Kādas slimības rodas no brīvas gribas ierobežošanas? 17.12.2016

Keitija jautā: Es apmeklēju Artas Skudras vadīto lekciju. Viņa stāstīja, ja tiek pārkāpts brīvās gribas likums, piemeklējot ļoti smagas slimības. Es gribētu zināt, kādas ir šīs slimības? Man visu laiku liek pakļauties un piekāpties attiecībās. Nesaprot atteikumus pat tad, kad visu mierīgi paskaidroju, kāpēc rīkojos tieši tā un ne citādi. Manas izvēles tiek nosodītas. Nekas nav labi, ko es savā dzīvē daru. Visam pa vidu daudzie aizliegumi. Jādara viss, ko partneris liek un jātur mute ciet. Es to visu vairs nevaru izturēt. Pilna sirds, veselības problēmas saasinājušās, šķiet, ka smoku nost. Ieēst normāli ilgāku laiku jau nevaru, ēdiens negaršo, apmānu tikai kuņģi, lai apklust un neprasa neko. Galva sāp un reibst, slikta dūša, vēders sāp. Cilvēki grib dzīvi nodzīvot manā vietā. Visi zina, kas man jādara, man nepajautājot, ko es pati vēlos. Manas jūtas un mana griba nav svarīga citiem. Palīdziet lūdzu ar kādu padomu.

Elvita Rudzāte atbild: Keitija ļoti labi ir aprakstījusi, kāda ir pašsajūta, kad tevi kāds ierobežo. Cieš plaušas, jo plaušas simbolizē brīvību. Cieš gremošanas orgāni, jo tavi plāni neīstenojas tā kā tu esi pats iecerējis. Cieš mugura, jo mugura atspoguļo dzīves principus un apmierinātību ar savas gribas īstenošanos. Kādas smagas slimības draud brīvas gribas ierobežošanas gadījumā? Aizliegumi un protests, pārsniedzot kritisko robežu var radīt cukura diabētu. Lielas dusmas uz tiem, kas piespiež dzīvot tā kā viņi to vēlas, var attīstīt vēzi. Brīvības ierobežojums var attīstīt smagas plaušu slimības utt.

Keitijai nav jābaidās no smagām slimībām, jo viņas ķermenis jau tagad signalizē par neapgūtām mācībām, kuras pienācis laiks izprast. Ja viņa tās izpratīs, tad problēmas sāks atkāpties.

Es iesaku Keitijai vispirms lūgt domās piedošanu visiem tiem gariem, kurus viņa ir piespiedusi dzīvot pareizi kādā no iepriekšējām dzīvēm, jo Keitijas problēma ir karmiska. Ja cilvēks lauž citu cilvēku brīvo gribu, tad viņš uzņemas uz sevis smagu karmu, kuru nākas izpirkt tādā veidā kā to apraksta Keitija.

Lai karmu dzēstu:

1. ļoti jāstrādā ar pieļauto kļūdu nožēlošanu;
2. esošās situācijas pieņemšanu caur izpratni, ka viss, kas dzīvē notiek ir taisnīgi;
3. piedošanu pāridarītājiem;
4. lūgšanām;
5. pareizām izvēlēm ikdienas situācijās.

Neviens no malas nevar tevi piespiest justies nebrīvam, nelaimīgam, nepareizam u.tml. Viss ir atkarīgs no tā kā tu pats raugies uz dzīvi. Reiz kāds slavens cilvēks, kas viņa dzīves uzskatu dēļ bija labu laiku bijis cietumā, teica, ka viņš brīvs juties tieši cietumā, nevis pēc tam, kad tika no cietuma atbrīvots. Kāpēc šāda atziņa? Tāpēc, ka laikā, kad viņš atradās cietumā, viņš varēja būt pats, bet tad, kad viņu izlaida no cietuma, sabiedrība sāka no viņa gaidīt varoņdarbus, un viņš vairs nebija brīvs, viņam bija jādomā kā izpatikt sabiedrībai.

Keitijas gadījumā cilvēks var justies brīvs pat, ja viņam ik dienas nākas noklausīties pārmetumus par to, ko viņš dara nepareizi. Jautājums ir cits, kā jūtas pati Keitija brīžos, kad saņem pārmetumus? Ja tu mīli savus tuviniekus, tad tu spēj pieņemt viņu trūkumus, piemēram, nepārtrauktus pārmetumus par to, kas izdarīts nepareizi. Tevi šie pārmetumi netracina un no savas pieredzes varu teikt, ka tuvinieki, kas tev agrāk ir kaut ko pārmetuši mainās, ja arī tu mainies. Galvenais ir mīlestība un dažādības pieņemšana. Nekad nesalīdziniet citus ar sevi, t.i., nedomājiet par to, kā jūs būtu rīkojušies tajā situācijā un negaidiet, lai cits rīkotos tā kā jūs to būtu darījuši. Mēs visi esam unikāli, un tieši tāpēc mēs katrs rīkojamies tā kā rīkojamies, atbilstoši mūsu vērtībām un apziņas līmenim.

Kad Keitija iemācīsies sirdī justies laimīga, nesaistot ārpasaulē notiekošo ar savu laimi, tad viņai vairs nebūs jābaidās par savu veselību. Bet pats svarīgākais Keitijai ir jāsaprot caur šo pieredzi, ka nedrīkst lauzt cita cilvēka brīvo gribu. Par to vai viņa būs šo mācību apguvusi liecinās viņas attieksme pret viņas bērniem. Ja viņa mēģinās bērnus piespiest apmeklēt viņasprāt labus pulciņus, kuri bērniem neradīs interesi vai liks mācīties skolā, augstskolā, kuru pati uzskatīs par prestižu, tad viņa atkārtos seno kļūdu un neko nebūs mācījusies.