Dace jautā: Esam ģimene – es un vīrs, pie kuriem apzināti neapzināti ir atnākušas Vīlmas grāmatas, apdomīgi lasām. Tomēr kā jau mēdz būt, grūtāk saskatīt tieši savus cēloņus, jautāju, ko arī gribas nekļūdīties, it īpaši, kad skar bērnu tagadni un nākotni. Lūdzu, palīdziet saprast.
Dēls 9 gadi, šad tad slapina gultā, ir uzlabojumi, bet tomēr, jāsaka, ka apzināmies, ka tā ir zīme kam nozīmīgam, jo arī paši bērnībā nesām šo nastu, abi. Kas mums būtu jālabo? Dēlam gadās arī dienas laikā
piesmērēt bikses, tāda kā ciešanās, tāda kā pavirša noslaucīšanās. Un meitai, 4 gadi vēl joprojām sūkā īkšķi, dikti mīļš, jāsaka, ka lai gan meitēns ir drosmīgs, tomēr iekšā jaušama ir nedrošība, dārziņā neiet. Sakiet, kādas bailes esam sevī ieperinājuši, ka bērns nevar šo ieradumu atstāt pagātnē?
Elvita Rudzāte atbild: Tā kā vecākiem ir bijušas līdzīgas problēmas kā bērniem, tas liecina, ka dzimtā no paaudzes uz paaudzi pāriet neapgūtas mācības.
Slapināšana gultā ir saistīta ar bailēm, bet ir jāprecizē, kas tās ir par bailēm? To var noteikt, ja veic vecāku un vecvecāku dzīves analīzi.
Ja bērns ciešas un neiet uz tualeti, tas liecina, ka kāds no vecākiem, iespējams māte, slēpj kādu problēmu, baidās, ka citi par to uzzinās. Tas var būt arī saistīts ar skopumu, kas var būt gan materiāls, gan garīgs skopums.
Īkšķa sūkāšana norāda, ka bērns sevi mierina. Kāpēc viņam sevi jāmierina ir jautājums vecākiem, kas notiek ģimenē, kāpēc bērns baidās? Vai vecāki nebaidās no dzīves?
Lai kā būtu, es iesaku ģimenei atgriezties ticībā pie Dieva, jo cilvēks jūtas drošs tikai tad, kad viņš patiešām zina, ka viņš nav viens un viņam ir aizsardzība. Ticība Dievam dod drošības izjūtu un plašāku pasaules redzējumu. Ja vecāki jutīsies droši, nebaidīsies no dzīves, bet pieņems katru dzīves pārbaudījumu kā savu mācību, tad arī bērni nebaidīsies, jo bērni raugās uz vecākiem.
Piemēram, pērkona laikā, ja bērns redz, ka vecāki nebaidās no negaisa, tad arī bērnā nav baiļu no negaisa. Ja bērns sajūt, ka vecāki baidās, tad arī bērns baidās. Ja vecāki baidās par materiālo drošību, tad arī bērnā ir bailes no materiālām problēmām. Tāpēc pats svarīgākais vecākiem ir strādāt ar sevi un būt savstarpēji mīlošiem, tad arī bērni jutīsies laimīgi un pasargāti.