Kāpēc ir stipra svīšana? 15.07.2013

Sintija jautā: Vairāk kā sešus gadus cīnos ar veģetatīvo nervu distoniju, kas izpaužās kā nenormāla svīšana. Sākās pavisam nedaudz līdz nu jau pēdējos gadus svīst gan paduses, kājas un rokas. Nekas nepalīdz un smaka arī slikta līdz tas noveda līdz narkomānijai, bet ne pašas gribētai, bet dzīvē sagadījās draugi, kuri man nezinot pievienoja tās vielas klāt dzērienam vai ēdienam, kad ar viņiem tikos. Narkomānija pēc pusgada tiks izārstēta, jo jau pusotru gadu nav lietotas un dziedzniece svētot cukuru atjauno šūnas un noņem lomkas. Bet paliek veģetatīvā nervu distonija, kur dēļ svīšanas neko nevaru darīt, gan regulāri apkaunojumi no apkārtējiem cilvēkiem, gan pašai ļoti nepatīkami, ka viss slapšs un līp ar ko nevaru sadzīvot. Esmu jau strādājusi ar piedošanu un sevis nemīlēšanu un citām lietām, ka nezinu ko vēl var mainīt, vai kas man jādara?

Elvita Rudzāte atbild:  Katra cilvēka ķermenis neatkarīgi no viņa apziņas līmeņa ir labākais draugs. Ķermenis ar cilvēku sarunājas caur sajūtām, sāpēm, traumām un slimībām. Ķermenis nevēlas mirt, tāpēc viņš pats mēģina sev palīdzēt arī tad, ja cilvēks tam ir ļoti nodarījis pāri, uzņemot sevī stresus. Svīšana ir viens no veidiem kā ķermenis atbrīvojas no stresiem, lai neaizietu bojā. Ja sviedri ir stipri smakojoši, tas nozīmē, ka cilvēks sevī ir uzņēmis stipras dusmas, kuras ķermenis caur sviedriem mēģina no sevis atbrīvot.

Kas ir jādara, lai mazinātu svīšanu:

1. Jāveic dzīves analīze un jāizprot kādās dzīves situācijās kādi stresi ir uzņemti.

2. Jāizprot neapgūtās mācību stundas, kuras cilvēka Gars vēlas izprast, tādējādi piesaistot sev negatīvās dzīves situācijas.

3. Jāpiedod negatīvām dzīves situācijām (katrai atsevišķi), ka tās jūs ir sāpinājušas, un jālūdz piedošana dzīves situācijām (katrai atsevišķi), ka pats ar savu nepareizo attieksmi pret dzīvi esat tās sev piesaistījis.

4. Jāpiedod negatīvās dzīves situācijās iesaistītajiem cilvēkiem, kuri jūs sāpināja.

5. Jālūdz piedošana tiem cilvēkiem, kurus jūs sāpinājāt.

6. Jāpiedod pašam sev savas kļūdas.

7. Jālūdz piedošana savam ķermenim, ka ar negatīvajām dzīves situācijām un piesaistītajiem stresiem esat tam nodarījis pāri.

8. Jāpiedod piesaistītajiem stresiem (katram atsevišķi), ka tie ir nodarījuši pāri jūsu ķermenim un jālūdz piedošana stresiem (katram atsevišķi), ka pats esat tos piesaistījis un turējis savā cietumā. Domās stresi (katrs atsevišķi) ir jāatbrīvo no sava cietuma un jāpalaiž Kosmosā.

Tiklīdz stresi būs atbrīvoti no ķermeņa, svīšanai būtu jābūt ievērojami mazākai. Ja svīšana turpinās, tas nozīmē, ka stresu uzņemšana nepārtraukti turpinās un ķermenis atkal cenšas tos atbrīvot sev pieņemamā veidā. Ja stresu uzņemšana turpinās, tas nozīmē, ka neapgūtā mācību stunda nav izprasta un cilvēkam jāturpina darbs ar sevi, izzinot sevi un izprotot dzīvi līdz problēma atkāpjas.