Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kas ir Kalpošana Dievam? 17.01.2018

Kristīne jautā: Ejot šo sevis izzināšanas ceļu, man atkal ir radušies jautājumi un es būtu pateicīga uzzināt Jūsu domas. Gan Lielie Skolotāji diktātos, gan Jūs savās atbildēs šeit runā par kalpošanu Dievam. Bet ko īsti nozīmē kalpot Dievam, kā tas tieši izpaužas praktiski. Es strādāju algotu darbu. Vai tā ir kalpošana Dievam? Jeb par kalpošanu var nosaukt tikai tādu darbu, kuru mēs darām labprātīgi, no sirds, bet atalgojumu ne prasām, ne saņemam, piemēram kāds labdarības darbs? Tāpat Jūs rakstāt, ka jebkurš darbs jādara, nedomājot par atalgojumu. Tomēr es katru mēnesi saņemu rēķinus un tad ir grūti nedomāt par atalgojumu. Jeb tas liecina, ka nav izieta
materiālisma mācību stunda?

Arī Lielie Skolotāji saka, ka maksimāli jāatsakās no ilūzijas, ar ko es saprotu mūsu materiālo pasauli un visu tajā esošo. Bet cik praktiski tas ir iespējams? Es skaidri zinu, ka neesmu gatava visu pamest, braukt dzīvot kalnos, pilnībā atteikties no sabiedrības un materiālās dzīves. Es jūtu, ka neesmu tam gatava. Tad kur ir vidusceļš?
Otrs mans jautājums: man ir ļoti stipras sāpes sprandas labajā pusē un labajā plecā. Reizēm sāp tā, ka grūti pacelt roku. Tas nav labi, jo mans darbs ir saistīts ar rokām. Esmu lasījusi ”Ķermeņa filozofijas” grāmatā Jūsu atbildi, ka tas saistīts ar bailēm mani nemīl, neapmierinātību un prasīgumu. Tomēr es nespēju ieraudzīt kā šie stresi saistīti ar mani. Respektīvi es lasu un saprotu tikai prāta līmenī, bet tajā visā nespēju ieraudzīt savas nepareizās darbības, nepareizo domāšanu vai pasaules uztveri. Ko es vēl varētu darīt, lai ieraudzītu savas kļūdas, lai arī mana sirds to saprastu? Jo tagad sanāk, ka ar prātu es saku, jā, esmu neapmierināta, tomēr sirds līmenī man tas nav saprasts, es it kā neredzu savu nepareizo domāšanu un arī mana piedošana vairāk ir vārdiska un nenes gaidīto rezultātu.

Elvita Rudzāte atbild:

1. Cilvēki jauc divus jēdzienus – darbu un Kalpošanu. Par darbu mēs saņem samaksu, bet Kalpošana ir darbs, ko mēs veicam bez maksas.

Kaut kādā mērā arī darbu, kas sniedz cilvēcei labumu, var uzskatīt par kalpošanu Dievam, bet tā nav kalpošana īstā Kalpošanas nozīmē. To pareizāk būtu saukt par darbu Dievam.

Darbs Dievam notiek vairākos līmeņos, atbilstoši cilvēka apziņas līmenim. Pirmais līmenis: cilvēks dara visus darbus Dievam tik labi cik viņš spēj. Tas attiecas gan uz ikdienas saimnieciskiem pienākumiem, gan uz profesionālo darbību. Ja cilvēks strādā no sirds, un viņa darbs dod kaut kādu labumu cilvēcei, tad viņš jau strādā Dievam. Tas, ka cilvēks par to saņem atalgojumu, tas ir tikai normāli, jo mēs vēl neesam sasnieguši tādu apziņas līmeni, lai spētu iztikt no svaiga gaisa un mīlestības, un mums patiešām ir jānomaksā rēķini.

Nākamais līmenis, kad cilvēks savā brīvajā laikā no profesionālā darba sāk nodarboties ar labdarību. Viņš var saņemt par šo darbu arī atalgojumu. Tas ir atkarīgs no tā, vai par šo darbu tiek no kaut kāda avota maksāts. Pats svarīgākais, lai šis darbs tiktu veikts pēc vislabākās sirdsapziņas un ar mīlestību.

Nākamais līmenis, kad cilvēks Kalpo Dievam daļu no sava laika, t.i., viņš kaut kādu daļu sava laika dara darbu bez maksas. Lūk šo daļu darba var uzskatīt par Kalpošanu Dievam. Piemēram, es arī Kalpoju Dievam tikai daļu no sava laika, jo man pašai ir jāparūpējas par eksistenci un ģimeni. Es nerēķinu, cik daudz laika es veltu Kalpošanai, jo Dievam viss ir zināms. Pats svarīgākais atskaites punkts man pašai priekš sevis – vai es esmu izdarījusi visu, kas ir manos spēkos, tik labi, cik spēju? Vai vēl kaut ko es varētu darīt, lai palīdzētu cilvēcei kļūt labākai?

