Olga jautā: Mans bērns 3 gadi rada man sirdssāpes. Mīlu viņu un cenšos, lai viss būtu labi. Bet bērns mani nemīl. Tikai izmanto. Atnes to, ieslēdz šo, laba esmu tikai tad, kad neviens cits nav klāt. Atnāk tētis no darba un rūc un dzen mani prom. Atnāk omīte – tas pats. Sāp sirds. Bet kad kaut ko vajag, tad esmu laba. Kādēļ tā notiek ar mani? Esmu pilnīga nulle kā mamma. Kā var būt tā, ka tik mazs bērns jau tā izturas? Domāju, ka drīzumā bērns aizies dzīvot pie
mīļās omītes, jo viņa ir mīļāka bērnam. Kā atrisināt šo situāciju?
Elvita Rudzāte atbild: Bērns iemiesojumā nāk ar vislielāko mīlestību pret saviem vecākiem. Tāpēc pati doma, ka bērns mammu vai tēti nemīl, ir aplama. Bērns var neizrādīt savas jūtas, var slikti izturēties pret vecākiem, bet tas nenozīmē, ka viņš vecākus nemīl. Sirds dziļumos visi bērni mīl savus vecākus, neskatoties uz vecāku uzvedību. Arī bērni, kuriem vecāki ir alkoholiķi, narkomāni vai citādi degradējušies, mīl savus vecākus.
Jāatceras ir tas, ka katrs bērns nāk iemiesojumā, lai no saviem vecākiem kaut ko mācītos. Rakstot šo atbildi es ieraudzīju tādu ainu: “Nabadzīga sieviete, kas kalpojusi savam kungam, ir palikusi no viņa stāvoklī. Kunga ģimene sievieti nepieņēma par vedeklu, bet lika bērnu atdot audzināšanā kunga ģimenei, atļaujot sievietei turpināt kalpošanas darbus ģimenē. Sieviete turpināja kalpot ģimenei, un arī savam dēlam, tikai dēls viņu uztvēra kā zemākas kārtas cilvēku. Sirdī viņš mīlēja māti, bet sabiedrības tā laika uzskati, viņam neļāva izpaust mīlestību pret māti. Tāpēc viņš pret to izturējās augstprātīgi tā arī nesaprazdams, ka cilvēkus nevar iedalīt kastās vai šķirās.”
Es nevaru apgalvot, ka tieši tā tas bija iepriekšējā dzīvē, bet ļoti iespējams, ka sieviete atkal ir satikusies ar savu dēlu un bērna tēvu jau citos apstākļos, lai saprastu, ka viņa nav niecība, un ka patiesa mīlestība izpaužas no sirds uz sirdi, tai nav nepieciešami vārdiski apliecinājumi. Kamēr sieviete sevi uzskatīs par verdzeni, kas kalpo savai ģimenei, tikmēr ģimene pret viņu tā arī izturēsies, kā pret verdzeni. Tikai tad, kad sieviete iemācīsies mīlēt sevi un necentīsies izkalpoties pretmīlu ar labiem darbiem, bet darīs tos ar prieku, tikai tad viņa var cerēt uz cieņu no apkārtējiem. Ja tu pats sevi necieni, tad arī citi tevi necienīs.
Sevis mīlēšana un sevis cienīšana nenozīmē cieņas pieprasīšanu. Sevis mīlēšana ir sevis akceptēšana, savas būtības akceptēšana un necenšanās citiem izpatikt. Sevis cienīšana – savu talantu attīstība, sevis iepazīšana un apziņas līmeņa paplašināšana. Verdzene ir tā, kas cenšas izpatikt citiem, nedomājot par sevi. Tā nav kalpošana, kad tu kalpo sabiedrības labā, nedomājot par savu labumu. Verdzība no kalpošanas atšķiras ar to, ka vergs cenšas izpatikt sabiedrībai, tās untumiem un egoismam, bet kalpotājs dara visu, lai sabiedrība kļūtu labāka.
Sokrata tautskola aicina pieaugušos piedalīties personības garīgās izaugsmes programmā “DOMĀTĀJS 1. LĪMENIS”, sestdienas grupā, 2024./2025. mācību gadā no 28.09.2024 – 14.06.2025. Mērķa grupa: pieaugušie, kuri ir izpratuši garīgās attīstības nepieciešamību un vēlas turpināt garīgās attīstības ceļu, kļūstot Lasīt vairāk …
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītās atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …