Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kas ir Sakrālā ģeometrija? 15.08.2013

Materiāls izmantots no mājas lapas: http://sakralageometrija.lv

Autors: Kaspars RIKARDS

Sakrālā ģeometrija ir Ezoteriska mācība, kas ar neverbāliem izteiksmes līdzekļiem parāda kā neizpaustās, tā arī izpaustās Pasaules uzbūvi un lietu kārtību. Sakrālā ģeometrija atspoguļo Pasauļu hierarhiju, struktūru un savstarpējās attiecības.  Principi, ko izmanto sakrālās ģeometrijas diagrammu zīmēšanā, ir universāli un var tikt attiecināti uz jebkuru lietu, parādību vai ideju.

Tas ir mūžsenais stāsts par Radīšanu, kad no haosa jeb Pirmmatērijas tika atšķelta daļa, lai izveidotu sakārtotu jeb Sakrālu Pasauli iepretim haotiskai jeb Profānai Pasaulei. Latviešu valodā termins “sakrālā ģeometrija” nozīmē “svētā ģeometrija”.  Bet vārds “svēts” indoeiropiešu pirmvalodā un domāšanā saistāms ar nozīmi “gaisma”, “uguns”, un ar gaismas atspīdumu ūdenī[1]. Baltu valodās vārdiem “svēts” un “gaisma” ir kopīga etimoloģija, līdz ar to latviešu valodā var ieviest jaunu terminu: Gaismas Ģeometrija.

Termins “ģeometrija” cēlies no grieķu valodas un nozīmē geo- “zeme” un metria – “mērīšana”. Antīkās Pasaules grieķi šo disciplīnu pārņēma no Senās Ēģiptes, kur ģeometrijas principus lietoja zemes mērniecībā, kad ik gadu Nīlas plūdu rezultātā bija jāpārmēra un jānosprauž no jauna zemes īpašumu robežas[2]. Pitagors (6. gadsimts pirms mūsu ēras) ir teicis, ka “ģeometrija ir skaitļi telpā”.  Virs ieejas durvīm Platona Akadēmijā (4. gs.p.m.ē.) bija uzraksts: “Kas nezin ģeometriju, šeit nevar ienākt.”[3]

Helēna Blavatska “Slepenajā doktrīnā” ģeometriju sauc par “piekto dievišķīgo zinātni jeb piekto atslēgu Septiņu Atslēgu virknē uz universālu ezoterisku valodu un simbolismu”[4]. Autors vairākkārt atsaucas uz septiņām atslēgām, kas meklētājam nākotnē atvērs durvis uz Pasaules un simbolu izpratni. “Atslēgu” var interpretēt kā ceļu, kas katram savs. Septiņi ceļi ved uz Vienoto mērķi, kurā mēs satiekamies. Durvis nav atveramas, ja neesi izmantojis kādu no septiņām pieejamām atslēgām.

Gaismas ģeometrijas virsuzdevums ir ar formu un proporciju struktūru palīdzību demonstrēt apziņai vienotu rakstu, paraugu jeb modeli, kas nav izdarāms ar verbāliem izteiksmes līdzekļiem dēļ to ierobežotās saturiskās ietilpības. Sakrālā ģeometrija visciešākajā veidā ir saistīta ar mūzikas harmonijām. Arhitektūrā kā “sastingušajā mūzikā” materializējas ģeometriskās formas un proporcijas, tomēr to kvalitāte ir atkarīga no katra konkrētā radītāja. Dižie Renesanses laika arhitekti, tēlnieki un gleznotāji bija studējuši Gaismas ģeometrijas principus, ko viņiem mācīja Fra Luka Pacioli (1445.-1517.)[5], un, balstoties uz šim zināšanām, radīja Eiropas kultūras “Zelta fondu”.

Dabas pasaule un Sakrālā ģeometrija

Pārsteidzoši daudz mums labi pazīstamu dabas formu un veidojumu ir pakļauti kādam lielam vienotam principam, kas nosaka šo struktūru uzbūvi un ārējo formu izskatu. Uzskaitīšu tikai dažus acīmredzamākos “paraugus”: augu lapu struktūra, augu lapu un koku zaru izkārtojums ap stumbru; piecstaru jūras zvaigzne, ziedi, sešstūra bišu vaska šūnas un sniegpārsliņas; visdažādāko veidu kristāliskās struktūras; spirālveida struktūras gliemežvākā, saulespuķu sēklu izkārtojumos ziedā, kaktusa stādā un zvaigžņu galaktikā; cilvēka ķermeņa proporcionalitāte atbilstoši pentagrammai un Zelta griezumam, un tā joprojām. Šis vienotais Princips saucas- Sakrālā ģeometrija. Dabas pasaulē viss ir būvēts mērķtiecīgi, harmoniski un ekonomiski, bez liekas enerģijas izšķērdēšanas. Daba ir caurausta ar Gaismas ģeometrijas ezoterisko principu, kas ir reizē acīmredzams un tajā pat laikā nemanāms. Iesvārstot mūzikas instrumenta stīgu, rodas skaņa jeb vibrācija, kas izkārto smilšu graudiņus uz eksperimenta virsmas zināmos specifiskos rakstos. Līdzīgs process notiek jūras viļņiem “ģeometrizējot” smiltīs savu svārstību rakstu.

