Lida jautā: Vairs nejūtu, bet zinu, ka esmu uz sabrukšanas robežas, vai jau tā… Pirms maza laika mani atkal ” pameta” vīrietis, ko ļoti mīlu. Esam pazīstami gadus 15. Man šobrīd pie 40, ģimenes savas nav. Mēs visus šos gadus te tuvināmies, te attālināmies, te dzīvojam kopā, te ne, nu pietiek.. Nekad neesam, kopā būdami, uzbāzušies ar savām jūtām, vai bijuši viens no otra atkarīgi. Man, iespējams, viņš ir bijis vairāk vajadzīgs, lai ” mācītos” , bet iniciatīvu atklāti izrādīja viņš. Es centos izvairīties ar savām izpausmēm, lai nenomāktu.
Kad jutu, ka meloju sev, kad nevēlos viņu “visu”, atlaidu, jo šim vīrietim nepieciešama brīvība (runa nav par piespiedu attiecībām, seksuāliem sakariem utml.). Mūs saistīja vislielākā mērā garīga tuvība, mazāk – klasiskās vīriešu-sieviešu attiecības. Bet tūlīt pēc tā MAN pieslēdzas vīrieši, kuri tā pieķeras, ka man ir tik slikti… Neko es nedaru lai tā notiktu, bet es enerģētiski mirstu. Vēlos lai mani liek mierā. Un tā ir bijis VISUS šos jaunības gadus apkārt ir n-vīrieši, kuri mani ” mīl” , ir laimīgi it kā esot tikai man blakus, bet mani tas tā nomāc un nezinu kā lai to izbeidz. Saku, lai neaizskartu (jo iedomājos, ka līdzīgi es rīkojos enerģētiskā līmenī), bet nav mierā likšanās…
Es vēlētos ģimeni, bet kad rodas tāda izdevība, tas nav man, tas mani apgrūtina pat domu līmenī. Kāpēc tā notiek? Kāpēc ir tik grūti, kad vienmēr jūtos kā ” ķēdē piekalta” jau no sākuma, kad man izrāda iespējams patiesas jūtas, bet tik bezspēcīga pret ko tādu, ko varbūt pārvērtēju…
Elvita Rudzāte atbild: Es domāju, ka sievietes problēmas cēlonis slēpjas viņas bērnībā piedzīvotajā pieredzē. Sievietei ir daudz neapgūto mācību, kuras tik ātri diez vai viņa izpratīs. Viena no viņas neapgūtajām mācībām ir vēlmes. Viņa grib vīrieti, kuru nespēj dabūt, bet negrib vīriešus, kuri vēlas viņu. Gribu un negribu simbolizē vēlmes. Neviens cilvēks, kurš ir iekritis vēlmju tīklos pat teorētiski nevar būt laimīgs.
Tāpēc es iesaku sievietei mācīties, izzināt sevi un dzīvi, bet pats svarīgākais šajā brīdī viņai būtu mainīt uzmanības koncentrēšanās punktu. Ko es ar to domāju? Vienkārši pārstāt domāt par savām nepiepildītajām vēlmēm, bet koncentrēties uz domu – kā es varu palīdzēt citiem (cilvēkiem, dzīvniekiem, dabai u.tml.). Kad cilvēks nodarbojas ar labdarību, viņa vēlmes it kā pazūd, jo viņš savu enerģiju koncentrē labiem darbiem un nevis savu vēlmju apmierināšanai. Ja sieviete turpinās barot savas vēlmes, tad diemžēl viņas pašsajūta pasliktināsies un būs dziļa neizpratne – kāpēc man dzīvē iet tā kā iet?
sending...
