Laura jautā: Vai varat izskaidrot kā un kāpēc rodas augstprātība? Un kāda ir pretējā rakstura īpašība?
Elvita Rudzāte atbild: Augstprātība attīstās bērnībā, kad bērniem māca lepoties ar saviem sasniegumiem, un kad notiek bērnu salīdzināšana savā starpā. Augstprātība ir lepnības augstākā pakāpe. Tam, kam veicas labāk nekā citiem, tas jūtas pārāks par citiem, nezinot Dievišķo likumu, ka neviens uz pasaules nav labāks vai sliktāks par tevi, ka katrs cilvēks ir unikāls ar saviem īpašiem talantiem un tieši tāpēc nevajag nevienu mērīt pēc sevis, jo nav pilnīgi vienādu cilvēku uz pasaules. Augstprātība demonstrē pārākumu pār citiem.
Kad cilvēks ir pieaudzis, viņš turpina vēlēties lepoties ar saviem sasniegumiem vai materiālajiem labumiem, uzskata sevi par labāku par citiem līdz brīdim, kad Dievs to apstādina caur dzīves pārbaudījumu, kas liek cilvēkam izprast, ka tieši augstprātība ir novedusi viņu pie nelaimes vai neveiksmes. Visbiežāk augstprātība ietekmē attiecības. Bieži attiecības mēdz izjukt tieši augstprātības dēļ, jo partneri viens otram nepiekāpjas un savu taisnību uzskata par vienīgo pareizo, nepiedodot pāridarījumus un viedokļu nesakritību.
Pretējās īpašības augstprātībai ir pazemība un vienkāršība. Cilvēks, kas izprot dzīvi, pat, ja viņam veicas, nevēlas izcelties citu acīs, bet viņš priecājas par savu veiksmi un mēģina palīdzēt tiem, kam dzīvē neklājas tik labi kā viņam. Viņš ļoti labi saprot, ka veiksmes mijas ar neveiksmēm, prieki mijas ar bēdām, tāpēc ir svarīgi nepieķerties ne vienam, ne otram. Pat, ja šis cilvēks var materiāli atļauties dzīvot greznu dzīvi, viņš necenšas tā dzīvot, jo viņam greznība nav vērtība vai pat, ja viņš atļaujas dzīvot grezni, viņš necenšas to izrādīt citiem, kas nedod iespēju viņam demonstrēt savu pārākumu pār citiem. Viņš dzīvo saskaņā ar savām vajadzībām, vēlmēm pievēršot minimālu uzmanību. Piemēram, viņš necentīsies nopirkt dārgāko mašīnu pasaulē, bet domās par mašīnas sniegto pakalpojumu, izvēloties funkcionāli vispiemērotāko mašīnu ar atbilstošu cenu, t.i., viņš necentīsies citiem demonstrēt savas materiālās iespējas. Tā izpaužas viņa vienkāršība.
Ar pazemību, nevienu nevainojot, viņš pieņems savas neveiksmes, apzinoties, ka dzīvē viss ir absolūti taisnīgi, un neveiksmes palīdz cilvēkam augt garā. Viņš sevi nesodīs par savām neveiksmēm. Viņš no neveiksmēm mācīsies.