Kā iemācīties pilnībā uzticēties Dievam un uz To paļauties? 09.05.2018

Sanita jautā: Esmu nonākusi dzīves situācijā, kad saprotu, ka man ļoti trūkst ticības. Visu laiku pārņem bailes un meklēju pierādījumus, lai noticētu. Esmu otrā bērniņa gaidībās, kaut gan visi apstākļi liecināja, ka šobrīd grūtniecība nevar iestāties. Tā kā ir bijis spontānais aborts, tad ir bail, ka tas var atkārtoties. Termiņš ir pavisam neliels un sonogrāfijā embrijs vēl nebija redzams. Tā kā pēdējā laikā esmu arī daudz slimojusi, tad riski ir diezgan daudz. Bailes nomāc sirdsbalsi un tādēļ nejūtu ar sirdi vai viss ir labi bērniņam.

Man ir sajūta, ka Dievs ar šo situāciju grib stiprināt manu ticību Viņam. Es cenšos lūgt piedošanu, runāju ar Dievu un mēģinu paļauties uz Dievu, bet prāta šaubas mācas virsū. Kā stiprināt ticību? Kā iemācīties pilnībā uzticēties Dievam un paļauties?

Elvita Rudzāte atbild: Lai cilvēks pilnībā uzticētos un paļautos uz Dievu, ir jāiet apzināts garīgās attīstības ceļš, t.i., jāmācās izprast dzīvi, paplašinot savu apziņu un iemācītais jāpraktizē ikdienas situācijās. Jo tālāk cilvēks šajā ceļā ir ticis, jo lielāka viņā ticība un paļaušanās uz Dievu un Tā gribu. Var mācīties no pieredzes, bet tas ir grūts ceļš, jo jāpiedzīvo ciešanas. Vieglāks ceļš ir mācības ceļš, kas nozīmē, ka cilvēks apgūst Gaismas Skolotāju doto Mācību. Mācību jāapgūst no vienkāršākā uz sarežģītāko, piemēram, var sākt Mācību apgūt klausoties visus manis vadītos e-seminārus, lasīt Gudrības Vārda Mācību un pēc tam Dzīvās Ētikas Mācību utt. Var izvēlēties kristietības ceļu, apgūstot Mācību no kristiešu svētajiem rakstiem un kristiešu svēto grāmatām. Var izvēlēties budisma ceļu vai citus ceļus, kas ir vērsti, lai sabiedrība kļūtu labāka.

Kad cilvēks iet garīgās attīstības ceļu, tad viņam jārēķinās ar tumsas spēku uzbrukumiem, kuri dara visu, lai cilvēkā radītu šaubas un bailes, jo tieši šaubas un bailes grauj ticību un neļauj cilvēkam atgriezties pie Dieva.

Cilvēks, kas meklē pierādījumus Dieva esamībai, patiesībā pasaka, ka viņš tam netic. Lūgšanas vēl nenozīmē ticību Dievam. Cilvēks, kas tic Dievam, nemeklē pierādījumus. Ne reliģija, ne ezoterika nespēj cilvēkam dot tiešus, taustāmus pierādījumus par Visuma dievišķo izcelsmi. Cilvēka zinātnisko atziņu līmenis vēl nav tik augsts. Taču jebkurš saprātīgs un jūtošs cilvēks spēj saprast, ka viņš Visumā nav viens, ka ir kāds saprāts, kas ir varenāks par to, kurš mājo katrā cilvēkā. Piemēram, bērniņa iemiesošanās ir absolūti Dievišķs process un tikai Dievs lemj, vai bērniņš piedzims vai aizies no dzīves priekšlaicīgi (spontānais aborts) un tam nav nekāda sakara ar mātes veselību. Ir daudz pierādījumu, kad ļoti slimas mātes ir dzemdējušas veselus bērnus, jo ir ticējušas, ka bērns ir Dieva dāvana un visu atstājušas Dieva ziņā, neizvirzot Dievam nekādas prasības, jo arī slims bērns ir cilvēks, kas nav sliktāks par veselu bērnu.

Garīgam cilvēkam neredzamā pasaule ir realitāte, to var redzēt, just un sasniegt. Neredzamo pasauli mums traucē redzēt mūsu stresi, aizspriedumi, uzskati, zināšanas, dogmas u.tml. Jūs esat pieraduši pamatot savu pasaules uztveri, balstoties uz saviem maņu orgāniem, un jūs pilnībā uzticaties saviem maņu orgāniem. Dieva eksistence ir jūsu ticības jautājums. Jūs vai nu ticat tam, ka jums apkārtesošā pasaule nav viss, kas ir Radīts, un ka viss Radītais patiesībā ir daudz plašāks, vai arī jūs tam neticat. Jūs nevarat sākt izzināt to, kā eksistencei jūs neticat. Jūs nevarat sajust to, par ko jūs skaidri zināt, ka tas neeksistē. Tiklīdz jūs sākat ticēt reālajai Dieva pasaulei, kas ir neredzama un neuztverama ar jūsu maņu orgāniem, bet tāpēc nav mazāk reāla, tā uzreiz un gandrīz tūlīt jūs sākat iegūt priekšstatus par Dieva pasauli.

