Kā audzēt augus, nenodarot pāri Zemei, dzīvai radībai un cilvēku veselībai? 14.01.2017

Jau sen interesējos par veselīgu uzturu, iespējām saudzēt dabu un saglabāt tīru vidi, bet tikai pēc Valdoņa Morijas 2016.gada 22.decembra vēstījuma sapratu, cik svarīgi ir ar šīm zināšanām un pieredzi dalīties ar citiem. Tāpēc piedāvāju mazu ieskatu lietās, kas, iespējams, noderēs arī domatajs.lv lasītājiem.

Kurš dullais to visu ravēs?

Gribu padalīties savā pieredzē un pārdomās par materiālām un praktiskām lietām, neaizmirstot, ka viss materiālais ir garīgā cita izpausme.

Manas pārdomas sākās pēc Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parka apmeklējuma, kad redzēju dārzniekus iekārtojam ārstniecības augu dobes, kas bija pamatīga ģimenes sakņu dārza lielumā.

Domās jautāju: “Kurš dullais to visu ravēs?”, un tūlīt saņēmu atbildi, kurai tajā brīdī nepiegriezu vērību,: “Tu!”.

Nākamajā vasarā domāju, ko varu darīt parka labā, un pieteicos kopt dārziņu. Bija jādomā, kā to visu paveikt ar minimālu laika un darbaspēka ieguldījumu.

Vēl dziļāk par šo tēmu sāku domāt pēc “Kustības par tikumību” kongresa, kad uzdevu sev jautājumu: “Kā tad man dzīvot šajā sabiedrībā, ievērojot tikumības kodeksa 10 tēzes?”. Lūk, dažas no tām:

2. Es nedaru ļaunu ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne Dabai.
3. Es ar mīlestību un saudzīgi izturos pret tuvākajiem un pret dzimtajām mājām – planētu Zeme.
4. Es tiecos uz savas apziņas paaugstināšanu un pozitīvu domāšanu.

Man pašai šķita, ka esmu īsts zaļi domājošais cilvēks līdz mirklim, kad sāku analizēt savu rīcību. Piemēram, pagājušā vasara parādīja, ka Latvijā karstā laikā daudzviet pietrūkst ūdens, bet es atgriežu krānu un, mazgājot traukus vai auto, tērēju uz nebēdu, jo pa krānu ūdens tek visu laiku.

Pie veikala, gaidot ģimenes locekļus, neizslēdzu mašīnas motoru, jo ārā ir vēss un tūlīt jau viņi nāks.  Mājās blakus istabā neizslēdzu gaismu, jo drīz taču iešu atpakaļ un LED spuldzītes jau daudz netērē… Un tā sarakstu varētu turpināt ar vēl daudziem piemēriem, kad pati nejūtu, ka ar dabas resursiem rīkojos izšķērdīgi.

Tie ir šķietami sīkumi, kas no mums visiem kopā veido lielu daudzumu. Bet, ja es izmainīšu savu domāšanu un rīcību, es izmainīšu savu apziņu. Ja augstākā līmenī mēs visi esam saistīti vienā kopīgā apziņā, tad es ietekmēšu arī mūsu kopējo apziņu, kas radīs pārmaiņas arī citu indivīdu apziņā. Arī citi sāks aizdomāties par šo tēmu, un tas notiks bez piespiešanas un vardarbības.

Vēl dziļākas pārdomas manī sāka raisīties par 2. tēzi, gaidot pavasari un dārzkopības sezonu. Kā man darboties savā dārziņā, lai nekaitētu ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne Dabai?

Atbildi es atradu, iepazīstoties ar permakultūras principiem.

Permakultūra (no angļu val. permanent culture – pastāvīga lauksaimniecība un kultūra) – tā ir filozofija, domāšanas un plānošanas veids, ko pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Austrālijā radījis Bils Molisons un Deivids Holmgrens, kuri pievērsās dabas procesu pastiprinātai vērošanai, lai gūtās atziņas izmantotu lauksaimniecībā, turklāt apvienojot arī ar sociālo jautājumu risināšanu.

