Kāpēc un kā piedot pāridarījumus? 04.08.2018

Vairums cilvēku nezina, ka cilvēkam bez fiziskā ķermeņa, ko viņš var pataustīt un redzēt, eksistē vēl arī smalkie ķermeņi, kurus viņš neredz. Tā ir cilvēka aura jeb dvēsele.

Krievu kultūrā jau sen ir radītas Matrojškas lellītes, kur katra lellīte ir lielāka par nākamo. Tieši tā tas ir ar ķermeni – simboliski fiziskais ķermenis būtu pati mazākā lellīte un tad pēc izmēra seko smalkie ķermeņi – ēteriskais, astrālais, mentālais, kauzālais un citi smalkie ķermeņi. Cilvēka veselību ietekmē četri zemākie ķermeņi. Fiziskajā ķermenī uzkrājas visi sārņi no neveselīgas barības, ķīmiskām zālēm, piesārņotas vides u.tml.; ēteriskajā ķermenī uzkrājas sārņi no sliktajām atmiņām; astrālajā ķermenī uzkrājas sārņi no pārdzīvojumiem; mentālajā ķermenī uzkrājas sārņi no sliktām domām. Savukārt visi sārņi, kas uzkrājušies smalkajos ķermeņos, dod impulsu uz fizisko ķermeni, kas izpaužas kā veselības problēmas.

Pāridarījumi var radīt sārņus:

• ēteriskajā ķermenī, ja cilvēks atceras pāridarījumus;
• astrālajā ķermenī, ja cilvēks pārdzīvo pāridarījumus;
• mentālajā ķermenī, ja cilvēks domā sliktas domas par cilvēku, kas viņam nodarīja pāri.

Sārņus no smalkajiem ķermeņiem nevar atbrīvot ar medikamentu palīdzību, tam ir nepieciešams mainīt domāšanu un tieši tāpēc pats svarīgākais, lai atbrīvotos no sārņiem smalkajos ķermeņos, ir PIEDOŠANA. Piedošana ir atzīta visās reliģijās un mācībās, tā ir augstākais tikums no visiem tikumiem. Piedošana ir vienīgais atbrīvojošais spēks Visumā, kas palīdz atbrīvoties no visa veida problēmām.

Pāridarījumu cilvēks spēj piedot tad, ja izprot pāridarījuma mācību. Ikviena negatīva dzīves situācija ir skolotājs. Ja cilvēks saprot, ka pāridarījums arī ir tikai skolotājs un cenšas izprast, kāpēc viņš sev piesaistīja pāridarījumu, tad viņš atveras piedošanai un atbrīvojas no sārņiem, kas radušies smalkajos ķermeņos un fiziskais ķermenis atveseļojas.

Piedošana tehniskā līmenī bez izpratnes palīdz īslaicīgi, jo skolotājs (pāridarījuma sāpes) nedrīkst pamest skolnieku (cietējs), kamēr skolnieks nav apguvis mācību jeb citiem vārdiem sakot, piedošana palīdz tad, kad cilvēks ir izpratis pāridarījuma nozīmīgumu viņa dzīvē. Taču, lai izprastu mācību jeb pāridarījuma nozīmīgumu, ir jāizprot Dievišķie likumi, kuri pastāv neatkarīgi no tā, vai cilvēks tic vai netic Dievam. Tāpēc ikvienā izglītības iestādē būtu tik svarīgi skaidrot Dievišķos likumus, jo citādi cilvēki dzīvi uzskata par netaisnīgu.

Psiholoģija ir mācība par dvēseli. Tāpēc psihologiem vajadzētu pārzināt Dievišķos likumus, lai varētu palīdzēt saviem klientiem. Tas pats attiecas uz sociāliem darbiniekiem un sociāliem pedagogiem. Tie psihologi, sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, kas pašmācības ceļā apgūst Dievišķos likumus, tie efektīvi spēj palīdzēt cilvēkiem, kurus piemeklējušas dzīves grūtības.

Ideāli, ja cilvēks pats spēj palīdzēt sev, izzinot sevi un dzīvi, apgūstot Dievišķos likumus un izprotot piedošanas brīnumaino spēku.

Aplami ir domāt, ka piedošanu cilvēkam dāvā Dievs. Piedošanas pamatā ir dzīves izpratne. Ja cilvēks saprot, kāpēc ar viņu notika negatīva situācija, redz šīs negatīvās situācijas vērtību, tad viņš atveras piedošanai un negatīvā enerģija tiek transformētā pozitīvā enerģijā.

Bērni ir ļoti atvērti piedošanai, ja tikai viņiem izskaidro, kāpēc svarīgi piedot. Bērni netur ļaunu prātu uz pāridarītāju, jo sirds dziļumos jūt, ka pāridarītājs nesaprot, ko dara. Tas ir iemesls, kāpēc bērni pieļauj pāridarījumus un ar tiem necīnās. Tie bērni, kas neatveras piedošanai, tiem sākas veselības problēmas, jo kā jau teicu, pārdzīvojumi uzkrājas smalkajos ķermeņos un ietekmē fiziskā ķermeņa pašsajūtu.

Tāpēc piedošanas tikuma apgūšana ir viens no uzdevumiem, kas ir jāapgūst ikvienam cilvēkam, ja viņš vēlas būt vesels un laimīgs. Nepiedošanai ir ļoti negatīvas sekas, tā sagrauj dzīvi un rada lielas ciešanas.

Nepietiek, ka esi piedevis pāridarītājam. Svarīgi ir lūgt piedošanu savam ķermenim, kuram neapzināti esi nodarījis pāri ar saviem stresiem, kā arī piedot pašam sev, ka esi uzņēmis uz sevis stresus, kas radās pāridarījuma laikā. Piedošana sev ir vislabākais dvēseles dziedināšanas līdzeklis, jo tu vairs nevaino ne citus, ne sevi savās problēmās. Tu sāc izprast dzīvi un vieglāk pieņem dzīves priecīgos un grūtos brīžus, izprotot, ka viss, kas ar tevi dzīvē notiek, ir absolūti taisnīgi.

Autore: Elvita Rudzāte