Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kas ir meditācija? 21.02.2013

Meditācija ir garīgā gājēja ceļš, meditācija ir metode, ar kuras palīdzību garīgā ceļa gājējs nonāk līdz dziļākai garīgās dzīves izpratnei. Meditācija ir garīgā prakse. 

Lai cilvēks varētu dzīvot garīgu dzīvi, viņam ir vajadzīga spēcīga dvēseliska enerģija. Indijas svētajos rakstos teikts, ka garīgā pilnība jau ir mūsos, tā tikai jāatklāj, ir tikai jāatver durvis mūsu pašu garīgajai esamībai. ( Rudīte Raudupe Dievatziņa vēdās un dainās,Madris,2002, 53.)

Indijas garīgajā mācībā pastāv trīs galvenās jogas, kas gadsimtiem ilgi ir ietektas un izmantotas kā dvēseles dzīves izkopšanas veidi:

–          gņāna joga- sevis izzināšanas ceļš;

–          bhakti joga-Dieva pielūgsmes ceļš;

–          karma joga- pašaizliedzīga darba ceļš.

Rietumu psiholoģijā, socionikā cilvēkus iedala personības tipos pēc to temperamenta-iedzimtā nervu darbības tipa, savukārt senā Indijas vēdu mācībā- pēc trīs jogas paveidiem

  1. 1.      Tie, kas visu uzlūko, galvenokārt, no prāta jeb intelekta viedokļa.
  2. 2.      Tie, kuri saskaras ar dzīvi, galvenokārt, ar jūtu palīdzību.
  3. 3.      Tie, kuru, galvenokārt, pieeja dzīvei ir caur darbiem; šie cilvēki ir prāta un jūtu cilvēku mistrojums. (R.Raudupe Dievatziņa vēdās un dainās, Madris, 2002, 54.)

Atkarībā no tā, kāda tipa cilvēkiem piederīgs, cilvēks savā veidā reaģē uz kādu noteiktu ārēju impulsu. Prāta cilvēks mēdz visu izprātot, izzināt. Viņam visatbilstīgākais ir gnāna jogas-sevis izzināšanas ceļš, kas palīdz attīrīt domas. Šo sevis izzināšanas ceļu viņš var piekopt, klausoties garīgajā mācībā, lasot svētos rakstus, meditējot.

Jūtīgiem, emocionāliem cilvēkiem vispiemērotākais ir bhakti jogas jeb Dieva pielūgsmes ceļš. To praktizē, dziedot Dieva pielūgsmes un slavas dziesmas, skaitot mantras, lūgšanas un piedaloties rituālos.

Trešais ceļš- karma joga ir pašaizliedzīga darba ceļš, kas piemērots darbīgiem cilvēkiem. Vēdās teikts, ka darbs jādara nevis pienēkumu un rezultātu dēļ, bet gan paša darba dēļ, atmetot pieķeršanos darba augļiem, atmetot „ego”, ziedojot savu darbu cilvēcei, kalpojot Dievam.

Tātad šie trīs galvenie ceļi cilvēka garīgo domu kultūru attīsta trīs veidos:

  1. 1.      Sevis izzināšanas ceļš (gņāna joga) palīdz mainīt domu virzienu, ievirzīt domas jaunā, cēlākā gultnē,
  2. 2.      Dieva pielūgsmes (bhakti joga) palīdz pārveidot domu kvalitāti augstākā, diženākā līmenī;
  3. 3.      Pašaizliedzīga darba ceļš (karma joga) palīdz samazināt domu daudzumu.

Cauri visiem garīgās meklēšanas ceļiem vijas viena atziņa: mums jāiemācās attīrīt mūsu domas, nomierināt prātu un jūtas, lai rastos vieta, kurā dievišķais mūsos varētu izpausties. Garīgā meklētāja ceļš parasti sastāv no dažādu ceļu kombinācijām, kur viena pieeja bieži vien ir galvenā.

Tālāk tuvāk apskatīsim gņāna jogas ceļu, kas līdzās izziņas procesam, ietver sevī arī meditācijas praksi.

