Kā strādāt ar savu labo un slikto? 09.06.2015

Armands jautā: Noklausījos Jūsu lekciju par polaritāti, kurā apgalvojāt, ka katrā cilvēkā ir 49% sliktais un 51% labais. Tā kā dabā allaž pastāv
līdzsvars, tad saprotu, ka cilvēkam ikdienā ir jābūt kā sliktam, tā labam. Šeit arī pāris jautājumi – vai cilvēkam ir vērts censties būt labam (savā izpratnē), ja pēc dabas viņam tāpat ir paredzēts būt par 49% sliktam? Ja jā, tad kā iespējams transformēt to slikto tajā labajā un vai tas maz ir iespējams?

Piemēram situācija: vīrietis pēc darba dodas visus stresus atstāt sporta zālē, nevis ģimenē. Teorētiski vīrietis šajā gadījumā pavairo pozitīvo, taču pārlieku liels pozitīvisms atkal grūž uz slikto. Kā tad īsti strādāt ar labo/slikto? Kur atstāt to slikto? Vai tas nekur nav jāatstāj, jāļauj tam būt vaļa, jo dabā tā iekārtots? Kam pienākas tā labā puse..kolēģiem,ģimenei, pašam?

Elvita Rudzāte atbild: Mūsu uzdevums ir attīstīt savu apziņas līmeni tā, lai mēs neuzņemtu slikto un uz visu varētu noskatīties mierīgi, bez stresiem. Mums nav sevi jānosoda par mūsu sliktajām īpašībām un paradumiem, bet jāizprot to sniegtā mācība.

Piemēram, lepnība māca cilvēkam izprast, ka viņam patiesībā nav jālepojas, bet jāpriecājas par Dieva dotajām iespējām un sasniegtajiem panākumiem. Rezultāts nav atkarīgs no cilvēka, rezultāts ir atkarīgs tikai no Dieva. Tāpēc dažādiem cilvēkiem ar vienādu ieguldījumu rezultāti ir atšķirīgi. Kad cilvēks izprot lepnības kaitīgo dabu, pārstāj vēlēties ar kaut ko lepoties, tad Dievs dāvā viņam sasniegumus, bet tikai viņš tos uztver pavisam mierīgi, bez īpašas sajūsmas.

Piemēram, es arī kādreiz jaunībā sapņoju par panākumiem un klusībā “ar baltu skaudību” apskaudu slavenus cilvēkus. Tagad, kad esmu no sevis atbrīvojusi vēlmi lepoties ar sasniegumiem, es saņemu cilvēku apbrīnu par manis paveikto. Dīvaini ir tas, ka brīdī, kad mani slavē, es jūtos mierīga, nav īpašu emociju. Patiesībā es priecājos, ka manī nav īpašu emociju, tikai prieks, ka kādam ir izdevies palīdzēt, tas liecina, ka no savas vēlmes lepoties ar sasniegumiem esmu atbrīvojusies.

Kad sevī ieraugu slikto, tad es domāju, ko mans sliktais man māca? Es domāju, kādu Dievišķo likumu es pārkāpju? Kad esmu saņēmusi atbildi, jo mana priekšrocība ir tā, ka es labi pārzinu Dievišķos likumus, tad es sāku domāt, ko es varētu darīt savādāk, lai nepārkāptu Dievišķo likumu un bez piespiedu un aizlieguma mehānismiem atbrīvotos no manā sliktā. Es zinu iespēju, ka varu lūgt palīdzību Dievam, lai Viņš atbrīvo mani no mana sliktā, bet es šo iespēju neizmantoju, jo vēlos pati atbrīvoties no sava sliktā, pieejot šim jautājumam radoši un ar mīlestību.

Mums nav speciāli jādomā kā būt labiem, mums ir jāpalīdz tiem cilvēkiem vai dzīvām būtnēm tā kā mēs katrs protam un vēlamies palīdzēt. Es palīdzu cilvēkiem atbrīvoties no problēmām nevis tāpēc, lai mani uzskatītu par labu cilvēku, bet tāpēc, ka Dievs man ir devis ļoti daudz, lai es to varētu izdarīt. Ja mēs nebūsim dabiski un pārspīlēti centīsimies būt labi pret visiem, tad mūsu labo nepieņems un atgrūdīs, jo mēs nebūsim patiesi. Tāpēc ir svarīgi būt pašiem ar savu labo un slikto. Mani skolnieki un tuvinieki zina manu labo un slikto. Es necenšos neko tēlot, esmu tāda kāda esmu un pati jūtos ļoti labi, ka varu būt pati un man nav kādam jāizpatīk. Ja cilvēks dzīvo saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, tad  viņš nevar citiem kaitēt un tas arī ir tas labais.

Jūs varat neizdarīt nevienu labu darbu, bet jūs sev radīsiet labu karmu, ja tikai priecāsities par citu panākumiem. Dievs katram cilvēkam ir devis kādu talantu/us. Mūsu uzdevums ir attīstīt mūsu talantus un caur tiem palīdzēt cilvēcei un dabai. Ja jūs koncentrēsities uz savu pozitīvo īpašību attīstību un jūsu radošā potenciāla īstenošanu, tad jūsu negatīvais pats no jums aizmuks projām.

Tas dīvainākais būs tas, ka jūsos samazināsies gan sliktais, gan labais, saglabājoties proporcijai 49/51. Taču jūs jutīsities ļoti mierīgi un harmoniski. Cilvēki, kuri ir ļoti mierīgi un harmoniski, necenšas kādu iepriecināt ar kaut ko īpaši labu. Viņi rada labo visapkārt ar savu mieru un mīlestību. Piemēram, Māte Terēze paņēma rokās ar mīlestību slimu bērnu, neko nesakot tikai to glāstot, viņa to izdziedināja vai vienkārši, noglāstot ar rokām cilvēku pirms nāves, viņa atgrieza cilvēkā ticību Dievam. Māte Terēze nekad necentās būt laba, viņa tikai darīja savu darbu jeb pildīja savu misiju ar mīlestību. Protams, cilvēce apbrīno viņas paveikto, viņa patiešām izdarīja daudz laba, bet viņa nedzīvoja ar domu kļūt par labu cilvēku. Viņa dzīvoja ar domu kā palīdzēt tiem, kuri ir nabadzīgākie no nabagiem. Dažkārt, lai viņa varētu izpildīt savu uzdevumu, viņa atklāja arī sava rakstura sliktās īpašības, piemēram, viņai bija sveši vārdi “tas nav iespējams vai to nedrīkst”. Viņa spēja panākt savu un kādam varēja arī nepatikt viņas metodes.

Ja jūs vismaz pieturēsities pie principa: “Nedarīt nevienam sliktu”, tad tas jau būs milzīgs panākums un jūs patiešām palīdzēsiet harmonizēt kopīgo pasaules negatīvo enerģiju pat, ja neticat Dievam un garīgā prakse jums ir svešs jēdziens.