Kas ir ciešanas? 08.04.2014

Psiholoģijā ciešanas uzskata par jūtu veidu. Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba uzskata, ka ciešanas vai pārdzīvojumi neeksistē. Viņš saka: „Ja jūs dziļāk paanalizēsiet, tad jūs sapratīsiet, ka ciešanas šajā pasaulē neeksistē. Tās ir tikai psiholoģiskas reakcijas. Ciešanas – tās ir mentāli izveidojušās bailes. Tās ir jūsu iztēles auglis. Dažkārt jūs izjūtat vainas izjūtu un tad jūs sākat pārdzīvot, atceroties savu pagātni, kuru vairs nav iespējams izmainīt. Ne ar kādām pūlēm jūs neizmainīsiet pagātni. Pagātne ir pagātne. Tad kāpēc pārdzīvot par pagātni? Vai tam ir kāda jēga? Tieši tāpat jūs mēdzat pārdzīvot, domājot par nākotni. Manuprāt, tas arī ir bezjēdzīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka nākotne nav noteikta, un var notikt viss. Kurš to var zināt? Nākotne nav zināma. Tad kāpēc mums pārdzīvot par nākotni? Ko tas jums dos? Jums skaidri ir jāsaprot, ka viss esošais ir tagadnē. Tā nav vienkārša tagadne, tā ir visaptveroša. Kādā veidā? Tagadnē ir noslēgušies pagātnes rezultāti. Tagadne ir nākotnes pamats. Tādēļ pārdzīvojumi ir bezjēdzīgi. Tāpēc nekad neko nepārdzīvojiet.”

Jūs droši vien domāsiet – viegli teikt: nepārdzīvo, bet sirdij nevar pavēlēt. Patiesībā sirds nav tā, kas pārdzīvo, pārdzīvojums mīt mūsu galvā, mūsu domāšanā. Mūsu domāšana rada ciešanas, tāpēc sirds no pārdzīvojuma cieš fiziski, kas var radīt slimību, piemēram, infarktu. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir dažādas vēlmes, kuras ne vienmēr mums izdodas apmierināt, piemēram, lai būtu skaistākā māja nekā draugiem, lai tu darbā būtu veiksmīgāks nekā kolēģi. Patiesībā visas šīs vēlmes rodas no bailēm „mani nemīlēs”, ja man nebūs skaista māja vai es nebūšu veiksmīgs darbā. Sai Baba uzskata, ka ciešanas neeksistē, jo cilvēks pats ar savu domāšanu, attieksmi pret dzīvi tās rada. Protams, ka mēs izjūtam pārdzīvojumus, bet mēs varētu arī nepārdzīvot, ja pareizi uztvertu notiekošo.

Ciešanas un laime ir mūsu apziņas divi neatdalāmi līmeņi. Sai Baba to skaidro šādi: „Ja cilvēkā mīt instinkts pēc iespējas vairāk iegūt privātīpašumā un mantrausība, tad arī ciešanas nav ilgi jāgaida. Ja jūs neesat mantkārīgs, tad jūs ne ar ko neesat saistīts, un nav jums ciešanu, jo tās izriet no savtības un vēlmēm – „es” un „mans”. Kad ciešanas beidzas, atnāk laime. Laimes neesamības cēlonis ir ciešanas. Abi šie stāvokļi ir savstarpēji saistīti. Tumsa ir gaismas trūkums. Kur ir gaisma, tur nav tumsas. Ja kāda no diviem pietrūkst, tas nozīmē, ka klāt ir otrs. No tā izriet – ja jūs noskaidrojat, kādā veidā var atbrīvoties no ciešanām, laime rodas it kā pati no sevis. Ja jūs dziļāk iepazīsiet nelaimju cēloni, jūs sapratīsiet, ka visu ciešanu cēlonis ir zināšanu trūkums, bet kas ir zināšanu trūkuma cēlonis? Egoisms. Kas ir egoisms? Tā ir pieķeršanās. Kas ir pieķeršanās? Tā ir sevis identificēšana ar ķermeni. Gan fiziskā, gan garīgā labsajūta tiek sasniegta, kad jūtas tiek kontrolētas. Nomāktība cilvēkam nav dabiska īpašība. Tāpēc jāmeklē veidi, kā atbrīvoties no nomāktības, jo tā ir sekundāra, tā nav jūsu dabā. No ciešanām atbrīvo tikai lūgšanas un uzticība garīgajam ceļam. Ja nestrādājošu zirgu sāks pārāk barot, tas kļūs slinks. Līdzīgi – ja jūs iztopat visām savām iegribām un kaprīzēm, ar katru dienu tās pieaug, un beigu beigās jūs vairs nevarēs nosaukt par cilvēku.”

Mums ir jāsaprot dzīve un tās pasniegtās mācību stundas. Ja mēs sapratīsim, ka esam piedzimuši materiālisma laikmetā, jo iepriekšējās dzīvēs nebijām sapratuši materiālisma mācību stundu, tad mēs savas materiālās grūtības neuzskatīsim par ciešanām, bet gan par savu skolotāju, kas vēlas mums kaut ko iemācīt. Ja mēs izpratīsim katru problēmu, kas mūs dzīves laikā ir piemeklējusi, piemeklē vai piemeklēs, tad mēs attīstīsimies Garā un sapratīsim, ka tās nav mūsu ciešanas, bet gan mūsu laime, kas ļauj izprast problēmas un garīgajā attīstībā virzīties uz priekšu līdz sasniegsim atbrīvošanos jeb apskaidrību. Sai Baba saka: „Ja nebūtu ciešanu, nebūtu iespējams izjust apmierinājumu, jo apmierinātība ir tikai atelpas brīdis starp ciešanām.”  Jums droši vien ir zināmi vairāki gadījumu vēsturē, kad ciešanām tikuši pakļauti svētie cilvēki, mūki un citi. Kāpēc Dievs ir bijis tik nežēlīgs pret viņiem? Sai Baba atbild: „Daudzi svētie savas dzīves laikā ir izcietuši dažādas ciešanas: rupju izturēšanos, izsmieklu, sišanu un spīdzināšanu, bet viņu ticība Dievam palikusi nelokāma. Viņi paši necieta, bet rādīja piemēru mierīgumam un nelokāmai ticībai Dievam, viņiem bija jāiziet cauri tam, ko parasti sauc par ciešanām.”

Iespējams jums radās jautājums, vai ciešanas eksistē vai nē? Sākumā Sai Baba teica, ka ciešanas neeksistē, bet pēc tam atzina, ka tomēr mūsu prātos tās pastāv. Jums ir jāsaprot, ka sasniedzot augstāko garīgās attīstības līmeni, jūs ciešanas vairs nejutīsiet, līdzīgi kā svētie savas dzīves laikā. Ja jūs tomēr nepamet ciešanas un pārdzīvojumi, tas nozīmē, ka jums ir jāturpina izprast dzīve jeb Dievišķā pasaule un savas neapgūtās mācību stundas, jāturpina kāpt pa garīgās attīstības kāpnēm līdz iestāsies sirdsmiers un jūs sasniegsiet atbrīvotību jeb apskaidrību.

Autore: Elvita Rudzāte