Brigita jautā: Vai Jūs varētu, lūdzu, izskaidrot, kāpēc man paliek arvien jutīgāki zobi? Zobārsts saka, ka pie smaganām veidojas tāda kā iedobe zobam, kas nav kariess, kurai ir plāna emalja, bet kāpēc tā notiek nevar izskaidrot. Tieši šī gada laikā daži zobi jau kļūst tik jutīgi, ka ir dienas, kad nevar ēst saldu vai aukstu. Kādēļ vispār bojājas zobi?
Elvita Rudzāte atbild: Zobi simbolizē tēva prātu un rāda apdomīgumu, saprātu – kā cilvēks prot plānot savas darbības. Acij neredzamas plaisas zobu emaljā ziņo par sevi ar paaugstinātuzobu jutīgumu. Sākumā zobi ir jutīgi pret aukstumu un karstumu, tad tie jau kļūst jutīgi pret pieskārieniem. Tas nozīmē, ka cilvēks kļūst īpaši jūtīgs pret visu, kas uz viņu attiecas jeb ar ko tiek vērtēts prātīgums. Vērtēšana ir prātīguma iznīcināšana. Kāpēc bojājas zobu emalja? Tāpēc, ka cilvēks vēlas pierādīt savu briljanta būtību. Tā ir vēlme izcelties starp citiem ar savu gudrību, būt pamanāmam, būt pārliecinošam panākumu vārdā. No kā rodas šāda vēlme? Tā ir no iepriekšējās dzīves līdzpaņemtās niecības izjūtas, kas strauji pieaug, ja pret bērnu attiecas kā pret putekļu kārtu. Jo mazākā vecumā jāsāk pierādīt sava briljanta būtība, jo mazākā vecumā zobu emalja tiek bojāta. Tās bojājumi kļūst par vārtiem kariesam. Kariess rodas tad, ja lielā gabala neiegūšanas tārpiņš (skaudība, ka citam klājas labāk nekā man) pastāvīgi grauž Dvēseli.
Daudziem cilvēkiem zobs gadu desmitiem ir pastāvīgi jutīgs pret aukstumu, karstumu vai saldumiem, bet kariess nerodas. Kāpēc? Ja cilvēks vēlas pierādīt savu briljanta būtību, bet gan vienā, gan otrā situācijā jūt, ka tas tik un tā neizdosies, vai citi vienalga viņu vēl nesapratīs, tad viņš cenšas savu briljantu vēl pieslīpēt, lai pierādīšana izdotos. Šāda izpratne liek cilvēkam nodarboties ar sevi, un viņam nav iespēju audzēt savu skaudības tārpiņu pret citiem. Viņam pašam pietiek, ko darīt. Brīžos, kad it kā tūlīt, tūlīt būtu iespējams apliecināt savu briljanta būtību, visas cilvēka maņas ir satrauktas, bet izrādās, ka citi tomēr vēl aizvien nav gatavi saprast, zobu emalja kļūst nepanesami jutīga. Tai nevar pieskarties pat ar zobu birsti. Īpaši jutīgi ir zoba kakla emaljas defekti. Tas nozīmē, ka īpaši grūti ir pierādīt savu briljanta būtību tiem, kas šā vai tā pret viņa gudrību attiecas ar nosodījumu. Jebkurš kakls izsaka attieksmi pret attiecīgo problēmu. Zobu emalja biežāk bojājas vispirms zobu ārējās vai griezošajās virsmās. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir nepieciešams, lai citi redzētu viņa briljanta gudrību. Ja atbrīvojat šo vēlmi, vispirms samazinās paaugstinātais jutīgums. Īpaši jutīgus zobus iesaka īsi mazgāt ar dzeramo sodu vai sārmainām zobu pastām, jo šādi tiek līdzsvarots skābju uzbrukums. Skābe ir vainas izjūta. Bērniem ir vainas izjūta sava prātīguma priekšā par to, ka viņš ļauj sev uzbrukt ar apvainojumiem. Cauruma rašanās virs izplaisājušās emaljas ir vienkārša, tāpat kā cauruma rašanās ieplaisājušā prātīgumā. Sava prātīguma aizvietošana ar citu gudrību ir tikpat nesāpīga kā zobu audu aizvietošana ar zobu plombu.
Tam, kurš jau bērnībā ir attapis vai pieredzējis, ka viņš savas patiesās vērtības nedrīkst uzticēt alkatīgiem vērtētājiem, zobi ir veseli. Tam, kurš jebkādā vecumā nonāk pie šādas izpratnes, zobi tālāk vairs nebojājas. Tam, kurš uzskata, ka viņš ir kļuvis prātīgs, bet pats ir sevī ierāvies cilvēku nīdējs, kurš nevienam neuzticas, zobi turpina bojāties. Tas nozīmē, ka tikai sevis priekšā nav vērts lepoties ar savu prātīgumu.