Permakultūras ētiku veido:

• gādība par Zemi;
• gādība par cilvēkiem;
• godprātīga resursu dalīšana.

Gādība par Zemi visupirms sākas ar izpratni par to, ka mēs – cilvēki – esam dabas sastāvdaļa jeb Zemes ekosistēmas elementi. Lielā mērā tā ir gādība par augsni, no kuras nereti ir atkarīga cilvēku labklājība gan ģimenes, gan valsts mērogā. Par augsnes veselību var spriest pēc dzīvo būtņu daudzuma tajā.

Kas īsti ir augsne?

Agrāk arī es augsni uztvēru kā irdenu ķīmisko vielu maisījumu, kurā dažkārt lien sliekas un rāpo kaitēkļi. Patiesībā augsne ir mikropasaule ar dzīviem mikroorganismiem, un tā ir veselīga, ja pastāv līdzsvars starp augsnes fizikālajām, ķīmiskajām un bioloģiskajām īpašībām.

Kas notur šīs īpašības līdzsvarā? Ogleklis, kas ir augsnē esošo mikroorganismu barības viela. Mikroorganismi nodrošina oglekļa apriti augsnē. Svarīgākās mikroorganismu grupas ir baktērijas un sēnes, kas noārda oglekli saturošās organiskās vielas un padara oglekli pieejamu citiem mikroorganismiem un augiem. Baktērijas izmanto savā uzturā vienkāršus oglekļa savienojumus un izdala vielas, kas:

1) salipina augsnes daļiņas, notur tās kopā,

2) ir barības viela augiem,

3) ir aizsargvielas pret patogēniem mikroorganismiem, kas negatīvi ietekmē augus,

3) ir barības vielas citiem mikroorganismiem.

Baktēriju sadalītajiem oglekļa savienojumiem ir mazākas molekulas, un tie ātrāk var oksidēties un atgriezties atmosfērā. Sēnes izmanto savā uzturā sarežģītus oglekļa savienojumus, sadalot tos un padarot uzņemamus arī citiem mikroorganismiem. Tie ir daudzšūnu organismi, kas veido garus pavedienus – hīfas, kuri sazarojas un veido augsnē tīklojumu. Sēņu izdalītās vielas palīdz augiem cīnīties ar slimībām, nomācot patogēnos mikroorganismus un augsnē esošās minerālvielas pārvēršot augiem uzņemamā formā. Īpaša loma ir mikorizas sēnēm, kas ar hīfām sasniedz barības vielas ļoti dziļos augsnes slāņos un uznes tos augu sakņu zonā, tādejādi augu barības vielu daudzums var pieaugt pat 100 reizes. Sēņu sadalītajiem oglekļa savienojumiem ir lielas molekulas, kas augsnē var saglabāties pat 40 gadus, tādā veidā aizturot lielu oglekļa daudzumu augsnē.

Svarīgi ir netraucēt mikroorganismiem attīstīties un veikt savu darbu strukturētas augsnes veidošanā.

Kā mēs traucējam? Arot un frēzējot, augsnes virskārta tiek apgriezta ar kājām gaisā, un mikroorganismi no apakšējiem augsnes slāņiem nonāk augšējos un otrādi. Tie ir ļoti jutīgi pret pierastās vides maiņu un var iet bojā, tiek sarautas arī mikorizas sēnes hīfas, tas kavē to attīstību. Augu aizsardzības līdzekļi un minerālmēsli iedarbojas ne tikai uz kaitēkļiem, bet arī uz mikroorganismiem. Tiek izmainīts mikroorganismu sastāvs augsnē, kas tālāk ietekmē augsnes fizikālās, ķīmiskās un mikrobioloģiskās īpašības. Augsnē ir arī aļģes, vienšūņi, nematodes, sliekas, kukaiņi, … arī tie rūpējas par oglekļa apriti augsnē, mikroelementu, skābekļa un ūdens pieejamību augiem. Rūpes par mikroorganismiem augsnē ir arī rūpes par augsnes auglību. Par šo tēmu var atrast daudz informācijas interneta vietnēs, ko pievienoju raksta beigās.

