Kā lai es saprotu, kur Dievs mani grib redzēt? 21.07.2016

Sieviete jautā: Es jau no bērnības zināju, ka izaugšu un būšu neatkarīga sieviete gan finansiālā, gan patstāvības ziņā, visu sev nodrošināšu pati, nelūgšos neko vīriešiem. Es nezinu, kāpēc tieši tādas izjūtas man bija, jo labi taču redzēju, cik mammai ir grūti, kad viņa viena pati cīnījās par ģimenes finansēm, ģimenē viņa valdīja pār finansēm, tēvs ja tika pie naudas, tad to nodzēra. Loģiski būtu, ja es ģimenes modeli būtu uztvērusi kā mācību, ka sievietei vienai ir grūti, ja viss jāizdara vienai un atdotu smagumu vīrietim, bet mani vada – es pati, es pati varu un tikšu galā.

No tā es daudz esmu cietusi, es neļauju vīrietim būt vīrietim, iepriekšējās attiecības sabojāju, neticēju, ka viņš finansiāli var, nepaļāvos uz viņu, gribēju vairāk, lieli un augsti karjeras mērķi. Tagadējās man jau bija zināšanas, ka jāuzticas vīrietim, biju saklausījusies seminārus, bet rīcība diži nemainījās, sabojāju arī šīs, vai vismaz daļēji arī esošās (vai jau bijušās), jo man blakus gadās stipri vīrieši, kam nav pieņemami, ka blakus man nejūtas kā vīrieši, ka es neļauju viņiem izturēties kā vīriešiem.

Bet paradokss ir tajā, ka pie manis ļoti grūti nāk nauda, tīri no pašas nopelnītā darbā, man tas prasa milzīgu piepūli, tad darba atmosfēra ir neizturama, tad priekšnieks, tad vēl kaut kas. Ja aizeju no darba, tad ir ļoti grūti atrast citu – kvalifikācija man ir un prasmes arī, bet darba intervijās pasaka, ka esmu vai nu par labu, par daudz gribu algu, darbs neatbilst man, es neesmu ar vajadzīgām īpašībām, tad mēģinu meklēt pavisam ne ar profesiju, tur atkal neatbilstu profilam, nu burtiski kā pret sienu. Es pilnīgi jūtu, ka Dievs negrib, lai strādāju par algu, viņš man naski dod visādus izpalīdzības darbus bez atalgojumu, man tā patīk, bet no tā es nevaru sevi uzturēt.

Es labu prātu kalpotu sabiedrības labā, bet es gribu arī kaut kādas finanses. Es saprotu, ka man jāmācās pieņemt no vīrieša to, kas ir viņa misija dot – materiālo, fizisko, bet tas ir grūti, man iekšā ir – es pati gribu, pati varu. Kas tas ir? Bailes paļauties? Neticība? Man šobrīd nav vairs spēka, jo kārtējais darbs ir pamests, enerģija un nervi iztērēta, atkal ir brīvprātīgais darbs organizācijā un sabojātas attiecības. Vīrietis daudz reiz man teica, ka tā ir viņa misija nodrošināt ģimeni, lai es pārfokusējos uz attiecībām, uz lietderīgu savas enerģijas izlietošanu. Es neieklausījos, nesadzirdēju un, laikam jau, esmu viņu zaudējusi.

Kādi stresi man ir jāatbrīvo? Bailes mani nemīl, bailes no ekonomiskām problēmām? Es nesaprotu, kā situāciju risināt, jo šobrīd ir attiecību pārtraukums un man vienalga ir jāmeklē atalgots darbs, lai sevi nodrošinātu, galējā variantā varu kādu laiku padzīvot pie vecākiem, palīdzot viņiem, bet vienalga darbs un nauda ir vajadzīga. Varbūt es nestrādāju tajā nozarē, kur Dievs mani redz, bet kā lai es saprotu, kur Viņš mani grib redzēt?

Elvita Rudzāte atbild: Mēs izvēlamies vecākus, lai mācītos no vecāku kļūdām. Droši vien arī sievietes māte neuzticējās savam vīram, ka viņš spēs nodrošināt ģimeni, neuztvēra viņu par vīrieti un tādējādi viņu pazemoja, kas radīja vīrietī vēlmi pēc alkohola. Sievietes māte nesaprata, ka vīrietis tāpēc nav slikts vīrietis, ja viņš nespēj materiāli nodrošināt ģimeni. Mūsdienās sieviete vīrietim var palīdzēt. Tāpēc ģimenē galvenais ir mīlestība, nevis domas kā vairot materiālo labklājību.

Sieviete nav mācījusies no mātes kļūdām, jo tās neizprot. Protams, sievietei ir jāatbrīvo bailes “mani nemīl’, bailes no ekonomiskam problēmām, bet tas maz līdzēs, ja viņa neatbrīvos savas vēlmes. Tieši vēlmes dzen sievieti un rada neapmierinātību. Ne velti darba devēji atsakās pieņemt viņu darbā, jo jūt, ka sievietē ir daudz vēlmes, bet gudrs darba devējs zina, ka nekad nav iespējams apmierināt visas vēlmes.

Dievs mūs ved pa dzīves ceļu, un katrā pieturvietā Viņš vēlas mums kaut ko dot, bet mēs ne vienmēr Viņa doto pieņemam vai novērtējam. Tāpēc daudzi piedzīvo ciešanas.

Iesaku sievietei no sirds lūgt piedošanu savam draugam, glābt esošās attiecības un atbrīvoties no vēlmēm. Ikvienam vīrietim, pat visbagātākajam, ja viņam blakus ir sieviete, kas tikai koncentrējas uz savu vēlmju apmierināšanu, nekad neradīsies drošības sajūta, ka viņu mīl tādu kāds viņš ir. Vīrietim ātri izveidosies sajūta, ka viņš nespēj būt laimīgs kopā ar sievieti, kura visu laiku par kaut ko ir neapmierināta, un viņš pieņem grūtu lēmumu – šķirties. Tāpēc sievietei galvenais ir iemācīties mīlēt bez nosacījumiem, gan vīru, gan darbu, gan dzīvi kopumā. Kad nav nosacījumu, tad ļoti viegli dzīvot. Katra diena sniedz kaut ko patīkamu, jo kā jau teicu, Dievs mums katru dienu kaut ko dāvā, bet vai mēs spējam to ieraudzīt un novērtēt?

Sievietei ir jāmācās pieņemt to darbu, ko Dievs viņai piedāvā. Tā ir pazemība Dieva priekšā. Varbūt tas ir maz atalgots darbs, bet, ja Dievs tādu dod un nav iespējas atrast labāk atalgotu darbu, tad jāpieņem tas, ko Dievs dod, jo ikvienu darbu mums dod Dievs nevis darba devējs. Darba devējs ir tikai instruments Dieva rokās. Iespējams, ka tieši caur maz atalgotiem darbiem, Dievs vēlas lai sieviete mainītu savu domāšanu un attieksmi pret vīrieti, darbu un dzīvi kopumā, tāpēc Viņš pagaidām nedod iespējas sievietei labi pelnīt un būt patstāvīgai.