Nevajag meklēt Dieva esamības pierādījumus un nevajag tērēt spēkus tam, lai pierādītu sev mūžīgās Dzīvības pastāvēšanu. Ir Ceļš, kas ir jūsu sirdīs. Dievs ir parūpējies, lai katrs no jums spētu saņemt tiešu pieeju Dievišķajai pasaulei. Caur personisko mistisko pieredzi, caur personisko saskarsmi ar Mūžīgo. Kosmosa bezrobežība un noslēpumainība ir daudz plašāka un dziļāka par cilvēka racionālā prāta iespējām. Jebkura reliģija ir tikai viens no variantiem tam, kā cilvēki izprot Dievu. Dievu nevar iespiest reliģisko rituālu ietvaros, lai gan reliģiski rituāli, neapšaubāmi, ietver Dievišķās enerģijas. Dieva dzirksts ir katrā no mums.

Dievs caur mums dzīvo, rada, un izzina. Viņš izzina Pats sevi caur mums, caur katru dzīvo būtni. Mēs visi esam Viņa šūniņas un asinsvadiņi. Mēs veidojām Viņa ķermeni. Mēs visi esam saistīti gan ar Viņu, gan savā starpā.

Kā izzināt Dievu?

1. posms – kad cilvēks uztver Dievu kā kaut ko, kas pastāv ārpus viņa. Cilvēki pielūdz Dievu tempļos, rada dievu attēlus uz altāra statuju, ikonu vai citu attēlu formā.

2. posms – kad cilvēks apjauš to, ka Dievs ir viņā, viņa sirdī.

3. posms – kad cilvēks apjauš, ka viss ir Dievs – gan viņš pats, gan viss, kas ir ap viņu. Viss ir Dievs.

Kā sasniegt Dievu?

Dievu var sasniegt tikai tas, kam ir stipra ticība. Bez ticības jūs nevarat iegūt Dieva pieredzi. Vispirms ir vajadzīga ticība sev pašam. Attīstiet pašpaļāvību, tā vedīs uz apmierinātību pašam ar sevi. Ja jūs esat apmierināts ar sevi, jūs esat gatavs kalpot Dievam. Piepildot savu sirdi ar dievbijību un mīlestību, ikviens var stāties pretī izaicinājumiem. Tanī brīdī cilvēks sāk paļauties uz Dievu, pieņem Dieva gribu un ir uzticīgs Dievam. Uzticība Dievam nozīmē veltīt Viņam visas domas un darbības, nevēloties pretī saņemt kādus augļus. Kad jūs pilnībā uzticaties Dievam, kļūstot par Tā zīdaini, jums nav Dievam jāprasa tas, ko jūs vēlaties. Viņš iedos jums pat vairāk, nekā jūs varējāt paprasīt. Bez mīlestības jums nav tiesību izjautāt vai lūgt Dievu. Ar sliktām domām un jūtām sirdī nav iespējams pielūgt Dievu, kas ir tīrs, neaptraipīts un rāms.

Dievam ir jālūdz žēlastība. Lūgšanu ir svarīgi izteikt vārdos, tai ir jāsakrīt ar domām. Domām ir jābūt izteiktām patiesos vārdos. Ja Dieva pielūdzējam ir tīras domas, tīra sirds, tad Dievs rūpējas par šī cilvēka dzīvi. Ja cilvēkam ir ļoti stipri attīstīts EGO, kad viņš paļaujas uz savām vēlmēm, bet ne uz Dievu, tad Dievs turas pa gabalu un neiejaucas.

Labākais veids, kā mīlēt Dievu, ir mīlēt visus un kalpot visiem. Dievam nav nepieciešami jūsu pakalpojumi. Viņam nav vajadzīga jūsu klanīšanās. Dievs no jums vēlas tikai vienu – mīlestību. Esi labs, dari labu, redzi labu, tas arī ir ceļš pie Dieva.  Dieva mīlestība ir pieejama visiem vienādās devās. Trūkums slēpjas jūsos pašos. Jums ir jāattīra sava sirds.

Kas jūsu dzīvē ir galvenais: jūs vai Dievs? Kad jūs izdarāt izvēli, ka jūsu dzīvē galvenais ir Dievs, tad jūs automātiski sākat pakļaut savu dzīvi Dieva Gribas izpildīšanai fiziskajā pasaulē.

Sākt vajag ar sevi. Kad jūs nodibināt savas personiskās attiecības ar iekšējo Dievu, jūsu dzīve sāk mainīties. Tikai tad, kad jūs rodat pilnīgu apmierinājumu no saskarsmes ar Dievu sevī un jums nav vajadzības ne ar vienu dalīties savā klusajā priekā, jo jūs esat pilnīgi apmierināti un laimīgi, tikai tad jūs atrodat īsto Dievu.

Kā jūs varat noteikt, ka jūs esat Dievā? Ja jūs esat pakļauti jebkādām negatīvām jūtām, vai tās būtu nosodījums, satraukums, depresija, aizkaitināmība, tad jūs neesat Dievišķā apziņas stāvoklī. Tikai tad, kad jūs izjūtat ne ar ko nesalīdzināmu klusu prieku un mieru, jūs esat Dievā, Dievišķā apziņas stāvoklī. Kad Mīlestība mājo jūsu sirdī, jums nav vajadzīgs nekāds sludinātājs ārpus jums, jums nav jātērē laiks, meklējot Dievu ārpus sevis, jo jums ir Mīlestība, un tātad jūs esat Dievā, jo Dievs ir Mīlestība.