Strādājot dārziņā, prātoju, kā apstrādāt zemi, saglabājot tās auglību un dzīvību, jo viena daļa no atbildības par siltumnīcas efektu uz mūsu planētas ir jāuzņemas lauksaimniekiem. Apstrādājot aizvien lielākas zemes platības, tiek izjaukta līdzsvarota oglekļa aprite dabā. Ogleklis uzirdinātajā aramzemē skābekļa ietekmē oksidējas un ogļskābās gāzes veidā nonāk atmosfērā. Fotosintēzes procesā augi nespēj pārstrādāt šo strauji pieaugušo ogļskābās gāzes daudzumu, un tās apjoms atmosfērā palielinās.

Sabiedrībai attīstoties, attīstās arī tirdzniecības sakari. Ziemeļvalstu iedzīvotāji labprāt pērk banānus, tāpēc jāizcērt vairāk tropu mežu, jāstāda banānkoki, jo ir taču pieprasījums un iespēja nopelnīt. Ir jāaudzē vairāk zemeņu un citu dārzeņu, jāizmanto minerālmēsli lielākas ražas ieguvei, jo šāda veida ražu ir iespējams sasaldēt un pārdot arī ziemā. Vienlaikus attīstās alkatība, vēlmes, vardarbība. Lai saglabātu dārza ražu ilgākā periodā bez zudumiem, tā ir jāapstrādā ar dažādiem ķīmiskiem savienojumiem, kas nelielos daudzumos ir, it kā nekaitīgi, bet dziļāki pētījumi par šo tēmu netiek publicēti. Un tā jau ir vardarbība.

Ja salīdzina sabiedrības paradumus pirms 100 gadiem un tagad, tie ir mainījušies, un muļķīgi būtu domāt, ka mums tagad ir jādara tāpat kā pirms 100 gadiem. Izzinot zemi kā dzīvu organismu, mums ir iespējams saimniekot, tai nekaitējot un pat, uzlabojot pašreizējo augsnes stāvokli. Par šo tēmu ir daudz informācijas

Labprāt padalīšos pieredzē, ko esmu guvusi ārstniecības augu dārzā, savā siltumnīcā un sakņu dārzā.

Jau trīs gadus stādām kartupeļus sienā. Ir nepieciešams zemes gabaliņš, var būt neapstrādāta pļava. Ja ir izaugusi zāle, tad to labāk nopļaut, lai uzreiz pūst un ir papildu mēslojums. Uz zemes rindās kārto kartupeļus, līdzīgi kā vagās pēdas atstatumā citu no cita. Mēs uzbērām katram kartupelim komposta zemi, lai būtu pirmās barības vielas, kamēr siens vēl nav sācis pūt. Ja pa rokai ir trihodermīns vai cits mikroorganismu maisījums, lieliski! Katram uzberam šķipsniņu. Ja tā nav, var iztikt. Tad pāri kārto apmēram 40 cm biezu siena slāni. Salmi vai pakaiši ir ieteicamāki, jo sadalīsies ātrāk, un mūsu kartupeļi ātrāk saņems papildu barības vielas. Ļoti labi der arī jau izlietotie pakaiši. Pirmajā gadā uzlikām tikai daļēji puvušu sienu, un redzējām, ka sākuma posmā kartupeļiem trūka barības vielu.

Tā saseguši, gaidām rudeni. Apmēram pēc mēneša no siena parādās lakstu pušķis, kas tālāk dzīvo savu dzīvi kā jebkurš citur augošais brālis. Kolorado vaboles nemanījām. Augustā, sākoties miglas vakariem, uzmetās lakstu puve, septembra sākumā novācām ražu, paceļot siena vāku. Bumbuļi bija nedaudz mazākā skaitā nekā citreiz tradicionāli vagās auguši, bet arī lieli. Ieguvām labu ražu. Pieredze rādīja, ka attālumam starp kartupeļu rindām ir jābūt lielākam nekā starp tradicionālajām vagām, vēlams pat 80 cm. Kur attālums starp rindām bija mazāks, kartupeļi arī izauga mazāki. Zeme zem šī seguma bija tumša un irdena, sliekām bagāta. Ja šo laukumu apklāj ar nesapuvušo sienu un papildu zāli, sienu vai salmiem, tad nākamajā gadā, paraušot nost mulčas materiālu, varēs stādīt citus dārzeņus. Trešajā gadā varēs domāt par burkānu sēšanu. Šādi tiek iegūta laba zeme, to neapvēršot, nesamaļot ar frēzi.  Kartupeļu stādīšana ir labs sākums bez aršanas tehnoloģijas dārziņam.

