Aira jautā: Paldies, Elvita, ka Jūs darat šo darbu, palīdzat cilvēkiem tikt pie skaidrības. Vēl par bulīmiju. Es piekrītu tam ko Jūs rakstāt. Pēc manām domām, man vajadzētu bulīmijai lūgt, lai viņa man pasaka, ko viņa vēlās man iemācīt, tad lūgt viņai piedošanu, par to, ka esmu viņu piesaistījusi. Pateikt bulīmijai paldies par sniegto mācību stundu un viņu ar mīlestību atbrīvot. Vai tā?
Īsti es nesaprotu, kas ir iluzora nākotne? Kā atbrīvot domas, ko prāts radījis? Piemēram, atlaist domu, ka es būšu slavena rakstniece?
Elvita Rudzāte atbild: Aira ir pareizi sapratusi kā atbrīvot slimību, kā arī nepieciešams piedot pašai sev savas kļūdainās domas & rīcību un lūgt piedošanu ķermenim, ka ar saviem stresiem negribot tam ir nodarījusi pāri.
Iluzora nākotne ir sapnis, kuru cilvēks ir iedomājies kā tam ir jānotiek, nepadomājot par to, ko šāds sapnis cilvēkam var dot vai tam ir kāda vērtība? Piemēram, ja cilvēks iedomājas, ka viņš nākotnē būs slavens rakstnieks, bet šis sapnis neīstenojas, jo viņa sarakstītās grāmatas nav populāras, tad viņš ir neapmierināts ar sevi. Tas vai grāmatas tiks lasītas vai nē, vai tās popularizēs rakstnieku, vislielākā mērā ir atkarīgs no Dieva. Ja Dievs uzskatīs, ka cilvēkam ir jāizprot slavas jeb popularitātes mācība, kas māca, ka neviens cilvēks uz pasaules nav labāks vai sliktāks par citu cilvēku, ka arī rakstniekus savā starpā nevar salīdzināt, ka katrs cilvēks ir unikāls, tad Dievs cilvēkam dos pārbaudījumu – ļoti lielu popularitāti, ka cilvēks nespēs iziet no mājas nepamanīts. Tad šis cilvēks aizdomāsies par slavas rūgto garšu. Ja Dievs vēlēsies cilvēkam iemācīt daudz vairāk, piemēram, kas patiesībā ir galvenā rakstniecības vērtība, tad rakstnieka grāmatas nebūs populāras. Ja cilvēks pārtrauks rakstīt tikai tāpēc, ka citi viņa grāmatas nelasa, tad viņš nebūs sapratis sava dotā talanta vērtību. Mēs nekad nezinām, kad novērtēs mūsu darbu. ļoti bieži to sāk novērtēt tikai pēc cilvēka nāves. Tāpēc nekad nevajag gaidīt sava darba novērtējumu. Svarīgi ir darīt darbu ar mīlestību un padomāt kā mans veiktais darbs palīdz cilvēkiem atgriezties pie Dieva, vai mans veiktais darbs ir Dievam tīkams? Tad noteikti kāds paveikto pamanīs. Varbūt sākumā tie būs tikai daži cilvēki, bet vēlāk skaits pieaugs.
Kad tika izveidots portāls domatajs.lv, mums nebija naudas tā popularizēšanai un uzturēšanai. Es zināju, ka šis darbs ir mans uzdevums no Dieva, ka tas man ir jādara neatkarīgi no tā vai kāds ziedos portālam naudu vai nē. Es to daru ar prieku, jo redzu, ka ļoti lēnām lasītāju skaits pieaug. Tā viņš turpina pieaugt, kaut arī es neieguldu darbu reklāmā. To acīmredzot dara lasītāji, kuriem portālā rakstītais ir palīdzējis. Citi plašsaziņas līdzekļi sūdzas par lasītāju zaudēšanu, ka lasītāji negrib lasīt garus rakstus. Es saku, ka ir gluži pretēji, lasītāju skaits pieaug, pēdējā laikā arvien straujāk, un ar prieku viņi lasa garus rakstus. Viss ir atkarīgs tikai no raksta vērtības, vai šis raksts patiešām kādam palīdz un vai tas ir Dievam tīkams?
sending...
