Elizabete jautā: Kādu laiku atpakaļ, nu jau manā iepriekšējā darba vietā, kādā pēcdarba pasākumā, mazā kompānijā, jautrā prātā tika pavadīts
vakars, kas finišējās ar vienas nakts sakaru ar vienu no kolēģiem. Iepriekšēju simpātiju nebija, vismaz ne no manas puses, varbūt nelieli uzmanības apliecinājumi no viņa, bet nekas vairāk. Jo situācija bija, principā joprojām ir sekojoša, viņš jau kā sešus gadus ir attiecībās, neprecējies, bērnu nav, bet tas situācijas būtību nemaina.
Protams, šī nakts palika starp mums abiem, neviens neko neuzzināja, man tajā laikā attiecību nebija. Dzīvoju ar domu, kas noticis noticis, sirdsapziņa nelika mieru, jo par viņa attiecībām es zināju pirms ļāvos. Tomēr, loģiski izlēmu, ka tā arī tas viss paliks, nekādā ziņā turpinājuma tam nebūs, jo interese no mans puses par viņu arī bija nosacīta.
Tomēr, laikam ejot un pēc šī notikuma viņš patstāvīgi turpināja ar mani komunicēt. No sākuma uz to visu skatījos ļoti izvairīgi, jo tas tiešām nebija manās interesēs, vēl jo vairāk jo liku viņam manīt, ka šis notikums vairs neatkārtosies. Tomēr, piekritu pāris reizes iedzert kopā kafiju, papusdienot, bet nekā vairāk par komunicēšanu mūsu starpā arī nebija. Jutu no viņa puses lielu interesi, kas nu jau ir pāraugusi ikdienas komunikācijā, tiekamies reti, bet joprojām. Tomēr, kā iepriekš minēju, kopš atgadījuma mūsu starpā nekas vairāk nav bijis.
Tas ko es mēģinu saprast, ir viņa vēlmes vai nodomi? Ko šis cilvēks vēlas panākt. Ir pagājuši vairāk kā divi mēneši kopš šī komunikācija sākās, un viņš ir licis noprast, ja dotu zaļo gaismu viņa pašreizējās attiecības vairs neturpinātos. Ņemot vērā, ka joprojām tādu neesmu devusi, lai gan joprojām esmu brīva, tomēr šaubos vai vispār vēlos. Protams, uzmanība ir patīkama, bet joprojām neesmu sapratusi vai ir kas vairāk par to. Tad
kā, lai es skaidri saprotu, ja manās acīs viņš ir cilvēks attiecībās, un pat šī komunikācija brīžiem, liekas, kas nepareizs, nepieņemams. Kā, lai es saprotu vai man šis cilvēks interesētu, ja viņš būtu no attiecībām brīvs cilvēks?
Laikam ejot, šī situācija saasinās arvien vairāk, tikšanās ir retas, aizbildinos ar laika trūkumu, bet šī ikdienas komunikācija, sazvanīšanās un īsziņas, tas viss rada sava veida pieradumu, bet tajā pašā laikā, sirdsapziņas pārmetumus.
Elvita Rudzāte atbild: Kas bijis, tas ir bijis, to nav iespējams izmainīt, bet svarīgākais ir kļūdu nožēlot un neatkārtot otru reizi.
Sliktākais šajā situācijā ir tas, ka vīrietis nav pats izdarījis izvēli un uzņēmies atbildību. Ja viņš būtu sapratis, ka nevēlas turpināt esošās attiecības, tad viņš tās jebkurā gadījumā pārtrauktu, bet viņš rīkojas ļoti negodīgi – viņš mēģina attīstīt jaunas attiecības, nepabeidzot iepriekšējās, turot savu partneri rezervē, ja nu viņam nesanāk izveidot jaunās attiecības. Man rodas jautājums Elizabetei, vai viņa domā, ka viņš attiecībā pret viņu izturēsies savādāk? Vai viņa vēlas savu dzīvi saistīt ar cilvēku, kurš ir gatavs nodevībai, ja tikai būs piemērots brīdis?
Tomēr dzīves situācijas ir dažādas, cilvēki ir dažādi, kā arī mācības ir jāapgūst dažādas, tāpēc svarīgākais ir atcerēties, ka pareizo atbildi sniedz tikai sirds, tāpēc Elizabetei vispirms ir jāsadzird atbilde savā sirdī.
sending...
