas līmenī un par nākamo apziņas līmeņu eksistenci tikai pasmaida. Es necenšos nevienu par to pārliecināt, jo tā ir katra cilvēka izvēle, vai dzīvot duālā pasaulē, kad mēs gan priecājamies, gan bēdājamies, gan sastopamies ar labo, gan ar slikto utt. Doties tālāk uz nākamo Apziņas līmeni, palikt pirmajā vai otrajā Apziņas līmenī – tā ir mūsu katra izvēle.

Sai Baba trešo Apziņas līmeni skaidro: „Apziņas trešajā stadijā mēs cenšamies dzīvot savu dzīvi kā cilvēciskas būtnes (cilvēciskais Cilvēks). Ne jau tāpēc, ka mums ir cilvēka ķermenis, bet gan tāpēc, ka, dzīvojot savu ikdienas dzīvi, tiecamies to piepildīt ar piecu cilvēcisko vērtību apziņu, t.i., patiesību, tikumību, mieru, mīlestību un nevardarbīgumu. Lai sasniegtu šo stāvokli, ir jāpieliek pūles. Tā ir pārmaiņa no savtīguma uz nesavtīgumu. Ar laiku, pateicoties Dieva žēlastībai, mūs pārcels no trešā Apziņas līmeņa uz ceturto.

Citiem vārdiem sakot, trešais apziņas līmenis ir „Es esmu intelekts”. Es (Apziņa) identificējas ar augstāko prātu (intelektu). Šajā pakāpē mēs droši varam sevi saukt par cilvēcisku būtni – pretēji dzīvniekam cilvēka veidolā. Šajā līmenī mēs attīstām vērtības un pakārtotās vērtības – mīlestību, līdzjūtību un emocionālās sfēras paplašināšanos (mākslā u.c.), dzīvē praktizējot piecas cilvēciskās vērtības. Mūsu uzdevums dzīvē ir kalpot citiem, negaidot atlīdzību. Šajā līmenī mūsu Apziņa ir paplašināta, un mēs darbojamies harmonijā ar Dieva gribu, kura ir atstarota dabā.”

Sai Baba ceturto Apziņas līmeni skaidro: „Ceturtais Apziņas stāvoklis ir Dievišķā Apziņa. Lai to sasniegtu, mums vajadzīga ticība un arī Dieva žēlastība. Sasniedzot šo augstāko Apziņas līmeni, mums vairs nav jādzīvo duālajā pasaulē, tad mēs apjēdzam, ka viss, ko redzam un darām ir tikai enerģijas kosmiskā telpa. Viļņi ir okeāna izpausme, bet tie nav šķirti no okeāna. Tāpat arī radīšana ir Dieva Apziņas izpausme un tādējādi nav šķirta no Dieva.

Citiem vārdiem sakot, ceturtais Apziņas līmenis ir „Es esmu Dievs.” Es (Apziņa) identificējas ar vienīgo iekšējo gaismu, kas ir atmodināta un spēj apzināties, ka nav saistīta ar ķermeni, prātu un intelektu, jo tad ir pilnīgi pārvarēta domāšana un iegūta izpratne, ka cilvēks ir vienots ar Visuma Apziņu. Kad sasniegts šis līmenis, tad vairs nav dualitātes, kas izpaužas kā pretstati, piemēram, prieks un bēdas, karstums un aukstums. Mēs esam Visuma Apziņas neatņemama sastāvdaļa. Rodas atskārsme, ka eksistē vienīgi Es jeb Dievs, un mēs sākam ieraudzīt, ka viss radītais ir Dieva izpausmē. Tas, kurš izzina Augstāko Būtni – Absolūto Garu, pats kļūst par Augstāko Būtni.”

Ceturtā apziņas līmenī ir cilvēki, kurus mēs saucam par viedajiem cilvēkiem jeb Guru. Par tādu es uzskatu arī pašu Sai Babu, jo viņš apzinās, ka ir Dievs. Es nezinu, vai es šīs dzīves laikā sasniegšu ceturto Apziņas līmeni, bet tas nav pats svarīgākais, svarīgi ir, ka es lēnām pa garīgās attīstības kāpnēm kāpju uz augšu. Man ļoti patīk dzīvot uz zemes un pat tad, ja pirms nāves sasniegšu apskaidrības līmeni, domāju, ka vēlāk atgriezīšos uz Zemes, lai palīdzētu cilvēkiem. Es ļoti mīlu dzīvi uz planētas Zeme, tāpēc arī man ir izjūta, ka man būs jāatgriežas atkal un atkal.