Meditācija nozīmē apzinātu sevis paplašināšanu, savas īstenās patības atpazīšanu vai atklāšanu. Meditējot, cilvēks ieiet savas būtības dziļākajā dabā. Meditācija nav bēgšana no dzīves, meditācija ir dzīves pieņemšana visā tās pilnībā, lai to pārveidotu dievišķās patiesības augstākajai izpausmei šeit, uz zemes.( Šri Činmojs Mācoties klusumā. Ievads meditācijā., Rīgas Šri Činmoja centrs, 2001,10)

Ja reiz Dievs ir mīlestība, tad meditāciju nedrīkst atdalīt no mīlestības. Austrumu jogi, lai sasniegtu samadhi stāvokli, atsakās no mīlestības zemes plānā. Savukārt rietumu cilvēki cenšas atrast laimi mīlestībā, bet ir zaudējuši kontaktu ar sevi, viņi nezina ceļu, viņi nezina, kur ir viņu mājas.

Abi šie ceļi ir cietuši sakāvi. Ošo atzīmē, ka Austrumi cieta neveiksmi, jo izmēģināja meditāciju bez mīlestības. Rietumi izmēģināja mīlestību bez meditācijas un arī maldījās. Cilvēkam jāspēj būt laimīgam gan vienam, gan kopā ar citiem cilvēkiem. Cilvēkam jābūt laimīgam gan sevī, gan attiecībās ar citiem. ( Ošo Drosme prieks dzīvot riskējot. Sētava, 2006,164)

Meditācijā cilvēks īsteno sevī atklāsmes, ko prāts jau izpratis. Izprast ir viena lieta, pārdzīvot sevī- otra. Meditācija ir tilts starp šīm divām stadijām- izpratni (teoriju) un iedzīvošanu (praksi). Meditācija vispirms ir ceļš un ,visbeidzot, ceļa mērķis.

Uzsākot garīgo praksi, cilvēkam vienmēr ir jāuzdod sev jautājums- kāpēc es to daru, kāds ir mans motīvs un mērķis?

Gaismas skolotāji (Iemīļotais Surija) saka, ka „Ir tikai viens īsts motīvs, ar kuru jāuzsāk jebkura garīgā metodika, tas ir- atbrīvoties no sava ego un tuvoties Dievam, kalpot Dievam un visām dzīvajām būtnēm. Ja jūs uzsākat garīgu praksi ar jebkuru citu mērķi, tad jūs radāt negatīvu karmu.” ( Tatjana Mikušina Gudrības vārds, 1. Grāmata, Solvita,2001,60)

Jebkuras meditācijas prakses mērķis ir sasniegt tādu apziņas līmeni, kas ļaus iziet ārpus jūsu pasaules robežām. (Tatjana Mikušina Gudrības vārds, 1.grāmata, Solvita,2011,273)

Garīgajā dzīvē ikviens meklētājs ir iesācējs. Iesācējs ir tas, kuram piemīt iekšējs pamudinājums ieaugt arvien dievišķākā, arvien apgaismojošākā un arvien piepildošākā esamībā. (Šri Činmojs Mācoties klusumā. Ievads meditācija. Rīgas Šri Činmoja centrs,2001,17)

Garīgā ceļa iesācējiem, vēdiskajos rakstos ir sniegti ieteikumi meditācijas praksei:

–          Sēdēt savrupā, klusā vietā, kur nav traucējumu,

–          Prātu atbrīvot no vēlmēm,

–          Maņu orgānus apvaldīt,

–          Koncentrēties, saglabāt uzmanību,

–          Godbijībā sveicināt savu skolotāju,

–          Meditēt sirds lotosa ziedā.

–          Meditēt uz „augstāko Pašu, kas ir viens veselums-bez otra”un

–          Meditēt uz „to, kas ir bez traipiem, šķīsts, skaidrs un sāpju neskarts”.(Rudīte Raudupe Dievatziņa vēdās un dainās. Madris, 2002,181)

Labākais veids, kā sākt mācīties meditēt, ir tikties ar cilvēkiem, kas jau meditē, vai vēl labāk- mācīties meditāciju skolotāja vadībā. „Uzsāciet sakarus ar Augstāko Es pieredzējuša skolotāja vadībā un vienmēr, pirms jūs uzsākat jūsu meditāciju, griezieties pie manis ar aicinājumu un lūgumu pasargāt jūs no jebkādas negatīvas, sliktas iedarbības smalkajā plānā un no jebkuru būtņu, dēmonu un atmiesotu garu ietekmes. Es jums ļoti iesaku izteikt šo aicinājumu pirms katras jūsu meditācijas un jebkuriem jūsu mēģinājumiem sazināties ar Augstāko Es.”: Svētais Erceņģelis Mihaēls ( Tatjana Mikušina Gudrības vārds 2.grāmata, Solvita 2010,208)

Sāķot meditācijas praksi, cilvēkam vispirms jāpievēršas tādu dievišķo īpašību kā tiecība, tīrība, prieks, mīlestība, pateicība izkopšanai sevī. Pretējā gadījumā, meditētājs prakses laikā var nokļūt zemāko astrālo būtņu ietekmē.

