Eva jautā: Man ar vīru ir labas attiecības, kopā esam gandrīz piecus gadus, saprotamies normāli, pa kādiem niekiem ir, bet ātri spējam visu harmonizēt. Bet kaut kad pāris mēnešus atpakaļ viņam sākās personības krīze, ka apnicis darbs, to pameta un uzrakstīja sevi slimu, bija psihoneiroloģiskajā klīnikā un tur iepazinās arī ar citu sievieti. Lieta tāda, ka viņam vienkārši “aizvērās šīberis” un palika traks pēc šīs sievietes. Viņš šo aizraušanos aprakstīja kā- jā, mums/ man ar viņu ir burvīgas attiecības, labi saprotamies, ir mīlestība, kopējas intereses, dziļa tuvība, bet neesot tik kaislīga seksa kā attiecību sākumā, kur orgasms pēc orgasma un šī sieviete viņam izsauc absolūtāko baudu un piedzīvojumu garu.
Tad vēlāk viņi abi atrada vietu, kur aizceļot, un panesās tālāk, vīrs paziņoja, ka dodas uz ārvalstīm meklēt sevi, izmēģināt ko jaunu un vai atgriezīsies nezina. Vai vispār atgriezīsies ir tāds jautājums, šī sieviete tieši tādēļ arī uzrakstīja atteikumu, lai ceļotu kopā ar manu vīru. To, ka mums ir attiecības, viņu neinteresē, jo viņa bērnus negrib, tikai būt kopā ar vīru un baudīt dzīvi, ceļojot no valsts uz valsti. Šobrīd es nezinu, kur viņi ir, es nezinu, kad viņi atgriezīsies un vai atgriezīsies. Zinu, ka viņiem ir kaisle, ka abi bauda brīvu dzīvi un par nākamo dienu pat nedomā, naudu saņemot no valsts par to, ka abi ir slimi un nevar strādāt/ maksā apdrošināšana.
Man ir jautājums, kādēļ es esmu šādā situācijā? Vīrs saka, ka mums ar viņu attiecības ir harmoniskas, ka viņš jūtas
ar mani labi, bet viņam vajag uzrāvienu kā ar to sievieti, kur kaisle, adrenalīns un neziņa par rītdienu, es esot pārāk piezemēta, mierīga, uzticīga, mīloša, kas ir labas īpašības, bet viņam vajag ko citu. Ko darīt man šādā situācijā un kādēļ man tāda tā ir? Zinu, ka ar sevi strādāju, ka ar vīru arī labas attiecības, ka pie tām strādāju un attīstīju mīlestību, bet šobrīd viņš mani pamet, nav ne sasniedzams, ne sazvanāms, pat nezinu kurā valstī viņš atrodas, ne ziņas ne miņas. Vai gaidīt? Un cik ilgi? Ar šo sievieti arī kopā jau trīs mēnešus.
Elvita Rudzāte atbild: Katram cilvēkam ir dota brīva griba. Evas vīrs vēlas iegūt jaunu pieredzi un caur to noteikti izdarīs secinājumus. Evai šis laiks ir pārbaudījums, vai viņa vēl jo projām mīl savu vīru tādu kāds viņš ir. Īsta mīlestība nepazūd. Tikai pieķeršanās ar laiku izgaist.
Kāpēc Evu ir piemeklējis šāds pārbaudījums, to var noteikt, veicot Evas dzīves analīzi, tur noteikti slēpjas neapgūtās mācības un karma, bet man ir par maz informācijas, lai es izdarītu kādus secinājumus.
Iesaku Evai būt pacietīgai, lūgties par savu vīru, lai viņš nāk pie prāta, piedot sievietei, kas izjauca Evas ģimeni un atstāt visu Dieva rokās. Tikai Viņš zina kā ir labāk Evai un Viņš vienmēr parūpējas par sev uzticamajiem kalpotājiem. Tāpēc tik svarīgi ir paļauties uz Dieva gribu un ļauties dzīves plūsmai.
sending...
