Kā atrast Dvēseles mieru? 05.02.2013

Una jautā: Man tiešām patīk, kā viss ir aprakstīts, jau cik ir lasīts un meklēts, kā sev palīdzēt. Jau otrais gads kopš meklēju atbildes uz saviem jautājumiem un jēgas meklēšanām, iemeslu, lai turpinātu dzīvot ! Visur raksta vienu un to pašu, sākumā tik ļoti centos visu analizēt, meklēt atbildes un ticēju, ka tās atradīšu un sakārtošu savu Dvēseles stāvokli! Tikai tā nav noticis un jo tālāk, jo trakāk. Skatos visi raksta vienu,  saka vienu un to pašu, bet, kā atrast to savu pareizo ceļu, kā saprast, ko man grib iemācīt pateikt, kāda tad ir tā mana mācība šeit! Nezinu ko Gars un mana Dvēsele, bet es gribu, lai man ir vieglāk, lai es varu smaidīt, justies dzīva, lai savam bērnam spētu smaidīt! Atbildes es nevaru atrast, ko man darīt! antidepresanti vai …..!

Elvita Rudzāte atbild: Varu dalīties pieredzē, kas man palīdz redzēt savai dzīvei jēgu un rast Dvēseles mieru. Kopš apzināti eju garīgās attīstības ceļu, mācos izprast dzīvi, esmu samazinājusi savas vēlmes, bet galvenais – kopš esmu sapratusi kā varu kalpot savai valstij, cilvēcei, dzīvībai un Dievam, es patiešām izjūtu laimes un miera sajūtu. Dažkārt manas vēlmes un negatīvi notikumi “izsit mani no līdzsvara”, bet tad es tos analizēju, pat ja nesaprotu, ko tie man māca, vienalga pieņemu to un eju tālāk. Dzīve ir ļoti, ļoti interesanta, ja to sāk iepazīt un izprast. Bet, lai to izdarītu ir jāmācās. Es vēl joprojām mācos, daru to katru dienu un varu tikai brīnīties, cik daudz vēl es nezinu, bet tieši tāpēc ir tik interesanti dzīvot. Mans Skolotājs Šri Satja Sai Baba saka: „Laimi iemanto, kad aizmirsti, ka citi tev nodarījuši ļaunu, kad aizmirsti, ka citiem esi darījis labu.”

Reiz es mēģināju iztēloties, kāda būtu mana dzīve, ja man būtu tik daudz naudas, cik nepieciešams un vēl daudz vairāk, ja es un visi man apkārtējie būtu veseli, ja man un nevienam no man apkārtējiem nebūtu nekādu problēmu, ja es un visi man apkārtējie spētu apmierināt visas savas vēlmes utt.? Es sajutu, ka tāda dzīve būtu garlaicīga. Tātad laime nav dzīve bez problēmām. Kāpēc? Sai Baba atbild uz šo jautājumu: „Bez grūtībām jūs nekad neiegūsiet laimi. Jūs neiegūsiet laimi no laimes. Nevienas grūtības nebeidzas ar grūtībām. Bez bēdām jūs nekad neuzzināsiet prieka cenu. Pat māte nemīlētu savu dēlu tik stipri, ja līdz tam nebūtu saskārusies ar nāvi savā ģimenē. Tas, kas šodien dara jūs laimīgus, rītdien var būt par cēloni nelaimei. Tieši tāpat – tas, kas jums šodien rada nepatikšanas, var atnest jums prieku nākotnē. Nekas nevar jūs padarīt absolūti laimīgus vai nelaimīgus. Piemēram, mētelis, ko jūs velkat ziemā, dara jūs laimīgus, bet vasarā, uzvelkot to, jūs justos slikti. Tāpēc laime un nelaime ir atkarīga no laika, apstākļiem, situācijas. Prieks ir intervāls starp divām bēdām. Sāpes ir intervāls starp divām baudām. Ja tad, kad jums ir grūti, jūs domāsiet par grūtībām un par savu ciešanu spēku, jums kļūs divtik slikti. Sliktos laikos jums jādomā par tām dienām un notikumiem, kad jūs bijāt laimīgi. Tad jūsu ciešanu intensitāte samazināsies. Jums visas grūtības jāsagaida kā pārbaudījumi, kurus jums devis Dievs. Ticīgajam jāpateicas nepatikšanām par pārbaudi viņa uzticībai un ticībai. Vai skolnieks var nonākt nākamajā klasē, ja nenoliks eksāmenu? Nenoliekot eksāmenu, viņš paliks uz otru gadu. Vai ārsts var noteikt diagnozi, izrakstīt zāles un izārstēt slimo, pirms tam slimnieku neizmeklējot? Tāpēc gan labo, gan slikto ir radījis Dievs, lai jūs varētu atbrīvoties un izpirkt savas kļūdas.”

Mums dzīvē ir nepieciešams gan labais, gan sliktais, jo tikai caur slikto mēs kļūstam laimīgi. Citiem vārdiem sakot, ja mēs izpratīsim slikto – mūsu dzīves neapgūtās mācību stundas, tad brīdī, kad būsim sapratuši kārtējo mācību stundu, mēs jutīsimies laimīgi, jo būsim ieguvuši sirdsmieru.