Augsnē katrā līmenī dzīvo savi mikroorganismi, ja mēs aram vai frēzējam, to atrašanās dziļums tiek mainīts un tālākā attīstība kavēta. Mikorizas sēņu hīfas tiek sarautas, un vielu aprite caur tām apstājas. Tādā veidā mēs bremzējam svarīgo mikroorganismu attīstību, un izmainām to sastāvu augsnē. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas mazāk tehniski iejaukties augsnes struktūrā. Ja mums tuvākas ir tradicionālās zemes apstrādes metodes, tad ravēšanu un kaplēšanu veic līdz 5 cm dziļumam, lai saglabātu augsnes kapilāru tīklu tālākajā zemes slānī. Pa šiem kapilāriem augsne tiks apgādāta ar gaisu un mitrumu no atmosfēras.

Ja šogad kartupeļus nevēlaties stādīt, bet nākamgad paredzat iestādīt augļu kokus vai izveidot dobi ar mazāku resursu patēriņu, sākam to darīt jau šogad. Ja ir siens, salmi, svaiga zāle, liekam to apmēram 50 cm augstā kaudzē vietā, kur stādīsiet koku. Līdzīgi veidojam 50 cm vai augstāku krāvumu, atkarībā no pieejamā salmu vai cita materiāla daudzuma, vietā, kur būs dobe. Nezāles šajā vietā iznīks, siens vai cits mulčas materiāls pūs un dos barības vielas augsnei. Pavasarī noņemsiet mulču, stādīsiet kokus, krūmus, kartupeļus, pupas, zirņus… Burkānus un citus dārzeņus, kuriem ir smalkas sēklas, un kas ilgi dīgst, ieteiktu audzēt vēl pēc gada, jo ne visas nezāles būs iznīkušas. Ja nav minēto mulčas materiālu, var izmantot biezo melno plēvi, ko uzklāj uz zemes, malas pierokot, lai netiek klāt gaisma. Nākamajā gadā efekts būs līdzīgs. Jāatceras, ka sējumi un stādījumi noteikti būs jāmulčē, citādi nezāles ņems virsroku, jo daļa sakņu augsnē būs saglabājušās un iznīks tikai ilgākā periodā.

Ja jums nav vēlēšanās vai iespējas dobi sākt gatavot šogad, pavasarī varēsiet veidot augsto dobi. Paredzētajā laukumā veido sētiņi-kasti bez dibena no dēļiem, apaļkokiem, akmeņiem vai citiem materiāliem, kas katram ir pieejami un tīk. Apakšā liekam smalku metāla sietu, piestiprinot pie dēļu sienas, lai novērstu grauzēju iekļūšanu, tad liekam apmēram 30 cm slāni no sasmalcinātiem zariem un citiem nelieliem koksnes gabaliņiem, tad liekam pļauto zāli, salmus un citus līdzīgus dārza atlikumus. Tālāk liekam 30 cm satrūdējušu kūtsmēslu, 20 cm biezu slāni ar rupju kompostu un 10-20 cm biezu slāni ar smalkas struktūras kompostu. Šādai dobei būtu jābūt no 70-100 cm augstai, atkarībā no dārzkopja auguma, lai ērti ir aizsniegt dobes vidu, neliecot muguru. Bet var būt arī citi varianti, atkarībā no jūsu iespējām.

Pirmajā gadā stādām augus, kas patērē daudz barības vielu, piemēram, lokus, cukīni, ķirbjus, gurķus, selerijas, kāpostus. Otrajā gadā stādām augus ar vidēju barības vielu patēriņu, piemēram, spinātus, salātus, bietes, redīsus, sīpolus, ķiplokus, burkānus. Trešajā gadā sējam zirņus, pupas, saulespuķes. Svarīgi ir ievērot augu seku, lai novērstu slimību un kaitēkļu attīstību.

