Kādēļ ir tā, ka regulāri dzīvē satiekos ar citas valsts pilsoņiem? 07.08.2018

Ieva jautā: Kādēļ ir tā, ka regulāri dzīvē satiekos ar citas valsts pilsoņiem? Lieta tāda, ka valodas īsti uzrunājušas nebija nekad, nebiju arī īsti motivēta ko apgūt, angļu valodu zinu nedaudz. Bet tad dzīvē nāk situācijas, kur pēkšņi mani iemet darba jautājumos grupā, kurā ir tikai ārzemnieki, es sēžu pie galda un man apsēžas grupa, kurā visi runā angļu valodā. Nesen biju projektā, kurā sagadījās tā, ka tiku praktiski iemesta grupā, kur visi runā tikai angliski un es tāda biju vienīgā no visas darba vietas, kamēr pārējie darba kolēģi turpināja kontaktu ar vietējiem. Un ir tā, ka regulāri man veidojas kontakts ar ārzemniekiem, es viņiem patīku, viņi labprāt veido kontaktu,  saņemu pat ielūgumus braukt ciemos, vēlas iepazīties tuvāk, verdot kopējus projektus, idejas, draudzības un tas lielā daudzumā.

Pēdējā laikā ir pat tā, ka saradies jauns draugu loks, kur dzimtajā valodā nerunā neviens. Ar vietējiem tā nav, arī vietējo draugu man dzīvē nav bijis tik daudz kopā, cik to ir ar ārvalstniekiem. Mana darba kolēģe vispār neprot atrast valodu ar ārvalstniekiem un praktiski nevienam netiek dotas tādas situācijas kā man. Pat ja ar darba kolēģiem esam kopā ar ārzemniekiem, tad viņi kontaktu vēlas ar mani un notiek praktiski tāda kā noslāņošanās.

Pēdējā laikā no dzimtās valodas esmu spiesta praktiski lielāko daļu jau runāt angliski. Un jo vairāk pretojos, jo vairāk mani noliek šādās situācijās. Kādēļ ir tā, ka ar mani ļoti vēlas kontaktu cilvēki no citām kultūrām, kur esmu tām kā magnēts, kamēr pārējie draugi un kolēģi šādu kontaktu veido ar grūtībām, neveido vispār vai pat netiek piedāvātas tādas situācijas kā ir man?

Elvita Rudzāte atbild: Pretējie poli pievelkas. Ja cilvēks nevēlas komunicēt svešā valodā, tad noteikti viņš sev piesaistīs (kā magnēts pievilks) cilvēkus, kas citādi neprot runāt, kā tikai svešā valodā.

Es jaunībā arī ļoti slikti pārzināju svešvalodas un negribēju tās mācīties, bet tieši tāpēc dzīve mani piespieda apgūt svešvalodas, un es esmu par to pateicīga, jo valodu zināšana dod daudz iespējas.

Nesen aizdomājos, ka agrāk cilvēki zināja 5-7 svešvalodas, tas tika uzskatīts par normu, bet tagad cilvēki negrib apgūt dažādas svešvalodas, grib iet vieglāko ceļu. Tie, kas pārzina vairākas svešvalodas, tiem iespējas ir plašākas arī mūsdienās.

Katram cilvēkam dzīvē ir jāveic savi uzdevumi. Iespējams Ievas uzdevumi ir saistīti ar cittautiešiem, un tieši tāpēc Dievs dod Ievai iespējas apgūt svešvalodas. Iesaku Ievai nepretoties dzīves piedāvājumam un sākt apgūt svešvalodas. Tālāk jau dzīve pati parādīs, kāpēc bija nepieciešams tās apgūt un izveidot kontaktus tieši ar tiem cittautiešiem, kuri ir nākuši Ievas dzīves ceļā. Svarīgi ir zināt, ka viss tas, kas nāk dzīves ceļā, būs kaut kad nepieciešams.

Piemēram, man ir zināma sieviete, kas ir apguvusi ļoti dažādas augstākās izglītības un ieguvusi darba pieredzi vēl pavisam citās ar izglītību nesaistītās jomās. Ejot garīgās attīstības ceļu, viņa beidzot ir sapratusi kādā veidā vēlas kalpot Dievam un tikai tagad saprata, ka Dievs viņu gatavoja šim dzīves uzdevumam jau ilgstoši, piedāvājot dažādas iespējas, kuras viņa pieņēma. Bija laiks, kad viņa domāja, ka par velti mācījusies augstskolā, ja reiz nestrādā profesijā, bet pildot uzdevumu Dievam, viņa saprot, cik vērtīga ir bijusi viņas izglītošanās un darba pieredze, kura noder tieši tagad.

Tieši tāpēc gudri ir tie cilvēki, kas pieņem dzīves situācijas ar pazemību, jo zina, ka Dievam viss ir labāk redzams un zināms, svarīgi ir paļauties uz Viņu, tad jau arī grūti dzīves brīži ir kā pagrieziens uz kaut ko labāku nekā bija līdz šim.