Kāpēc Latvijai ekonomiski klājas sliktāk nekā Igaunijai? 19.05.2017
Beidzot arī kāda no mūsu valsts augstākajām amatpersonām norāda patiesos iemeslus ēnu ekonomikai. Mūsu premjerministrs M. Kučinskis forumā «Latvijas tautsaimniecība – pagātne, tagadne un nākotne» atzina, ka Igaunijai apsteigt attīstībā Latviju ļāva arī augstāki morālie un politiskie standarti, kas patlaban atspoguļojas arī nodokļu maksāšanas kultūrā abās valstīs.
Es nezinu vai kāds viņa vārdus uztvēra nopietni, vai valdība ir gatava kaut ko darīt, lai strādātu pie sabiedrības morāles attīstības, bet tas jau ir panākums, ka vismaz saprot, ka Latvijā ir zems morāles līmenis, un diemžēl tas turpina pazemināties.
Mani pārsteidz politiķi, kuri popularizē ģimenes vērtības, bet paši tās pārkāpj, pat īpaši neslēpjot ārlaulības sakarus un lepojas ar ārlaulībā dzimušajiem bērniem. Paradoksāli, bet sabiedrība uz to visu noskatās diezgan vienaldzīgi.
Tāpat nevienam nav noslēpums par korupciju, sava amata izmantošanu savtīgos nolūkos utt., bet arī uz to sabiedrība noskatās vienaldzīgi. Vislielākais paradoks ir tautas mīlestība pret pašvaldības vadītāju, pret kuru ir ierosinātas krimināllietas, kur liecinieki ir miruši viens pēc otra.
Rodas jautājums, kurš ir vainīgs pie radušās situācijas, vai politiķi un valdība? Nē, mīļie, vainīgi esam mēs paši – sabiedrība, kas uz visu noraugās ar vienaldzību. Mācībā ir teikts, ka visbīstamākie evolūcijai ir vienaldzīgie, nevis noliedzēji. Spēcīgs noliedzējs domā, bet vienaldzīgais neko nedomā, viņš tikai veģetē un ir kļuvis par patērētāju. Diemžēl tāda ir mūsu sabiedrība – patērētāju sabiedrība – vienaldzīgo sabiedrība.
Sokrata tautskola, Biedrība “Dzīvot pēc Sirdsapziņas” un citas organizācijas, kas ir sapratušas šo problēmu, dara tik cik ir viņu spēkos, lai paplašinātu sabiedrības apziņas līmeni. Pienācis laiks šo darbu neatstāt tikai brīvprātīgo rokās, bet pievērst tam uzmanību valstiskā līmenī. Kamēr sabiedrība neizpratīs, kas ir morāle un kas ir Dievs, tikmēr mēs mēģināsim laipot, izdomājot visu ko, tikai ne atgriešanos pie Senās Mācības būtības, kas cilvēcei ir dota no Augstākajiem spēkiem.
Mēs esam gatavi palīdzēt valdībai un politiķiem, ja tikai viņi būs gatavi mūs uzklausīt. Es nezinu cik tālu vēl mūsu sabiedrībai ir jādegradējas, lai beidzot sabiedrība būtu gatava garīgajai atmodai. Vai tiešām mums nepieciešamas nelaimes, lai mēs atgrieztos ticībā pie Dieva?