Līdzīgi kā augsto dobi var veidot arī zemākas dobes, piemēram, 30 cm augstas, dārzeņiem ar nelielām saknēm. Tad apakšā liekam iepakojuma kartonu, nedaudz salmu, lapu vai zāles, kas nu jums ir pieejams. Virsū beram satrūdējušus kūtsmēslus un kompostu. Šādas dobes pavasarī būs siltākas un dos agrāku ražu, jo zari, lapas, salmi un cits līdzīgais materiāls trūdēs un dos auga saknēm siltumu. Lai trūdēšanas procesa iesākumu paātrinātu, aplejam dobes ar ūdeni. Šo pašu principu var izmantot siltumnīcas dobes veidošanā.

Pagājušajā gadā februāra beigās, tiklīdz zemi varēja rakt, siltumnīcā izveidoju silto dobi no salmiem, kūtsmēsliem, komposta un zemes, visu aplejot ar siltu ūdeni. Pēc pāris nedēļām iesēju spinātus, redīsus, kressalātus, rukolu. Visu varēja pamazām sākt baudīt aprīļa pirmajā pusē, un šajā siltumnīcā, salīdzinot ar citām, bija siltāk. Šādi ir iespējams nodrošināt savu ģimeni ar veselīgu pārtiku.

Pavasarī stādījām augļu dārzu. Lai augļu koki un krūmi saņemtu nepieciešamās barības vielas no augsnes dziļākajiem slāņiem, vēlama ir mikorizas sēņu klātbūtne. To mēs varam nodrošināt izraktā bedres apakšā nedaudz ieberot trūdējušu mizu mulču vai citu trūdēt sākušu koksni. Ar to nevajag gan pārspīlēt, jo, turpinot trūdēt, koksne ņems no augsnes slāpekli, kas arī būs nepieciešams iestādītajam kociņam. Tāpēc šai mulčai uzberam trūdējušus kūtsmēslus, tad nedaudz zemes un iestādām plānoto koku vai krūmu. Lai jaunie kociņi ieaugtos, svarīgi ir nodrošināt stādījumus ar nepieciešamo mitrumu. Mums nebija iespēju tos ieaugšanas  periodā papildus laistīt, laiks bija sauss, un daļa kociņu neieaugās.

Svarīgi ir koka apdobei neļaut aizaugt ar nezālēm, tāpēc to mulčējām ar sienu, saliekot kā ligzdiņu, atstājot spraugu ap koka stumbru, lai nevairojas dažādi kaitēkļi. Arī šeit var izmantot salmus, pakaišus un citus mulčas materiālus. Ja jums mulčas ir nedaudz un pietiek plānam slānim, iesaku pēc laiciņa, kad koku vairs neliesiet, apdobē noklāt iesaiņojuma kartonu un tad mulču. Tas neļaus augt cauri nezālēm un pēc pāris gadiem sapūs, kļūstot par mēslojumu. Sausākā vasarā kartons neļauj izkļūt cauri mitrumam no nelielajiem nokrišņiem, tāpēc pēc pagājušās vasaras sausā sākuma uz kartona klāšanu raugos rezervēti. Vasaras laikā mulčas slāni varēsiet papildināt ar pļauto zāli vai citiem dārza atlikumiem. Ar zāles pļāvēju pļauto zāli liekam tikai kādus 5 cm, jo biezākā slānī tas rada karšanu. Kad šis slānis ir apžuvis, pēc nedēļas, atkal pļaujot zālāju, slāni papildinām. Ja izmantojat mizu mulču, tad jāpievieno kāds cits slāpekļa avots – kūtsmēsli, zāles virca, zaļa zāle, u.c., jo trūdēšanas laikā tā paņems no augsnes slāpekli, kas nepieciešams kociņam.