Sai Baba par laimes meklējumiem saka: „Cilvēks meklē laimi no dzimšanas brīža līdz nāvei. Meklējumu sākumā cilvēks iegūst izglītību, bet izglītība neatnes laimi. Cilvēks atrod darbu, bet arī tas to nedara laimīgu. Tad viņš dodas laulībā, domājot atrast laimi tur, bet arī tur tā aizmūk, un cilvēks paziņo: „Mana dzīve ir vienas šausmas.” Kas izsauc šādas izjūtas? Cēlonis ir jāmeklē cilvēka ego. Kopā ar cilvēku aug arī viņa egoisms. Vēlmju skaits nepārtraukti pieaug, bet to sasniegšana neatnes cilvēkam tādu apmierinājuma izjūtu, par kādu viņš sapņoja. Kur tad var atrast svētlaimi? Materiālos priekšmetos to neatrast, fiziskajā labsajūtā arī ne. Patiesībā cilvēks ir svētlaimes iemiesojums. Ja cilvēks ir svētlaimes iemiesojums, kāpēc tad viņš to nespēj sasniegt pats sevī? Šodien, neskatoties uz visām bagātībām, cilvēks ir nelaimīgs. Viņš pastāvīgi cieš no tā, ka viņam trūkst miera. Ego un vēlmes ir ietinušas mieru, bet, ja noņemtu šo apvalku, miers parādītos. Cilvēks var dzīvot laimīgu dzīvi tikai tad, kad ir vesels. Bagātība var nodrošināt komfortu un citus labumus, bet ne mieru. Tā var cilvēkam iedot daudzstāvu māju, bet ne ciešu miegu. Tā var sniegt ķermenisku labsajūtu, bet miesas baudas nedod svētlaimi. Kondicionieri un ūdens matrači izdabā ķermenim, bet kāds no tiem labums, ja prāts nezina miera? Ķermenis ir līdzīgs ūdens burbulim, bet prāts ir līdzīgs pērtiķim. Neejiet ķermeņa un prāta pavadā, turieties pie sirdsapziņas. Šodien cilvēks nerēķinās ar sirdsapziņu. Viņš ir pieķēries prātam un ķermenim, no kuriem ir maz labuma. Viņam ir jāuzdod jautājums: „Kas es esmu?” Tad viņš sapratīs, ka ķermenis, sajūtas un prāts ir tikai instrumenti, bet pār tiem var valdīt tikai viņš pats. Kungs šodien ir kļuvis par ķermeņa un prāta vergu, kuriem vajadzēja būt par viņa kalpiem. Sekojiet savas Dvēseles pamatiem visās savās darbībās.”

Mēs nevaram iegūt laimi tāpēc, ka mēs to vēlamies iegūt, apmierinot dažādas savas materiālās un ķermeniskās vēlmes. Īsu brīdi, kad esam apmierinājuši kādu no savām vēlmēm, mēs jūtamies laimīgi, bet tad mūsos atkal rodas jaunas vēlēšanās. Ja tās neizdodas apmierināt, tad esam nelaimīgi. Sai Baba saka: „Var šķist, ka visas pasaulīgās baudas nes laimi, bet tās neatnes īstu laimi un svētlaimi, jo ir nepastāvīgas. Tās parādās un pazūd, atstājot aiz sevis ciešanas. Vēlēšanās ir kā ugunskurs, kas iedegas stiprāk un prasa arvien jaunu kurināmo. Viena vēlēšanās rada desmit jaunas. Mēģinot tās īstenot, cilvēks izsmeļ pats sevi. Cilvēkam no ceļa ar nebeidzamām vēlmēm būtu jānogriežas uz ceļu ar iekšēju apmierinātību un prieku. Es nenoliedzu laicīgo laimi. Es priecājos, kad redzu, ka cilvēki ir laimīgi, bet, lūdzu, neticiet, ka šī laime ir pastāvīga. Es vēlos, lai jūs apgūtu mākslu un zinātni, lai iegūtu laicīgo laimi, bet es arī vēlos, lai jūs visi iegaumētu, ka šī laime nav mūžīga. Uz pastāvīgu laimi ved tikai Dieva izzināšana. Tikai šī izzināšana var glābt cilvēku un dot tam Dvēseles mieru. Nav nekā augstāka par to, tas ir neapstrīdams fakts. Lai kādu prieku vai skumjas jūs izjustu, lai ar ko jūs nodarbotos, lai nopelnītu iztiku, virziet savu skatienu uz Dievu.”

