Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Izsmiešana 12.01.2018

Cilvēku izsmiešana ir attīstījusies vēsturiski, kad publiski tika radīti dažādi humora šovi un izrādes, kur pasmējās par tā laika nebūšanām. Vēsturiski tā laika varas pieļāva mākslas veidus, kad kāds tika parodēts, bet to neuzskatīja par izsmiešanu. PSRS laikos tas bija vienīgais veids kā pateikt patiesību tā laika varai un sabiedrībai, tomēr jāņem vērā, ka ne visiem māksliniekiem tas bija atļauts, kādam nācās atbildēt par saviem vārdiem VDK (Valsts drošības komitejai).

Tieši tāpat attīstījās karikatūras, bet arī tās no VDK puses tika kontrolētas un nevarēja paust patiesību pilnībā tā kā to vēlējās karikatūrists.

Rodas jautājums, vai ir kāda atšķirība starp parodiju un izsmiešanu? Parodijas gadījumā, tu pievērs uzmanību kādai problēmai vai vēlies pievērst uzmanību kādai cilvēka īpatnībai, nesāpinot pašu cilvēku. Izsmiešanas gadījumā, tu vēlies kādu pazemot. Piemēram, slavenā komponista Raimonda Paula izturēšanās ir parodēta vairākkārtīgi un tas cilvēkus tikai iepriecināja, bet nekad parodijas nav mazinājušas komponista vērtību. Izsmiešanas gadījumā dažkārt sabiedrības acīs mazinās vērtība tam, kas tiek izsmiets, bet tas vairāk ir atkarīgs no sabiedrības apziņas līmeņa. Neviens nav aizmirsis gadījumu, kad karikatūrā tika izsmiets Muhameds, kas izsauca Musulmaņu un citu reliģiju pārstāvju neapmierinātību, jo izsmiets tika svēts cilvēks. Pastāv nerakstīts likums – svētos neaiztikt. Kāpēc šāds likums eksistē? Tāpēc, ka svētie tiek uzskatīti par cilvēka pilnību, kas ir sabiedrības paraugs, bet pilnību nedrīkst noniecināt vai kaut kādā veidā samazināt tā vērtību.

Izsmiešanas mērķis ir noniecināt cilvēku, bet noniecināšanas motīvi varētu būt dažādi – skaudība, bailes, mazvērtības izjūta u.c. Izmiešana mūsdienās ir atklāta un anonīma. Bieži izsmējēji nevēlas atklāt savu personību, jo ir pārāk gļēvi, un nevēlas sabiedrībai atklāt savu tumšo pusi. Interesanti ir tas, ka cilvēki pat iedomāties nevar, ka intelektuāli attīstīts cilvēks ir spējīgs uz tādu netikumīgu rīcību. Tomēr intelekta attīstība negarantē tikumību un reālu pašizpratni. Cilvēks, kam ir reāla pašizpratne, sevi nepazemina un nepaaugstina attiecībā pret citiem, un nemēģina arī citus noniecināt.

Kāpēc cilvēki cits citu izsmej? Biežāk izsmiešanas cēlonis ir pārākuma demonstrēšana un mēģinājums iebiedēt, kas norāda, ka izsmējējs vai izsmiešanas pasūtītājs cieš no mazvērtības kompleksiem un bailēm.

Kā izsmiešana ietekmē to, kuru izsmej? Viss atkarīgs no apziņas līmeņa. Augstas apziņas cilvēks izsmiešanu neņems vērā un tā viņu neietekmēs, bet palīdzēs dzēst daļu no viņa negatīvās enerģijas jeb sliktās karmas. Zemākas apziņas cilvēks patiešām varētu ierauties sevī un to pārdzīvot, radot sev veselības problēmas.

Kāpēc radās humora šovi un politiskās izrādes, un vai to ietekme ir kaitīga? Es zinu gadījumu, kur kāds politiķis ļoti pārdzīvoja, ka viņa tēls negatīvā nozīmē bija iekļauts kādā teātra izrādē. Es nezinu, cik lielā mērā tas ietekmēja viņa veselību, bet ietekme noteikti bija. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi tie, kas šo izrādi radīja un atļāva tai parādīties uz skatuves, uzņēmās uz sevis karmu jeb negatīvu enerģiju, jo viņi šo izrādi sagatavoja bez politiķa piekrišanas. Tātad, lai neuzņemtos negatīvu karmu no cita cilvēka ciešanām, svarīgi ir prasīt atļauju, bet to darīt būtu ļoti grūti, jo maz būs tādu, kas šādu atļauju dos. Tāpēc mākslas žanra pārstāvjiem, kuri dažādos veidos mēģina atklāt patiesību, ir grūts uzdevums – izglītot sabiedrību, bet tajā pašā laikā neuzņemties uz sevis sliktu karmu.