Pagājušā gadā mums bija divas blakus esošas dobes – viena gadu apklāta ar 10 cm mizu mulču, kurā iepriekšējā gadā auga mārdadzis, otra – apklāta ar sienu, kurā auga kartupeļi, bietes, kāposti, kreses. Abās nākamā gada pavasarī iestādījām sīpolus un iesējām burkānus un kāļus, rindstarpas abās dobēs tika mulčētas ar sienu, sēklas apbērtas ar komposta zemi. Vēlāk burkāni un kāļi tika izretināti un izrautas lielās nezāles, kas viegli nāca laukā. Dobē, kas iepriekšējā gadā tika mulčēta ar sienu, bija labāka raža, nekā es biju agrāk ieguvusi ar tradicionālo metodi. Dobē, kas iepriekš bija klāta ar mizu mulču, kāļi un sīpoli bija redīsu lielumā, burkāni kā mazi pirkstiņi. Augiem pietrūka barības vielu, jo mizu mulča trūdot paņēma papildus slāpekli no augsnes, bija nepieciešams laistīt ar nezāļu vircu vai citu ar slāpekli bagātu maisījumu.

Labus rezultātus visu kultūru audzēšanā deva mulčēšana ar sienu. Pavasarī dobes nerok, tikai izvelk ar kapli vadziņas, kurās ieber kompostu, lai sēkliņām ir vieglāk iesakņoties. Tad iekaisa sēklas un pārber nedaudz zemes. Pēc tam visu dobi, izņemot šo sagatavoto vadziņu ar sēklām, pārklāj 20 cm biezumā ar salmiem, sienu, nopļautu zāli u.c.

Trūdošais siens dod papildu mēslojumu, neļauj iztvaikot mitrumam un pārkarst augsnei, dobes nav jāravē. Augsnes mikroorganismi dzīvo savu dzīvi. Tās nedaudzās nezāles, kas tomēr apņēmības pilnas izaug, viegli var izraut. Lielākais darbs ir pavasarī, kad viss ir jāsasēj un jāsastāda, vasaras gaitā tas prasīs minimālus resursus.

Šādi mulčējām arī ziemcietīgās kultūras.

Katru vasaru augu mēslošanai gatavoju nātru vai zāles vircu. Nātres kā bioloģiskais mēslojums jeb augu laistīšana ar nātru vircu veicina augu izturību pret slimībām. Vircu sagatavo tā: uz 1 kilogramu nātru lakstu ņem 10 litrus ūdens (vislabākais ir lietus ūdens). Lai veicinātu rūgšanu, mucu, kurā nātres tiek raudzētas, novieto saulainā vietā un atstāj piecas deviņas dienas (tik ilgs ir rūgšanas process). Iegūto vircu atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10 un laista ar lejkannu vai miglotāju. Var gatavot arī nātru novilkumu – 1 kilogramu nātru aplej ar 10 litriem vēsa ūdens un atstāj ievilkties 12–24 stundas. Šādu novilkumu atšķaidītu 1:10 miglo vai laista pret laputīm, tīklērcēm un citiem kaitēkļiem. Neatšķaidītu miglo kāpostu balteņa un pirmās paaudzes Kolorādo vaboļu kāpuru apkarošanai.

Dārzkopji jau zina, ka atkarībā no tā, kādu auga daļu izmanto, visus augus var iedalīt sakņaugos, lapaugos, ziedaugos, augļaugos. Arī visas zodiaka zīmes iedala 4 stihijās:

1) zeme – Vērsis, Jaunava, Mežāzis – saknes

2) ūdens – Vēzis, Skorpions, Zivis – lapas

3) gaiss – Dvīņi, Svari, Ūdensvīrs – ziedi

4) uguns – Auns, Lauva, Strēlnieks – augļi.

Visas darbības (sēšana, pārstādīšana, mēslošana, ravēšana) tiek veiktas, kad mēness ir augam atbilstošās stihijas zīmē. Tas veicina šī auga attīstību un pilnīgākas ražas ieguvi.

Pēc manis teiktā var šķist, ka tad jau ar kalendāru rokās dārzā vien jāsēž. To var mainīt, ievērojot vienkāršu principu, ko man mācīja vecākas kundzes: augošā mēnesī sēj un stāda visu, kam ievāc auga virszemes daļu, bet dilstošā mēnesi sēj visu, kam ievāc saknes. Tukšā mēnesī neko nesēj, jo augu augšana un attīstība tiek kavēta.

