Daina jautā: No materiālā viedokļa ir skaidrs, ka cilvēki zog, lai iegūtu kādu labumu sev. Bet no garīgā viedokļa, kas, kādi stresi vai neapgūtās mācībstundas liek viņiem zagt? Latvijā liela problēma ir nodokļu nemaksāšana, shēmošana, lai apkrāptu valsti. Cilvēki bieži saka, ka šāda zagšana ir viņu vienīgā iespēja izdzīvot, savilkt galus kopā,
nebankrotēt, kā arī viņi norāda, ka arī valdībā ir vieni vienīgi zagļi un rausēji un, ka principā zog visi. Un patiesība jau mums visiem arī ir kāda zināma zagšanas pieredze. Vai tā ir tikai materiālisma mācībstunda un bailes no nabadzības, dusmas uz citiem, kuriem ir vairāk, kas liek cilvēkiem zagt?
Elvita Rudzāte atbild: Zagšanas pamatproblēma visos līmeņos ir saistīta ar zemo apziņas līmeni. Jo augstāks apziņas līmenis, jo labāk cilvēks izprot Dievišķos likumus un viņu vairs nevajā vēlme izcelties ar savu bagātību citu vidū, viņš nebaidās no nabadzības un nedomā par to, ko citi par viņu padomās, ja viņš ģērbsies pavisam vienkāršās drēbēs, viņš pārstāj zagt.
Tā kā es ilgus gadus strādāju biznesā, tad arī es sastopos ar uzņēmumiem, kas apgalvo, ka nav iespējams izdzīvot, ja maksā visus nodokļus. Es negribu apstrīdēt, ka viņiem nav taisnība, bet vēlos pievērst uzmanību citam aspektam, ka darbu un iespējas mums dod Dievs. Ja mēs savā darbā nevaram godīgi nopelnīt algu, tas nozīmē, ka Dievs vēlas, lai mēs pakustinām savas smadzenes un radoši pieejam problēmas risinājumam, jo mēs esam nākuši iemiesojumā, lai garīgi attīstītos, īstenojot savu radošo potenciālu. Daži uzņēmēji radošo potenciālu attīsta, izdomājot dažādas shēmas, izkrāpjot no valsts naudu, bet tas nozīmē, ka viņi radošo potenciālu ir tērējuši nepareizi. Ja darbā nav iespējas godīgi nopelnīt, tad iespējams ir pienācis laiks darbu nomainīt, vai esošo biznesu likvidēt, meklējot citas iespējas kā realizēt savu radošo potenciālu un Kalpot Dievam. Ja cilvēks ir neticīgs, tad viņam grūti saprast ko es saku, bet būs labi, ja viņš vismaz mēģinās domāt, ko vēl citu viņš varētu darīt.
Mums radošais potenciāls ir jātērē sabiedrības labumam, t.i., katru reizi, kad mēs kaut ko darām, mums sev ir jāuzdod jautājums, kāds no tā būs labums sabiedrībai un Dievam (ar Dievu es domāju visu radīto)? Ja Dievs redz, ka mēs esam iekrituši alkatībā, tad viņš ļauj mums izbaudīt visus priekus, ko piedāvā alkatība, bet tikai līdz brīdim, kad cilvēks tiek apturēts. Tas ir ļoti svarīgs brīdis, kad cilvēkam ir jāizdara secinājumi kā dzīvot tālāk. Ja viņš izdara pareizus secinājumus, tad viņš saņem Dieva atbalstu atbilstoši savai labajai un sliktajai karmai, un var sākt jaunu dzīvi, ejot garīgās attīstības ceļu.
Mūsu valstī ir paradoksāla situācija – ļoti daudz vēlētāju atbalsta politiķus, kuri pie materiālās labklājības ir tikuši negodīgā veidā, daži pat aptraipot savu Sirdsapziņu ar asinīm. Tomēr neskatoties uz to, ka informācija par šiem politiķiem sabiedrībai no plašsaziņas līdzekļiem ir pieejama, viņi turpina tos atbalstīt. Kāpēc tāda paradoksāla situācija? Tāpēc, ka viņi zagšanu neuzskata par nepareizu rīcību. Viņi izsaka līdzjūtību tiem, kas iekrituši, bet neuzskata, ka negodprātīga rīcība būtu kaut kas slikts. Tam visam cēlonis ir zemais apziņas līmenis.
Man reiz lūdza palīdzību profesionāls zaglis. Viņš neko citu neprata kā tikai zagt. Viņš bija ilgus gadus nosēdējis cietumā un uzskatīja, ka viņš nekad nevarēs strādāt godīgu darbu. Viņš nāca uz nodarbībām un kādā no konsultācijām man teica, ka viņš vairs neesot normāls cilvēks. Kad jautāju, kas tad ir noticis? Viņš pastāstīja gadījumu, kad viņam bija iespēja nozagt bez lieciniekiem daudz mantas, bet viņš neesot spējis to izdarīt, jo Sirdsapziņa neesot viņam to ļāvusi. Viņš to uzskatīja par nenormālu situāciju.
Ja valsts pārvalde sāktu ieguldīt resursus, lai ATTĪSTĪTU SABIEDRĪBAS APZIŅAS LĪMENI, tad likumdošanu varētu vienkāršot, birokrātiju samazināt, uzņēmējiem būtu vieglāk darboties utt., bet valsts budžetā netrūktu naudas, jo shēmotāju skaits samazinātos. Šobrīd mans teiktais izklausās utopija, bet nebūs ilgi jāgaida, kad pamošanās notiks, jo to piespiedīs dzīve…
sending...