Kāpēc radās humora žurnāli un karikatūras un vai tās ir kaitīgas? Nav noslēpums, ka smiekli ir C vitamīns, tāpēc uzjautrināt cilvēkus patiešām ir svarīgi. Tomēr tas, kas vienam ir smieklīgi, otram var būt pavisam sāpīgi, tāpēc nepārkāpt šo smalko robežu, var tikai ļoti augsti attīstīts cilvēks. Piemēram, Krievijā bija slavens aktieris, cirka direktors Ņikuļins (atcerieties galvenās lomas tēlotāju filmā “Briljanta roka”), kurš varēja stāstīt anekdotes par visām tēmām. Viņš spēja sasmīdināt pilnīgu visus, bet es nekad neatceros, ka viņš būtu kādu pazemojis, jo viņa anekdotes bija ļoti intelektuālas un dzīves gudras. Cits piemērs, padomju Latvijas laikos bija ļoti iecienīts humora žurnāls “Dadzis” un karikatūrists Gunārs Bērziņš, kurš prata attēlot visas nebūšanas sabiedrībā tik aizraujošā veidā, ka neviens personīgi netika aizskarts, tikai sistēma kopumā. Viņa karikatūras izglītoja sabiedrību un lika sabiedrībai domāt  – kā mēs dzīvojam, vai tā ir pareizi? Savukārt, kopš parādījās karikatūras, kurās var atpazīt konkrētu cilvēku, tā smalkā robeža starp lasītāja iepriecināšanu un karikatūrā redzamā cilvēka noniecināšanu tika pārkāpta noniecināšanas virzienā.

Kā humoristu pašu ietekmē citu izsmiešana? Ja humorists cenšas atklāt kādas nebūšanas sabiedrībā, nenoniecinot konkrētas personas, tad viņa aktivitātes tiks uzskatītas par vērtīgām, jo viņš pievērsīs sabiedrības uzmanību jomām, kuras jāpilnveido. Ja humorists pasmiesies par konkrētām personām, un tas sāpinās šīs personas, tad gan pasmiešanās var radīt negatīvas sekas pašam humoristam. Viens no veidiem kā pie viņa atgriezīsies paša radītā negatīvā enerģija – kāds pasmiesies par viņu pašu, vai viņa bērniem vai mazbērniem, un tas ļoti sāpēs. Tā būs vieglas formas karmas atgriešanās – mazs sods par mazu kļūdu. Ja Dievs viņa pārkāpumus novērtēs kā lielu kļūdu, tad izsmiešana atgriežas pie paša ar kādu veselības problēmu, kas rada pašam cilvēkam invaliditāti. Ja Dievs viņa pārkāpumus novērtēs kā ļoti lielu kļūdu, tad izsmiešana atgriežas ģimenē caur kāda tuvinieka garīgo atpalicību vai cita veida invaliditāti.

Kāpēc cilvēkus nedrīkst izsmiet? Jo izsmiešana rada negatīvu enerģiju jeb negatīvu karmu, kas atgriežas atpakaļ pie tās radītāja.

Kādas ir izsmējēja neapgūtās mācības? Izsmējējam vispirms ir jāapzinās, ka viņā slēpjas ļoti liels mazvērtības komplekss, kura cēlonis ir bailes “mani nemīl”, kā arī milzīgas bailes būt sabiedrībā nevērtīgam. Tāpēc neapzināti viņš mēģina pacelt savu vērtību, noniecinot citus.

Izsmējējam ir jāsaprot, ka visu, ko Dievs ir radījis, visam tam ir vērtība un sava loma Visumā. Ja tu noniecini kāda vērtību, tad tu samazini pats savu vērtību.

Ko darīt, ja esi kādu izsmējis? Izsmējējam ir jāmācās piedot un lūgt piedošana. Atcerēsimies Augstāko tikumu no visiem tikumiem – PIEDOŠANU. Vispirms ir jāsaprot, ka izsmiešana var kādam radīt sāpes, tāpēc svarīgi ir nožēlot pieļautās kļūdas un lūgt piedošanu tam, kuru esi izsmējis, kā arī piedot saviem pāridarītājiem un piedot pašam sev savas pieļautās kļūdas.

Kā mazināt izsmiešanu pieaugušo un bērnu vidū? Ja pieaugušie un bērni zinātu par Karmas likumu un izsmiešanas sekām, tad es domāju, ka viņi kontrolētu savu rīcību un neizsmietu cilvēkus, kaut arī būtu vēlēšanās to darīt. Tikai neizglītotība veicina kļūdu pieļaušanu, tāpēc tik svarīgi bērniem, jauniešiem un to vecākiem stāstīt par izsmiešanas sekām un ietekmi uz paša dzīvi, iepazīstinot ar Karmas likumu.

Bērniem un jauniešiem ir jāmāca empātija – iejušanās otra cilvēka ādā, lai viņi spētu izjust otra cilvēka izjūtas. To vislabāk var izdarīt caur lomu spēlēm, pēc tam analizējot izjūtas. Tas ir līdzīgi kā vīram un sievai, kamēr vīrs no malas nav dzirdējis kā jūtas sieva un sieva no malas nav dzirdējusi kā jūtas vīrs, tikmēr viņi viens otru nesaprot un ģimenē ir konfliktsituācijas. Tāpēc par izjūtām ir jārunā, jo tikai tā cilvēki sāk labāk izprast otru cilvēku.

Autore: Elvita Rudzāte