To arī praksē esmu pārbaudījusi. Augošā mēnesī viss spēks tiek uzkrāts auga virszemes daļā, tāpēc tad vāc ārstniecības augu virszemes daļas, trīs dienas pirms pilna mēness griež pirtsslotas. Dilstošā mēnesī viss spēks krājas saknēs. Ārstniecības augu saknes lietošanai rok rudenī dilstošā mēnesī.

Tā kā pilnmēnesī tiek palielināta visu šķidrumu aktivitāte, tad 6 dienas pirms pilnmēness ir visefektīvākās augu mēslošanai gan caur saknēm, gan caur lapām. Īpaši ātri mēslojums iedarbosies caur lapām, jo tas uzreiz nonāk auga “asinsritē” un kopā ar fotosintēzes produktiem nogādāts sakņu daļā. Tur to jau gaida mikroorganismi, kas barojas no fotosintēzes procesā saražotajiem cukuriem un caur auga lapām uzņemtajām barības vielām. Mikroorganismi savukārt izdala vielas, kas ir augu barības vielas, un tā turpinās mikroorganismu un augu savstarpējā sadarbība.

Lai ierobežotu slimību un kaitēkļu attīstību un veicinātu vienmērīgu augsnes barības vielu izlietojumu, dārzā ir svarīgi ievērot augu seku. Tas prasa zināmu precizitāti un piepūli. Esmu atradusi alternatīvu – jauktos stādījumus.

Vienā dobē stādot dažādus augus, ir iespēja atbaidīt kaitēkļus, piemēram, kāpostu baltenim un kolorado vabolēm nepatīk kreses, bet dilles uzlabo gurķu garšu. Kaitēkļi labprātāk viesosies, kur barības lauks ir lielāks, bet, ja tam pēc kāpostiem jāložņā pa visu dārzu, tas vairs nebūs interesanti. Kaitēkļi dosies uz dārziņu, kur kāposti sastādīti vienkopus. Pagājušajā gadā mūsu kāposti blakus kresēm izauga vareni un bez tārpiem.

Sastādot savu darba plānu dārzā, balstos uz permakultūras, biodinamiskās lauksaimniecības un tautas zemkopības principiem. Man prieks veidot šo sintēzi, jo varu darboties radoši, kad man ir laiks, turklāt – ar prieku, darot labu zemei, apkārtējiem un, protams, sev. Šis ir mans redzējums. Priecāšos par iespēju uzzināt arī citu viedokli un pieredzi.

Daudz ideju var atrast interneta vietnē youtube.com, ja meklēsiet šeit zināšanas, tad rūpīgi jāatlasa ‘’graudi no pelavām’’, vēršot uzmanību uz informācijas avotu.

Autore: Daira Kiļupe

Literatūra:

Tobijs Hemenvejs ‘’Gajas dārzs’’ piemājas permakultūras rokasgrāmata, Zvaigzne ABC, 2016., 319 lpp.

Nikolajs Kurdjumovs ‘’Gudrs augļu dārzs’’, Zvaigzne ABC, 2013., 278 lpp.

Nikolajs Kurdjumovs ‘’Gudrs sakņu dārzs’’, Zvaigzne ABC, 2012., 223 lpp.

Maria Thun ‘’Mein Jahr im Garten’’Franckh-Kosmos Verlags-GmbH&Co, Stuttgart, 2004, 120 lpp.

Matiass Tūns ‘’Marijas Tūnas biodinamiskā lauksaimniecība’’, Apgāds ALI S, 2015, 64 lpp.

LLKCchannel: ‘’Ieteikumi augsnes auglības un veselības nodrošināšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā’’, ‘’Mikroorganismu nozīme augsnē’’ /www.youtube.com/watch?v=pXNt4AHbbHs

Foto galerija – ieskats Sokrāta tautskolas dārza dzīvē : https://failiem.lv/u/8scrbeqc