Praktiskā Sakrālā ģeometrija

Lai nodarbotos ar sakrālo ģeometriju nepieciešamas tikai trīs lietas: zīmulis, taisnleņķa trīsstūris un cirkulis. Tieši tie paši rīki, kas pirms tūkstošiem gadu. Ja mūsdienās kā gaismas diagrammu nesēju izmantojam papīru , tad senatnē tās varēja būt smiltis, bērza tāss, māla plāksnīte, akmens virsma vai papiruss. Latviešiem kā “rakstītāju tautai” nozīmīgs informācijas nesējs ir audums vai adījums, kas mūsu tautu uz mūžiem ir “sasējis” mezglā ar ģeometriskā raksta zīmēm[6]. Kā jebkuras vizuālās mākslas, arī sakrālās ģeometrijas likumības, kļūst uztveramas un izprotamas tikai tās praktizējot ar savu roku uz taustāma nesēja. Tā smadzenēs veidojas sinapses, kas izveido nepieciešamo “pieslēgumu”. Izmantot datora programmas un monitora ekrānu zīmēšanai, ir tas pats, kā rakstīt vai lasīt garu romānu ar elektroniska displeja starpniecību.

Mājas lapā izvietotie zīmējumi un diagrammas domāti, lai Lasītājs tās zīmētu patstāvīgi, sekojot dotajiem aprakstiem un izmantojot cirkuli, taisnleņķa trīsstūri, zīmuli un papīru. Tas nepieciešams, lai attīstītu domāšanu un izpratni par sakrālās ģeometrijas principiem un sakarībām, kas NAV uztverami ar lasīšanas palīdzību vien! Līdzīgi kā klausoties mūziku, mēs neiemācāmies spēlēt kādu instrumentu vai dziedāt, jo tam nepieciešamas praktiskas nodarbības! Tāpat muzejā, aplūkojot mākslas darbus, mēs nekļūstam par gleznotājiem vai tēlniekiem. Tieši tas pats attiecas arī uz Sakrālās ģeometrijas mācību- tās virsuzdevums kļūst izprotams tikai praksē, kad interesents pieslēdzas ideju pasaulei ar aktīvu savu maņu izmantošanu.

Garīgajā un laicīgajā ceļā dažkārt sastopamies ar izaicinājumiem, kuru būtību tulkojam kā nevajadzīgus šķēršļus vai apnicīgus pienākumus. Zinot Gaismas ģeometrijas principus, iespējams pārvarēt šos sliekšņus dažādos veidos. Austrumu kultūrās praktizē jantru apceri vai meditāciju. Budisti būvē mandalas no krāsainu smilšu graudiņiem, lai pēc darba pabeigšanas, tās tūlīt izjauktu. Kādā baznīcā glezno freskas ar Kristus dzīves ainām. Citur veic rituālus, kuru ceremoniālais izkārtojums ir stingri ģeometriski noteikts un domāts konkrētu mērķu sasniegšanai. Gaiša doma ir arī harmoniska ģeometriska struktūra, kas būvēta pēc noteiktām likumībām, un izplatot Dievišķas kārtības inspirētas domformas, mēs padarām apkārtējo Pasauli labāku!

Gaismas ģeometrija un metafizika

Vārdos ietvertā vispārējā Hermētisma formula, kas ir universāli pielietojama jebkuram Esamības līmenim- “kā augšā, tā apakšā” joprojām nav apstiprināta modernās zinātnes Kosmogonijā. Tieši tāpēc, ka Radīšanas sākumā jeb PIRMCĒLONĪ skaitļi vēl nebija diferencējušies, nevar aprakstīt SĀKUMU pirms skaitļiem ar pašu ciparu palīdzību. Tāpēc abstraktie simboli, kurus izmanto Sakrālā ģeometrija- punkts un aplis, ir tas rīks, ar ko cilvēka apziņā uzaust Pasaules auduma rakstu.

Punkts ir Monāde, kura satur visu Vienotību pirms diferenciācijas. Pēc pilnīgas vienotības Lielajā plānā parādās trīsdalījums: Trīsvienība, ko simbolizē trīsstūris. Šo trīsdalījumu dažādos reliģiskos un filosofiskos virzienos jau var nosaukt vārdos: Svētā Trīsvienība- Kristietībā, Trimurti- Hinduismā, Trīs Logosi- Ezoterikā, utt. Taču, ja Meklētājs vēlas iegūt Pasaules modeli, kurā acīmredzami parādīts izpaustās jeb fenomenālās Pasaules nodalījums no neizpaustās jeb nūmenālās[7] Pasaules, palīdzēt var tikai Sakrālās ģeometrijas diagrammas. Pasaules Radīšanas zīmējumā parādās aplī ierakstīts trīsstūris kā pirmā izpaustā figūra (punkts un aplis netiek uzskatīti par tādu). Par šo tēmu tuvāk sadaļā “Formveide”.