Kā mums būtu jādzīvo, lai mēs justos mierīgi un laimīgi? Sai Baba māca: „Mums jācenšas darīt citiem labu un neizrādīt atklātībā savas bēdas un ciešanas, ja tādas mums ir. Tikai tad mēs būsim cienīgi teikt, ka Dievs ir ar mums. Visu, ko dari, dari nevainojami! Patiesu prāta mieru var sasniegt, samazinot vēlmes un attīstot izšķiršanas spēju. Izvairieties no visa netikumīgā, ar Dievu sirdī mums jācenšas disciplinēt savu dzīvi, lai sasniegtu patieso laimi. Dzīvojiet ar prieku. Nekad nestaigājiet ar īgnu seju. Negatīvās domas parādās sejas izteiksmē un liek citiem no jums novērsties. Tīras domas un jūtas vienmēr jūs darīs priecīgus. Es vienmēr priecājos. Cilvēki uzdod jautājumu, kāpēc Sai Baba vienmēr var smaidīt. Es nevaru nesmaidīt. Man nav nekādu negatīvu domu, īpašību un paradumu. Es vienmēr esmu tīrs. Jums arī tam ir jāseko. Vadiet priecīgu un ideālu dzīvi. Vienmēr jābūt priecīgam un jādomā par labo. Nekad nerādiet „garu ģīmi”. Lai jūsu sejā staro smaids. Laime ir vienotība ar Dievu. Tas, kurš pastāvīgi kontaktējas ar Dievu, vienmēr ir priecīgs un svētlaimīgs. Pat saskaroties ar grūtībām, ir jābūt priecīgam.”

Tomēr būs cilvēki, kuri nepiekritīs Sai Babas viedoklim, uzskatot, ka cilvēks nevar būt priecīgs, saskaroties ar grūtībām. Ja cilvēks ir priecīgs, sastopoties ar ciešanām, tad droši vien viņš nav pie pilna saprāta – tā domā vairums cilvēku. Sai Baba atbild: „Mēs ierodamies šajā pasaulē raudot, bet raudot mēs nedrīkstam savu dzīvi beigt, tā jāpabeidz ar smaidu. Mēs piedzīvojam dažādas grūtības, skumjas, sāpes u.tml. Laiku pa laikam mūsu prāts dažādu iemeslu dēļ kļūst satraukts, bet mums nevajadzētu tam pievērst uzmanību, mums ir jāpaliek nesatricināmi mierīgiem, domājot: „Tās nav manas grūtības.” Tās atnāk un aiziet, līdzīgi peldošiem mākoņiem. Es tam nepiešķiru nekādu nozīmi. Mums nevajadzētu domāt, ka kāds cits mūs pakļauj grūtībām. Mums nevajadzētu vainot citus cilvēkus mūsu grūtībās un ciešanās. Mēs paši radām savas bēdas un grūtības. Neuztraucieties, kad parādās bēdas un grūtības. Tās ir līdzīgas peldošiem mākoņiem. Tie nevar aizklāt spīdošu sauli. Mākoņi aizēno sauli tikai lietus sezonā. Tieši tāpat mēs ciešam no skumjām un grūtībām tikai tad, kad mūsu prāts ir nestabils un uzbudināts. Kad mūsu prāts ir stabils un stingrs, nekādi „mākoņi” mūs netraucē. Tāpēc veidojiet savu prātu tā, lai tas būtu tīrs un stabils. Attīstiet Gara vīrišķību un spēku. Atstāt visu Dieva ziņā ir augstākā pielūgsmes forma. Vai mēs zaudējam vai iegūstam, ciešam vai priecājamies – mūsu ticībai jābūt nesatricināmai. Lai kas ar tevi notiktu – visu pieņem kā Dieva velti. Cilvēks, kas ir mierā ar sevi, mieru saskatīs visur ap sevi.”

Kā sasniegt priecīgu un mierīgu dzīvi? Sai Baba iesaka: „Senie domātāji uzskatīja cilvēka dzīvi par priecīgu. Pirmais cilvēka pienākums ir saglabāt šo svēto priecīgo dzīvi. To var panākt tikai ar ziedošanos,  nevis ar labumu meklēšanu. Pazaudēt priecīgu dzīvi – tas nozīmē pazaudēt tiesības saukt sevi par cilvēku. Viss prieks, uz kuru jūs tiecaties, ir jūsos pašos, bet jūs esat līdzīgs cilvēkam, kuram pieder milzīgas bagātības, kuras guļ dzelzs lādē, un jūs ciešat no tā, jo esat aizmirsis, kur atrodas atslēga. Izvēloties pareizo ceļu, sekojot tam ar klusējošu meditāciju, var atrast atslēgu, atvērt lādi un iegūt no dārglietām prieku. Ja vien tu Dievam uzticēsi savus sapņus, vēlmes, kaprīzes un fantāzijas, Viņš aizvedīs tevi pa pareizo ceļu un iedos tev mieru un prieku. Nevajag censties noķert divus zaķus un lēkāt no vienas baudas pie nākamās. Atdod visu Dievam, pieņem visu, lai kas arī notiktu kā Dieva griba.”

Aicinu arī citus dalīties savā pieredzē, kā Jūs esat ieguvuši sirds mieru un izpratuši savu dzīves jēgu? Katrs stāsts var palīdzēt Unai un citiem dzīves jēgas un sirds miera meklētājiem.