Kā būtu pareizāk raudzīties no garīgās puses uz darba devēju prasīgumu? 30.08.2018

Laine jautā: Šobrīd klausos Jūsu e-seminārus un lasu Gaismas Skolotāju sniegtos diktātus. Esmu ļoti pateicīga par šo pieejamo informāciju, jo beidzot sāku gūt atbildes uz saviem neatbildētajiem jautājumiem. No vienas puses esmu nedaudz saskumusi, jo redzu, cik daudz ir neapgūto mācību stundu, bet no otras puses ir palicis interesantāk dzīvot.

Paanalizējot savas dzīves momentus, es redzu, ka daudz esmu saskārusies ar prasīgumu no citu cilvēku puses. Tagad es zinu, ka prasīgums ir saistīts ar bailēm „mani nemīl”. Visvairāk prasīgums ir izpaudies bijušajās darba vietās. Ir bijuši darba devēji, kuri mani mudinājuši strādāt ātrāk, kā arī ir bijuši tādi, kuri sacījuši, ka es strādājot pārāk ātri. Saprotu, ka visu prasībām nekad nebūs iespējams izdabāt.

Šobrīd man ir radies jautājums – kā būtu pareizāk raudzīties no garīgās puses uz darba devēju prasīgumu?Respektīvi, ko darīt, kā reaģēt, kad no Tevis prasa daudz vairāk nekā Tu spēj dot un darīt, kad saproti, ka esi sasniedzis savu spēju maksimumu, bet darba devējs to nespēj vai negrib saprast/pieņemt?

Esmu sapratusi, ka apziņu mainīt nav viegli un tas nenotiek ātri. Šobrīd, kad ikdienā mācos dot, mīlēt nesavtīgi (apgūstu Dievišķo Došanas-Ņemšanas likumu praksē), esmu kā zīdainis, kas mācās staigāt, jo ir brīži, kad krītu atpakaļ vecajos ieradumos.

Elvita Rudzāte atbild: Visbīstamākā situācija ir dzīvot gaidās. Ja gaidas netiek apmierinātas, tad cilvēks ir neapmierināts. Tāpēc svarīgi ir būt patiesam pret cilvēku, kas no tevis kaut ko gaida. Ja darba devējam godīgi pateiksi, ko vari un ko nevari izdarīt darba laikā, tad darba devējs gaidīs to, ko esi solījis. Ja darba devējs nepieņem tavus skaidrojumus, tad vienkārši ir jādara darbs ar mīlestību tik labi cik spēj to izdarīt, visu atstājot Dieva ziņā. Ja darba devējs būs neapmierināts ar tavu darbu, tad visticamāk viņš uzteiks darbu, bet tev tas nav jāuztver kā darba devēja uzteikums, bet gan kā Dieva zīme, ka pienācis laiks darīt kaut ko citu citā vietā, jo visas pārmaiņas cilvēka garam nāk tikai pa labu, jo katrā vietā mēs kaut ko mācāmies.

Pārbaudījumi, kad kāds ir neapmierināts ar tevi, ir nepieciešami, lai testētu cilvēka mīlestību pret sevi. Ja cilvēks mīl sevi un viņam ir reāla pašizpratne (viņš nav augstākās vai zemākās domās par sevi), tad viņš citu neapmierinātību ar sevi nepārdzīvo. Ja cilvēkam nav reāla pašizpratne, tad viņš ļoti pārdzīvo kritiskas piezīmes, kas arī norāda uz baiļu “mani nemīl” klātesamību.

Prasīgi ir cilvēki, kas ļoti baidās saskarties ar kritiku, ļoti vēlas izpatikt citiem, kas norāda, ka viņi ļoti cieš no bailēm “mani nemīl”. Līdzīgs piesaista līdzīgu. Ja tu ciet no bailēm “mani nemīl”, tad visticamāk piesaistīsi darba devēju, kas arī cieš no bailēm “mani nemīl”, lai redzētu, kā tas izskatās no malas.