Justīne jautā: Labdien šajā skaistajā laikā! Lai mums visiem laba veselība un lai dzīvē vairāk saules!
Man radās jautājums saistībā ar zobu saslimšanas cēloņiem. Es pati neizprotu gudrības un prātīguma mācību stundu, lai varētu tos atbrīvot no sevis. Būšu ļoti pateicīga par skaidrojumu.
Elvita Rudzāte atbild: Ar zobiem tiešām rodas problēmas, ja cilvēks par kādu citu cilvēku domā, ka tas ir muļķis vai pieņem nesaprātīgus lēmumus. Tātad cilvēks apšauba cita cilvēka prāta spējas jeb prātīgumu, domājot, ka pats ir gudrs, bet pats galvenais viņš dusmojas uz tiem, kas viņaprāt pieņem nesaprātīgus lēmumus. Tieši tāpēc ķermenis ar zobiem signalizē, ka tā nav pareiza attieksme.
Gudrība nav iemācītas zināšanas. Gudrība ir spēja zināšanas pielietot praksē jeb izmantot ikdienas situācijās. Gudrība ir pieņemt, ka pasaulē eksistē dažādi viedokļi un redzējumi, jo mēs visi skatāmies uz notiekošo no sava redzes leņķa. Mēs nespējam visu redzēt kopumā, tāpēc bieži mūsu redzējums nesakrīt ar citu cilvēku redzējumu, kas skatās uz to pašu jautājumu jau no pavisam cita redzes leņķa.
Gudrības mācību nav sapratis tas, kas domā, ka viņš visu zina. Ne velti Sokrats teica vārdus: “Es zinu tikai to, ka es nezinu neko.” To pašu es varu teikt par sevi – jo vairāk mācos, jo vairāk saprotu, ka vēl tik daudz ko nesaprotu, jo tev atklājas arvien jauni zināšanu apgūšanas līmeņi. Jo mazāk tu zini, jo šķiet, ka zini visu, kas nepieciešams.
Prātīguma mācību nav sapratis tas, kas nosoda citu cilvēku izvēles. Kā jau teicu, mēs neredzam visu kopumā, tāpēc dažkārt kāda cilvēka izvēle, kas mūsuprāt šķiet nesaprātīga, pēc laika var izrādīties unikāla. Piemēram, filma “Četri balti krekli” padomju laikā tika aizliegta, bet tagad ir guvusi atzinību prestižā filmu festivālā. Toreiz par filmas veidotājiem daudzi domāja, ka viņi ir “traki” uzņemdami šādu filmu, bet tagad visi viņus apbrīno. Redziet kā dzīvē viss mainās.
Mācībā ir teikts, ka mēdz būt tādi gadījumi, ka cilvēkam šķiet nepareiza izvēle, bet Dieva skatījumā tā ir pareiza izvēle, jo it kā caur šo kļūdu tiek veicināts kaut kas labs. Piemēram, es arī uzskatu, ka lauku skolu likvidēšana nav pareizs lēmums, ka šo jautājumu varēja daudz gudrāk atrisināt, lai lauki nekļūtu tukši, bet tanī pašā laikā es saprotu, ka Latvijā veidojas tīras vietas – daba attīra tās vietas, kur maz iedzīvotāju, un šīs vietas nākotnē būs ļoti nozīmīgas tieši tāpēc, ka tās būs tīras. Tātad, pārmaiņas izglītības sistēmā izdara kaut ko sliktu, bet tanī pašā laikā arī labu, ko cilvēki šobrīd neredz, un katrā ziņā tas nav pārmaiņu veidotāju mērķis.
Prātīguma mācība ir apgūta, kad tu esi atvērts dažādu viedokļu uzklausīšanai un izpratnei. Tu drīksti palikt pie savas pārliecības, bet tu nedrīksti citus nosodīt, ja viņu pārliecība nesakrīt ar tavējo.