Labāk meditēt sirdī, ne prātā, jo dziļi sirdī mīt bezgalīgs miers, gaisma un sajūsma. Meditācijā cilvēkam jāsajūtas kā mazam bērnam, kas stāv ziedoša dārzā, iet no zieda uz ziedu, gūst prieku no katra zieda skaistuma un smaržas. Meditācija sniedz spontānu iekšēju prieku un mieru sevī un apkārt. Ja cilvēks sajūt spriedzi prātā vai satraukumu, tad praktizētais meditācijas veids viņam nav piemērots.

Šri Činmojs saka, ka meditētājam jāiemanto zemnieka pacietība. Zemnieks uzar lauku, apstrādā augsni un gaida, kad Dievs sūtīs lietu, lai sēkla varētu uzdīgt. Arī tiecības dzīvē meditētājam ir jāmeditē un jājūt, ka Dieva svētība līst pār viņu gluži kā lietus. Kad Dieva svētība vienojas ar cilvēka piepūli, meditētājs var meditēt labi visu laiku- makšķernieks pie upes, dārznieks- dārzā, mājsaimniece, mazgājot traukus, mākslinieks, radot savu gara darbu…Mistiķis Ošo reiz ir teicis: „Nav svarīgi, vai Tu zīmē, veido skulptūras vai darini apavus; vai esi dārznieks, fermeris, zvejnieks, vai galdnieks…Tas nav svarīgi. Svarīgi ir, vai tu ieliec savu dvēseli tajā, ko radi. Tad tavā darinājumā būs daļa dievišķā.” ( Ošo Jaunrade. Iekšējo spēku atraisīšana. Sētava 2007,113) Meditācijas klusumā cilvēks spēj pieslēgties atklāsmēm, ko parastajā domu gaitā nespēj tvert.

Meditētājam jādzīvo ar cerību, nevis gaidās. Cilvēks ne reti domā, ja viņš lūgsies un meditēs, tad Dievs viņam dāvās. Ja nepiepildās tas, ko cilvēks gaida, viņš kļūst dusmīgs, vīlies pārtrauc garīgo praksi. Gaidas ierobežo un saista.

Meditācijai ir jābūt iekšējam patvērumam, iekšējam altārim, kur patverties no ikdienas trauksmes, spriedzes.

Meditācija ir cilvēka dziļākās esamības intelektuālās izpratnes iedzīvināšana mūsu būtībā. Svarīga ir regulāra meditācijas prakse. Ir ieteikts meditēt, ja vien iespējams, vienā laikā un vietā ik dienas, jo šī sakārtotība veicina jaunu, smalkāku ieradumu rašanos. Svarīgs ir arī lēns kāpinājums, atceroties, ka evolūcija ir lēns process, lēns un noturīgs kā zieda atvēršanās vai saules uzaušana, tā nav pērkona grāviens vai zemestrīce.

Meditācija ir pieslēgšanās Dievam un dievišķajam sevī. Lūgšanā Dievam kaut ko lūdz, meditācijā- Viņu godina un Viņam pieslēdzas.

Kristus mācīja: „debesu valstība mīt jūsos”. Debesu valstību mēs varam izjust. Tas atkarīgs no mūsu garīgās izaugsmes.

Katrs cilvēks ir nācis pasaulē ar pilnības vēstījumu. Katrs cilvēks uz zemes kādu dienu izpratīs augstāko Patiesību. Katram ir lemts atrast savu piepildījumu. Tās ir mūsu dvēseles tiesības kopš dzimšanas.

„Meditējošs cilvēks ir nākotnes cilvēks. Viņš pieder jau Ūdensvīra laikmetam-laikmetam, kas arvien drošākā solī sāk vadīt savu gaitu pa mūsu planētu, iekvēlinot arvien jaunas un jaunas sirdis”: Andrejs Ardha (A. Ardha Meditācija, Rēriha grāmatnīca, 2008)

Secinājums: meditācija savā augstākā pakāpē nozīmē būt nepārtrauktā jogas stāvoklī, t.i., būt kontaktā ar Radītāju, neatkarīgi no ieņemamā amata, veicamiem pienākumiem. Meditācija ir mīlestības, gara brīvības, dvēseles lidojuma stāvoklis, tā ir dziļa vēlēšanās svētīt esamību. Meditācija saka: „Dievs ir!”

Autore: Margarita Kundrāte