Es neaprakstīšu konfliktu risināšanas stratēģijas, kuras plaši aprakstījuši psihologi un biznesa konsultanti. Es šo jautājumu aplūkošu no garīgā viedokļa. Garīgajā dzīvē pirmais solis, kas jāsper problēmas atrisināšanai, ir situācijas novērtēšana un tās uzlabošana. Tas nozīmē: ja radies konflikts, tad vispirms ir jādomā, ko konflikts grib iemācīt cilvēkam pašam, nevis jāvaino otra puse. Mans Skolotājs Šri Satja Sai Baba par konfliktu risināšanu saka: „Konflikti izraisās, bet tos nevajadzētu vērst plašumā, arvien izplūstot vārdos un emocijās, bet apstāties pie konkrētā strīdus jautājuma. Ja ļausim konfliktam izplesties, dusmas padziļināsies, radīsies rūgtums, attīstīsies spēcīgs naids. No otras puses – arī mīlestība sākas ar mazumiņu. Ja tai ļauj, tā izplatās, līdz piepilda visu jūsu dzīvi. Ja starp diviem cilvēkiem rodas konflikti un nesaskaņas, bet viņi neļauj tiem izplesties, tad drīz vien strīdā iesaistītās puses atmaigst un abu attiecībās atkal atgriežas harmonija. Sliktākajā gadījumā konflikts saglabājas apslēptā formā, tomēr nevēršas plašumā un neiesaista citus cilvēkus.”
Mums ir jāņem vērā: ja konflikts ir sācies, tad mums jādara viss, lai tas nepaplašinātos un mēs tajā neiesaistītu arī citus cilvēkus. Ja nespējat atrast pareizos vārdus, lai nomierinātu sarunas partneri, var palīdzēt arī klusēšana. Tomēr klusēšana nevar atrisināt konfliktsituāciju, tā ļauj nomierināties un tās risināšanu atlikt uz vēlāku laiku. Visas domstarpības ir jāizrunā līdz galam, jo citādi tās lēnām gruzd un, uzpūšot vējam, atkal iekvēlojas.
Sai Baba par cilvēku, kurš jums nodarījis pāri, saka: „Iekšēji cilvēks nav tāds, kāds izskatās ārēji. Viņš zina, ka rīkojas nepareizi. Ja viņš parāda savus trūkumus, norobežojieties no viņa, turieties pa gabalu. Tad cilvēks sapratīs, ka viņam nav bijusi taisnība un ar nožēlu pats atnāks pie jums. Šajā materiālajā pasaulē laiku pa laikam ir situācijas, kurās mēs jūtam, ka kaut kas nav kārtībā. Tādās reizēs mūsu pienākums ir izrunāties. Tomēr mums jāatceras, ka mūsu galvenais pienākums ir izmainīt sevi un koncentrēties uz mūsu pašu iekšējo mieru. Iekšējais nav ārējais ceļš. Pasaulē miers būs tikai tad, kad miers būs katrā indivīdā.”
Tātad viss sākas ar indivīdu. Ja cilvēkā būs harmonija, tad harmonija būs arī ģimenē, darbā un sabiedrībā. Viss sākas ar cilvēku pašu, bet kāpēc cilvēks nav harmonijā? Jo viņš nepazīst pats sevi un nav gatavs mainīt savu raksturu. ‘
Lai risinātu konfliktsituāciju, nepieciešamas piedot konfliktā iesaistītajām pusēm un pašam sev. Nepieciešams izprast, kāpēc mūsu viedokļi ir atšķirīgi, kas tam ir par iemeslu? To jūs spēsiet izprast tikai tad, ja paraudzīsities uz pasauli ar plašāku skatienu, ja izpratīsiet Dievišķos jeb dzīves likumus.