Es domāju, ka katrs no jums, iepazinies ar Apziņas četriem līmeņiem, aizdomājas, kurā līmenī pašlaik esat un kas jums ir jādara, lai paceltos nākamajā Apziņas līmenī. Sai Baba saka: „Cilvēks var atrasties četrās attīstības stadijās, un katram Dievs sniedz esošajai situācijai atbilstošu palīdzību. Pirmajā stadijā ir cietēji, otrajā stadijā tie, kas tiecas uz sasniegumiem, trešajā stadijā – cilvēki, kas aizņemti patiesības meklējumos, ceturtajā stadijā – gudrie (viedie).”

Viss, kas ir radīts dabā, iziet evolūcijas jeb attīstības ceļu. Nekas nepaliek uz vietas, viss mainās, arī Visumā notiek izmaiņas. Sai Baba atgādina: „No tā brīža, kad radītais sāk eksistēt, tā daba attīstās uz augstākiem stāvokļiem visos līmeņos. No zinātniskā skatpunkta šis process jāuztver kā matērijas evolūcija. No garīgā skatpunkta tas jāuztver kā Apziņa, kas attīstās cauri dažādiem enerģijas/matērijas līmeņiem līdz tam laikam, kamēr Apziņa atkal savienojas ar savu Avotu – Dievu.”

Mums ir garīgi jāattīstās, lai atkal mēs savienotos ar savu radītāju – Dievu. Cilvēkiem, kuri netic Dievam, šie vārdi liksies smieklīgi, bet tā jau ir viņu problēma. Pienāks laiks, kad arī viņi caur ciešanām sāks garīgi attīstīties.

Sai Baba par garīgo attīstību caur ciešanām māca: „Ciešanas nerodas no ārējiem apstākļiem. Tās rodas no mūsu pieķeršanās rezultātiem. Mēs izvairāmies no grūtībām, kas veido mūsu raksturu. Tas, kā mēs rīkojamies – ar prieku vai ciešanām, parāda, ko esam iemācījušies un kāds ir ar to iegūtais spēks. Tikai pieņemot pārbaudījumus, mēs varam iekļūt augstākajā pakāpē.”

No iepriekš teiktā, varam secināt, ka cilvēks var atrasties četros attīstības līmeņos. Katrā attīstības līmenī cilvēks no Dieva saņem atšķirīgu palīdzību. Pirmajā līmenī ir cietēji, otrajā līmenī ir tie, kas tiecas pēc sasniegumiem, trešajā līmenī ir cilvēki, kuri meklē patiesību, bet ceturtajā līmenī ir cilvēki, kuri ir iepazinuši patiesību. Vairumam cilvēku ir grūti noticēt šādam garīgās attīstības līmeņu iedalījumam, viņos ir šaubas, kaut arī katram dzīvē ir bijuši notikumi, kuri ir radījuši izbrīnu un esošo zināšanu apšaubīšanu. Kāpēc cilvēki šaubās? Sai Baba atbild: „Pašlaik jums ir vērojama apzinātā un neapzinātā sajaukums. Tāpēc rodas pretrunas un šaubas. Bezsamaņas stāvoklī nav nekādu iespaidu. Virsapziņas stāvoklī nav šaubu, tur ir pilnīga noteiktība. Šajā stāvoklī nav ne ķermeņa, ne prāta, kaut arī var būt vīzijas, bet ir stāvoklis, kas ir augstāks par virsapziņu – tā ir Dievišķā apziņa, kur pastāv tikai Dievs. Virsapziņas stāvoklī vēl aizvien pastāv vāja divējādība, tur ir dodošais un ņemošais. Parastā stāvoklī pastāv visi trīs: devējs, dodamais, ņēmējs. Dievišķajā Apziņā ir tikai devējs. Patiesībā viss, izņemot Vienojošo (Dievu), ir meli. Pat garīgā prakse var būt melīga. Tad var rasties jautājums, kā garīgā prakse, kura ir melīga, var aizvest pie tā, kas nav melīgs? To var izskaidrot šādi: sapnis nav reāls, bet tas var kļūt tik saspringts un briesmīgs, ka liek cilvēkam pamosties. Tieši tāpat ir ar garīgo praksi. Lai garīgā prakse kļūtu tik spēcīga, lai spētu cilvēku atmodināt realitātē, viņu ir mērķtiecīgi jāvirza uz virsapziņas līmeni, kur gan ķermenis, kā arī prāts ir pārvarēts. Tieši šādā, dziļi transcendentālā stāvoklī patiesība atspīd visā savā mirdzumā.”

Autore: Elvita Rudzāte