Ceļa vārdi

Sakrālās ģeometrijas mācības uztverei un izpratnei var palīdzēt izcilā Renesanses laikmeta franču domātāja un filosofa Mišela de Monteņa (1533.-1592.) “Esejās” paustais. Te garāks izvilkums no I.sējuma 27.nodaļas esejas.

“…Muļķīga pašpaļāvība ir nicināt un nosodīt kā nepatiesu to, kas mums neliekas ticams; šis netikums ir ļoti izplatīts to cilvēku vidū, kuri domā, ka viņiem ir kādas zināšanas, kas pārsniedz vispārējās zināšanas… Saprāts mani ir iemācījis, ka tik noteikti kaut ko nosodīt kā nepatiesu un neiespējamu nozīmē piedēvēt sev Dieva Gribas un mūsu Mātes Dabas varenības robežu un iespēju zināšanu; un Pasaulē nav lielāka neprāta, kā mērīt tos ar mūsu spēju un kompetences mērauklu. Ja mēs dēvējam par ērmīgu vai brīnumainu to, kas nav pieejams mūsu saprātam, cik gan tādu brīnumu pastāvīgi neatrodas mūsu acu priekšā? Pārdomāsim, caur kādiem miglas vāliem un it kā taustoties, mēs virzāmies uz izpratni par lielāko daļu lietu, ar kurām mums pastāvīgi jāsastopas; tad mēs, protams, sapratīsim, ka tās mums vairs nešķiet dīvainas drīzāk pieraduma nekā zināšanu dēļ… Ja šīs lietas atkal pirmoreiz nostātos mūsu priekšā, tad mēs tās uzskatītu par tikpat neticamām vai pat vēl neticamākām kā daudzas citas lietas…

Dvēsele līdz ar acīm pierod pie tā, ko redz pastāvīgi, un nemeklē vairs tā cēloņus.* Lietu neparastums mūs vairāk mudina meklēt to cēloņus nekā šo lietu diženums. 

Mums ar lielāku respektu jāizturas pret šo Dabas neierobežoto varenību un skaidrāk jāapzinās mūsu nezināšana un vājums… Ja ļaudis pietiekami labi izprastu atšķirību starp neiespējamo un neparasto, kā arī starp to, kas ir pretrunā ar vispārējo Dabas virzību un to, kas ir pretrunā ar cilvēku vispārpieņemtajiem uzskatiem; ja viņi nebūtu pārsteidzīgi noticēšanā un neapdomīgi nenoticēšanā, tad tiktu ievērots Hīlona pasludinātais likums: “Neko pāri mēram”.**

Nicināt to, ko mēs nevaram izprast, ir bīstama pārdrošība ar visai nepatīkamām sekām, nemaz jau nerunājot par to, ka tā pati par sevi ir muļķīga pārsteidzība. Jo pēc tam, kad jūs atbilstoši savai lieliskajai saprašanai būsiet noteikuši patiesā un nepatiesā robežas, jūs atklāsiet, ka jums nākas ticēt lietām, kas ir vēl dīvainākas nekā tās, kuras jūs noliedzat; tad jūs būsiet spiesti atteikties no pašu noteiktajām robežām…”[8]

Izvilkuma beigas.
* Cicerons, Par Dievu dabu, II grāmata, XXXVIII nodaļa.
** Šo izteikumu piedēvē gan Solonam, gan arī Hīlonam.

Šajā lapā paustais ir radies ilgstošu pārdomu rezultātā daudzu gadu garumā. Esmu tikai mācījies, kas nenozīmē, ka esmu kaut ko sapratis. Gaismas ģeometrija ir tikai viens no Ceļiem uz izpratni, kas palīdz tuvoties Apziņas paplašinājuma mirklim. Nešaubos, ka kādā brīdī Sakrālās ģeometrijas zinība kādam ļaus “saslēgt” vienotā kopainā it kā nesavienojamas jomas, sasniedzot sintēzes maģiju. Mājas lapa ir domāta Meklētājam, un tikai no viņa paša ir atkarīgs tālākais. Ja Lasītājs atradīs atbildi kaut vai uz vienu būtisku jautājumu, tad Darbs būs bijis jēgpilns. Nesolu, ka Sakrālās ģeometrijas studijas ir viegla pastaiga, bet noteikti aizraujoša gan.


1 Karulis K. Latviešu Etimoloģijas vārdnīca, R.,1992.- 2.sēj.,336.-338.lpp.
2 Iamblichus, