Baiba jautā: Vēlos noskaidrot, kas man jāsaprot no tā, ka patreiz saslimis mans 9 gadīgais dēls. Diagnozticēja enterovīrusa izraisītu meningītu vieglā formā. 3 dienas bija ļoti augsta temperatūra, tā patreiz ir kritusies, bet bērns ir bez spēka, neko īsti neēd, visu laiku grib gulēt, pieceļoties kājās jāpalīdz aiziet līdz tualetei. Gribas saprast, vai tas ir saistīts ar mani? Un kā šo visu uzlabot? Esam vēl slimnīcā, tika dotas antibiotikas un pretvīrusa medikamenti. Kāds ir jūsu viedoklis?
Elvita Rudzāte atbild: Meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums. Garīgajā skatījumā smadzenes simbolizē galvas sievišķo daļu – māti. Smadzenes atrodas galvā, bet galva simboliski attiecas uz tēvu. Ja tēvs uzskata, ka smadzenes ir tikai viņam, tad sievas nerealizētais smadzeņu potenciāls pārvēršas smadzeņu slimībā bērnam. Šajā situācijā summējas tēva lepnums par savu prātu un mātes kauns par savu prātu. Jo vairāk bērns pārņem vecāku attieksmi pret savu prātu, t.i., jo vairāk viņš lepojas par tēva prātu un kaunas par mātes muļķību, jo vairāk jācieš pašam no neizārstējamas slimības – garīgas vai fiziskas.
Savu garīgo vajadzību upurēšana citu vēlmju un kaprīžu dēļ rada smadzeņu slimības.
Pārkoksnējušās domas = pārkoksnējušies muskuļi = pārkoksnējušās kustības. Egoistiska gaidīšana un cerība, ka viss, kas pašam ir pats par sevi saprotams, arī tuvākajiem būs pašsaprotams, agri vai vēlu rada vilšanās izjūtu, jo tuvākajam tā nebūt nešķiet. Egoisms ir stingrs gala spriedums. Jo vairāk cilvēka egoisms balstās uz zināšanām, jo vairāk gaidu ir cilvēkam, jo vairāk tas ietekmē cilvēka galvas garozu. Ja zūd ticība, ka cilvēki kaut kad kļūs gudrāki, tad tiek ievainota galvas smadzeņu garoza. Rezultātā apkārtējie kļūst gudrāki, bet cilvēks, kurš zaudējis ticību citu muļķības dēļ, to nesaprot, jo viņa galvas smadzeņu potenciāls neatveras. Jo vairāk viņš sapņo par to, ka kļūs gudrāks, jo aprobežotāks kļūst.
Principi bez ticības ir gurdeni principi = gurdeni muskuļi = gurdenas kustības. Bezizejas izjūta izsauc gludo muskuļu atslābšanu. Gludo muskuļu atslābšana var izsaukt visu audu, pat smadzeņu atslābšanu. Ja bezizejas izjūta saistīta tikai ar garīgo darbu, atslābšana izveidojas tikai smadzenēs. Ja bezizejas izjūta rodas kāda mērķa dēļ, kuru nevar sasniegt, tad bez gludajiem smadzeņu muskuļiem atslābst arī saistītie gludie ķermeņa muskuļi, kā rezultātā zūd tonuss un darbaspējas. Īpaši slikti ir tad, ja cilvēks nekad nav ticējis sev un pat nezina, kā tas ir. Viņš domā, ka dzīvo pats pēc saviem ieskatiem, bet izrādās, ka viņa dzīvi nosaka citu norādījumi. Tas izsauc viņā izmisumu un bezizejas izjūtu. Jo lielāka kļūst bezizejas izjūta, jo ātrāk viss zaudē jēgu. Bezizejas izjūta – tās gandrīz ir beigas. Bezjēdzības izjūta ir beigas. Bezizejas izjūta rada atslābumu – ķermenī kāds no orgāniem atslābst.
Iesaku Baibai padomāt, vai viņa kaunas par savām prāta spējām? Vai viņā ir bezizejas izjūta? Vai viņa kaunas runāt ar vīru un citiem par savām garīgajām zināšanām, jo citi tās nepieņem?