Kāpēc mūsdienās Latvijā skolotājiem ir tik zems atalgojums garīgajā skatījumā? 10.10.2013
Pagājušajā piektdienā tika svinēta Pasaules Skolotāju diena. Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvalde, lai veicinātu draudzību un sadarbību starp dažādām Siguldas novada skolām, organizēja Skolotāju dienas pasākumu „Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā” Siguldas pagastā. Mans uzdevums bija iepazīstināt ar parka filosofiju.
Apmeklējot pirmo parka objektu „Sevis izzināšanas labirintu”, kurš sastāv no deviņiem cilvēcisko vērtību dārziem, negaidīti pašai sev, es sāku runāt par skolotāja misiju garīgajā skatījumā. Nebiju plānojusi par to runāt, bet es iekšēji sajutu, ka Augstākie spēki man liek skolotājiem izskaidrot šo jautājumu. Es nezinu, kā manu teikto uztvēra skolotāji, jo komentāru nebija, bet pēc pasākuma es sajutu, ka man šim jautājumam ir jāpievērš arī citu Latvijas iedzīvotāju, īpaši skolotāju uzmanība.
Skolotāja darbs garīgajā skatījumā tiek vērtēts ļoti augstu – tas ir Dieva svētīts darbs. No garīgā viedokļa skolotāja profesija ir viena no nozīmīgākajām. Es negribu apgalvot, ka citi darbi ir nenozīmīgi, bet uz skolotāja darbu ir likta, manuprāt, vislielākā atbildība, jo viņi audzina bērnus, kas ir cilvēces nākotne. No tā, kā šo darbu veiks skolotāji, lielā mērā ir atkarīga mūsu nākotne. Galvenais ir viņu ieguldījums, nevis valdības vai saeimas lēmumi. Protams, arī vecāki ir līdzatbildīgi, bet skolotāju rokās ir doti Dieva instrumenti palīdzēt bērnam, kura vecāki ir nomaldījušies no ceļa.
Tomēr nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās Latvijā skolotāja darbs materiāli ir novērtēts ļoti zemu. Rodas loģisks jautājums, kāpēc Dievs to pieļauj, ja reiz Viņš tik augstu vērtē šo darbu? Šis jautājums man radās brīdī, kad parkā runāju ar skolotājiem par viņu misiju. Un es sapratu arī atbildi. Mūsdienās materiālisms ir ņēmis virsroku pār cilvēka misiju. Cilvēki necenšas tik ļoti iedziļināties savas misijas izpratnē un pildīšanā, bet ir ļoti pārņemti ar materiālo labumu gūšanu, aizmirstot par sevi, savu būtību. Tā kā skolotājam Dievs ir uzticējis tik ļoti svarīgu uzdevumu, tad ir ļoti bīstami to nodot savtīgu cilvēku rokās, kuriem neinteresē bērns un viņa nākotne, kuriem interesē tikai personiskais labums. Tāpēc Dievs, lai pārliecinātos, kuri no skolotājiem patiešām ir izpratuši savu sūtību un gatavi kalpot bērniem, domājot par cilvēces nākotni, dod skolotājiem smagu pārbaudījumu jeb liek kārtot eksāmenu – zemu atalgojumu. Tikai skolotāji, kuri ir izpratuši savu misiju, un ir gatavi kalpot bērniem un cilvēces nākotnei, ir gatavi strādāt par zemu atalgojumu. Tomēr Dievs atalgo tos skolotājus, kas pilda savu misiju. Varbūt pat skolotājam niecīga alga, bet viņa dzīvesbiedrs savukārt saņem ļoti labu atalgojumu un kopīgajā budžetā naudas ir pietiekami. Lūdzot privātstundas, labus skolotājus novērtē bērni un to vecāki, kas savukārt dod iespēju skolotājiem papildus nopelnīt. Tā vai citādi, bet Dievs vienmēr parūpējas par saviem īstenajiem kalpotājiem.
Kāpēc tieši Latvijā ir šāda situācija? Jūs man varat neticēt, bet es ticu, ka Latvija ir izvēlēta par mazu vietiņu uz pasaules, kurai ir uzticēts veikt ļoti svarīgu Dievišķu uzdevumu – būt par piemēru visai pasaulei, kā mainot savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi, var atrisināt ekonomiska rakstura problēmas, dzīvot harmonijā un savstarpējā mīlestībā. Ir sācies Ūdensvīra laikmets – pārmaiņu, vienotības un savstarpējas mīlestības laikmets. Latvija ir tā vieta, kur varētu izmēģināt jaunus ekonomisko attiecību modeļus, bet tam ir nepieciešami iedzīvotāji ar augstu Apziņas līmeni. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri cenšas palīdzēt cilvēkiem iet garīgās attīstības ceļu. Var kritizēt šos cilvēkus par pieļautām kļūdām, bet nevar noliegt viņu ieguldījumu, palīdzot cilvēkiem risināt problēmas un pievēršot garīgās attīstības ceļam. Tikai pateicoties Latvijas iedzīvotāju vidējam Apziņas līmenim, mēs esam pratuši tikt galā ar ekonomiska rakstura problēmām bez streikiem un kariem. Bet tas nav pietiekami. Mums vēl ir daudz darāmā un vislielākais smagums šajā jautājumā ir uzlikts uz skolotāju pleciem, jo tieši mūsdienu bērni un jaunatne būs tie, kas veiks šīs pārmaiņas. Tieši tāpēc skolotājiem ir jāiziet cauri tā saucamajam „Dievišķajam sietam”, lai atlasītu skolotājus, kuri ir gatavi kalpot bērniem un cilvēces nākotnei.
Man nav šaubu par to, ka pienāks brīdis, kad skolotāju darbs tiks novērtēts arī materiāli, bet tas notiks tikai tad, kad Dievs tos būs pārbaudījis.
No sirds saku paldies tiem skolotājiem, kuri jau šobrīd kalpo bērniem un cilvēces nākotnei! Lai cik jums grūti klātos materiālajos jautājumos, nekad nenokariet galvu bezcerībā. Dodiet un tikai dodiet, negaidot sava darba novērtējumu. Man nav šaubu, ka Dievs jūsu darbu novērtē un grūtā brīdī sniegs atbalstu.
Tikai jūsu ticība Dievišķajai misijai palīdzēs jums apkopot spēkus un atrast līdzīgi domājošos, ar kuriem kopā jūs varēsiet veidot jaunu izglītības sistēmu. Meklējiet viens otru, sadarbojieties, atbalstiet viens otru grūtā brīdī, tad ar laiku viss nokārtosies daudz labāk, nekā jūs esat pat spējuši iedomāties un sapņot.
No savas pieredzes varu teikt, ka Dievs atved pie mums tos īstenos kalpotājus, ar kuriem kopā ir jāveic ļoti svarīgs darbs. Un tieši tāpat Dievs aizbaida prom viltus palīgus jeb cilvēkus, kuri savā apziņas līmenī nav gatavi veikt šādu uzdevumu.
No sirds jums novēlu Ticību, Cerību un Mīlestību laimīgai nākotnei!
Autore: Elvita Rudzāte
sending...
