Kāpēc Dievs un Augstāki spēki pieļauj negodīga veida biznesu? 20.07.2018

Rolands jautā: Ko Jūs domājat par nelegālo biznesu un nodokļu nemaksāšanu kā tādu??? Manam paziņai jau 5 gadus ir šāda veida bizness, kur netiek maksāts ne cents valstij, ne sociālajam budžetam. Tur ir arī darbinieki nodarbināti bez darba līguma. Instances vēl viņus nav atraduši. Tur neviens arī neuztraucas, ka var tikt pieķerti. Tur visu laiku bizness plaukst un zeļ.

No manas puses nav saprotams, kāpēc Dievs un Augstāki spēki pieļauj šāda veida biznesu??? Es neesmu tur dalībnieks. Teikšu tā, ka man ir jānoskatās uz visu to, kas tur notiek. Mums ir kaut kāda nelaba karmiska saikne??? Varbūt pats esmu tā darījis iepriekšējā dzīvē??? Pats visus nodokļus esmu nomaksājis. Neko sīkāk negribu rakstīt, lai mani neatpazīst. Ko šī situācija grib man pateikt??? Man drīzāk tagad sāk likties, ka es esmu kaut ko nelāgu sadarījis iepriekšējā dzīvē. Laikam tagad vairāk neuztraukšos par šo situāciju.

Elvita Rudzāte atbild: Ja cilvēks nemaksā nodokļus, tad viņš paliek parādā valstij, radot savā smalkajā ķermenī karmisku parādu, kuru nāksies atdot šajā vai nākamajās dzīvēs. Nav iespējams izbēgt no parāda neatdošanas.

Piemēram, dažkārt mēs dzirdam, ka kāds kādam atņem negodīgā veidā īpašumu. Tas ir veids, kā notiek savstarpējā norēķināšanās par parādiem, kas palikuši iepriekšējās dzīvēs. To sauc par karmas atstrādāšanu. Ja cilvēks paliek parādā valstij, arī šis parāds kaut kad būs jāatdod, piemēram, šajā dzīvē vai nākamajās dzīvēs valsts konfiscēs īpašumu. Mūsu senči šādu situāciju jau piedzīvoja Padomju Latvijas laikā. Tā nebija nejauša situācija. Tā bija iespēja atstrādāt karmu daudziem cilvēkiem, kuri bija palikuši parādā valstij, kā arī izprast nepieķeršanās mācību, ka tev nekas nepieder.

Dievs visiem cilvēkiem ir devis brīvo gribu un atbildību par izdarītajām izvēlēm. Dievs atļauj cilvēkam darīt visu, ko cilvēks vēlas, tikai vēlāk cilvēkam nāksies atskaitīties par kļūdām, ko austrumos sauc par karmas atgriešanu. Kāpēc Dievs atļauj pieļaut kļūdas? Tāpēc, lai cilvēks pats saprastu, ka tā ir kļūda un augtu garā.

Piemēram, portāls TVNET ir uzsācis rakstu kampaņu pret sektām. Viņu mērķis ir informēt sabiedrību, lai tā neiekristu sektu tīklos un iespējams vēl ir kāds slēptāks mērķis, kuru es esmu pamanījusi. Lai nu tas paliek uz viņu sirdsapziņas, bet jautājums ir cits, vai sabiedrība atteiksies no sektu piedāvājuma pēc šo rakstu izlasīšanas un kļūs gudrāka? Ja sabiedrība kļūs gudrāka, tad raksti būs izdarījusi labu darbu, bet ja sabiedrība neizpratīs, kādā veidā sektas maldina cilvēkus un kāpēc cilvēkiem tas ir kaitīgi, tad šai rakstu kampaņai nebūs vērtības.

Arī es agrāk mēģināju savus klausītājus īpaši atturēt no viltus skolotājiem, bet tad es sapratu, ka mani centieni neko nedod, ja cilvēks pats nesaprot, kāpēc viltus skolotāji ir bīstami, un diemžēl viņi to sāk saprast tikai tad, kad paši personīgi ir guvuši manipulācijas pieredzi vai pēc viltus skolotāja ieteikuma ir pieļāvuši smagu kļūdu, kuru vēlāk ļoti nožēlo.

Kādā nodarbībā piedalījās sieviete, kas pēc astrologa ieteikuma bija izjaukusi savas attiecības, nesaprotot savas neapgūtās mācības. Vēlāk viņa saprata, kāpēc viņas attiecības bija neveiksmīgas un kā tās varēja glābt, bet bija jau par vēlu. Šī sieviete ļoti nožēloja savu kļūdu un teica, ka turpmāk daudz rūpīgāk izvērtēs kam prasīt padomu grūtu situāciju laikā.

Jeb cits gadījums, kāds vīrietis ilgus gadus apmeklēja sektu līdz pats saprata, ka sekta nodarbojas ar melno maģiju. Kad es viņam jautāju, kā viņš to saprata, tad atbilde bija, ka viņš ticēja sektas teiktajam līdz brīdim, kad ieraudzīja, ka vārdi nesakrīt ar darbiem, un lasot citu literatūru atklāja kādā veidā sekta ilgus gadus spēja viņu noturēt savu klientu lokā. Viņš nenožēloja kļūdu, ka tik ilgi tika maldināts, jo viņš novērtēja vērtību, ka pats bija apguvis izšķirtspēju – sapratis kas ir kas jeb citiem vārdiem sakot, caur slikto pieredzi audzis garā.

Cilvēks neaug garā, ja viņš bez domāšanas izpilda pavēles – tur drīkst iet, tur nedrīkst iet. Cilvēks attīstās tikai tad, ja viņš patiešām sirdī izprot, kāpēc tur drīkst vai nedrīkst iet. Piemēram, mēs visiem bērniem sakām, lai viņi nebāž pirkstus elektrības kontaktā, bet bērns slepus tomēr to izdara, lai saprastu, kāpēc vecāki saka, lai to nedara. Tad, kad bērns ir dabūjis ar elektrību pa pirkstiem, viņš to vairs nekad nedarīs ne slepus, ne atklāti. Tā notiek mācīšanās.

Tāpēc Dievs atļauj mums pieļaut kļūdas, lai mēs caur to seku piedzīvošanas, paši nonāktu pie atziņām un augtu garā.