Kā rīkoties pamestai sievai, neuzņemoties karmisku atbildību par laulības izjukšanu? – pirmais turpinājums 11.03.2017

Kā rīkoties pamestai sievai, neuzņemoties karmisku atbildību par laulības izjukšanu? – raksta sākums

Līdzīgas problēmas piemeklējušas sievietes ieteikumi:

Tā kā esmu bijusi līdzīgā situācijā kā Linda, gribēju padalīties ar savas pieredzes atziņām. Vispirms vajadzētu saprast, ka šajā dzīvē viss ir iespējams, pat tas, kas šajā mirklī šķiet galīgi neiespējams. Tomēr iekšējs lēmums ir jāpieņem, vai laulību saglabāt. Bet tad šim lēmumam nepieķerties fatāli, bet ļaut notikt Dieva gribai.

Šādi neuzticības periodi ilgstot 2-3 gadus, citreiz ilgāk. Piekrītu Lindai, ka situācija ir ļoti pazemojoša un sāpīga. Mana kļūda bija, ka man ar šo sāpi gribējās dalīties ar visu pasauli, proti, draudzenēm, darba kolēģiem, radiem. Dažāda bija viņu reakcija, bet bija arī tādi, kas metās mani žēlot un vīru nosodīt, tādējādi piemetot pagales dusmu un naidīguma ugunskuram pret vīru, kas savukārt veicināja vēl lielāku attālināšanos starp mums smalkajos plānos. Dusmojos un vainoju visā arī otru sievieti. Milzīgs piedošanas darbs ir jāveic attiecībā pret vīru un to otru sievieti. Man visvairāk laikam palīdzēja tā doma, ka tie gari, kas mūs visvairāk sāpina, visvairāk mūs mīl, proti, ir piekrituši palīdzēt atstrādāt karmu. Piedošanas darbā tiku pat tik tālu, ka spēju novēlēt gan vīram, gan otrai sievietei, lai viņiem kopā vai atsevišķi viss dzīvē būtu labi. Un, ja Dieviņš lēmis viņiem būt kopā, lai tā arī ir. Bet sākums piedošanai bija vairāk mehānisks, līdz pakāpeniski kļuva dabiskāks. Paralēli piedošanai sūtīju savu mīlestību vīram, domās apmīļojot viņu.

Otra kļūda bija, ka mēģināju sevi tīši sāpināt, sekojot līdzi viņu attiecībām sociālajos tīklos, kur tika ievietotas bildes. Viss mans prāts bija pārņemts ar tām citām attiecībām tik ļoti, ka tagad jāsecina, ka tās attiecības varēja pastāvēt vēl lielākā mērā no manas domu enerģijas. Jāpārstāj fokusēties uz tām attiecībām, fantazēt, radīt domu mākoņus, kas pašu sāpina. Domāt un koncentrēties vajag uz kaut ko citu. Ja tomēr domāt, tad tikai par to, ka piedodu viņiem un lai visiem viss būtu labi. Man izdevās atrast, kur nodarbināt savu prātu, pieteicos uz kursiem 3 reizes nedēļā, lasīju grāmatas. Kā arī pārvarēju sevi un sāku sevī attīstīt īpašības, kas tik ļoti vilināja vīru citās sievietēs, kļuvu sievišķīgāka, maigāka un ne tik kategoriska. Man parādījās jauns paziņu loks, kas nebija informēts par manu privāto dzīvi un kuriem neko vairāk par faktu, ka esmu precējusies, arī nestāstīju.

Trešā kļūda bija, ka uzsāku citas attiecības, nebeidzoties līdz galam attiecībām ar vīru, mēs nebijām juridiski šķīrušies, lai gan dzīvojām atsevišķi. Vīrs nesteidzās iesniegt šķiršanās dokumentus, lai gan bija absolūti laimīgs otrajās attiecībās (kā izrādījās vēlāk, nemaz ne tik ļoti laimīgs, jo visās attiecībās rodas problēmas). Bet manī kaut kas pamainījās, varētu teikt pavērās mīlestības avots, kas sāka pievilināt citus vīriešus. Komplimentus dzirdēju uz ielas un pat gadījās, ka pienāca vīrietis klāt un teica, ka gribētu ar mani iepazīties.

Tās kļūdas, ko minēju, varbūt man tās pat nebija kļūdas, tas vienkārši bija mans ceļš, kuram jāiziet cauri, jo citādi nesapratu. Taču vienmēr jau gribas vieglāk, mazāk sāpīgi. Varbūt Tev, Linda, kaut kas noder no tā. Bet varbūt Tev tas pavisam citādi notiek, notiks un būs. Bet, ja man izdevies piedzīvot tik daudz Dieva žēlastību, noteikti tā būs arī ar Tevi. Un šis laika posms reiz būs pagātne un Tava pieredze, dzīves gudrība, kas ļaus vēlāk pārvarēt citas dzīves grūtības.

Viena no mācībām, kas man bija jāmācās, bija pieķeršanās mācība. Es biju tik ļoti pieķērusies vīram, ka nespēju iedomāties dzīvi bez viņa, principā uzskatīju viņu par savu privātīpašumu. Man bija jāmācās mīlēt un dot bez nosacījumiem. Un jā, jāmācās bija arī pazemība situācijas priekšā, kas šķiet tik bezgala netaisnīga un pazemojoša.

Vēl tikai gribēju pajautāt, cik ļoti esi pieķērusies domai par bērniem. Vai neapzināti neesi iedomājusies, ja būtu kopā ar citu vīrieti, nevis vīru, Tev varētu būt bērni? Reizēm viena nepareiza doma rada virkni nepatīkamu seku. Vai Tu būtu ar mieru būt kopā ar vīru, pieņemot domu, ka jums nebūtu “savu” bērnu, bez nosacījumiem?