Ja cilvēks strādā 100% laika bez atalgojuma saņemšanas, tas nozīmē, ka viņš Kalpo Dievam pilnībā. Tomēr kādam ir jāparūpējas par šī cilvēka eksistenci. Tāpēc Kalpot Dievam, veltot tam 100% laika var tikai Lielie Skolotāji, kuriem ir skolnieki, kas rūpējas par sava Skolotāja pilnīgu eksistenciālu uzturēšanu, kā arī pensionāri, kuriem pensija nodrošina visas eksistenciālās vajadzības.

Protams, pastāv iespēja iesaistīties Kalpošanas darbā dažādās kopienās un klosteros, kur arī par darbu netiek maksāts atalgojums, bet gan kopiena, gan klosteris nodrošina kalpotāja eksistenciālās vajadzības.

2. Lai cilvēks ieraudzītu savas kļūdas, viņam jādomā par negatīvām situācijām, kurās viņš ir nokļuvis vai veselības problēmām. Kristīne raksta, ka viņa neredz sevī prasīgumu. Pie tam sāpes ir labajā pusē, kas norāda, ka problēma saistīta ar sieviešu dzimumu vai garīgumu. Kristīne pati pārstāv sieviešu dzimumu un viņas pirmais jautājums norāda, ka viņa ir norūpējusies par sevi – kā pareizāk visu izdarīt, lai tikai Dievs būtu apmierināts. Varbūt Kristīne ir ļoti prasīga tieši pati pret sevi? Varbūt Kristīne dusmojas uz sevi, ka nespēj ieraudzīt savas kļūdas? Arī šādā gadījumā ķermenis signalizēs caur pleca daļas labo pusi.

Kristīne ļoti grib ieraudzīt savas kļūdas, bet kāpēc viņai tas tik svarīgi? Tāpēc, ka viņa grib būt perfekta. Es zinu, ka man piemīt daudz trūkumi, bet es ikdienā uz tiem nekoncentrējos. Es tikai domāju, ko un kā es varētu izdarīt, lai izpildītu savus uzdevumus. Mūsu negatīvais pats no mums aizmūk, ja mēs darām labus darbus. Piemēram, es agrāk biju liela egoiste. Es speciāli neesmu neko darījusi, lai atbrīvotos no sava egoisma, es vienkārši sāku palīdzēt cilvēkiem un koncentrējos uz savu uzdevumu izpildi, un lēnām mans egoisms sāka atkāpties. Es nevaru teikt, ka viņš pavisam ir pazudis, bet noteikti tas šobrīd nav tik liels, kāds tas bija agrāk. To pašu varu teikt par lepnību. Agrāk es gribēju, lai manu darbu slavē, bet tagad man tas vairs nav svarīgi, jo manas domas ir aizņemtas tikai ar to, kā izpildīt saņemtos Dieva uzdevumus. Pie tam man vairs nerūp, kad kāds manu darbu vai mani izsmej. Tātad arī kauns ir samazinājies, jo samazinājusies ir lepnība.

Tāpēc Lielie Skolotāji māca: “Nekoncentrējieties uz savu negatīvo, jo tad jūs to sāksiet kultivēt. Dariet labus darbus, tad sliktais pats aizmuks projām.”

Ja cilvēks apgūst Dievišķo zinātni, tad jau viņš lasot Mācību ļoti labi redz savas kļūdas. Tās nevar nepamanīt, bet nevajag sevi par tām nosodīt, bet gan nožēlot un turpmāk censties tās neatkārtot. Nebaidieties, ka paliksiet nepamanījuši kādu savu kļūdu. Kad Dievs gribēs, lai jūs izprotat kādu savu kļūdu, tad negatīvas dzīves situācijas vai veselības problēmas pašas to parādīs, neliekot jūs mierā tik ilgi līdz kļūda jeb neapgūtā mācība būs izprasta. Lūk, tas ir tas laiks, kad jāpievērš īpaša uzmanība kļūdas izpratnei, jo agrāk iespējams tavs apziņas līmenis nebija tik augsts, lai izprastu kļūdu. Visam ir savs laiks, bet šo laiku vada Dievs, tāpēc mums nav jāsatraucas, ka varam kaut ko nokavēt. Neko mēs nevaram nokavēt, pat nāve pagaidīs, ja tikai redzēs, ka tevī ir potenciāls, lai kļūdu izprastu vēl šī iemiesojuma laikā.

Sirds līmenī mēs kļūdas izprotam, kad mūsu apziņas līmenis ir paplašinājies, bet lai tas paplašinātos ir jāapgūst Dievišķā zinātne un iemācītais jāpraktizē ikdienas situācijās. Ja mēs Mācību apgūstam tikai teorētiski, tad tā vēl nav gudrība. Gudrība ir tad, kad mēs iemācīto praktizējam. Tāpēc svarīgākais ir mācīties un iemācīto praktizēt ikdienas situācijās.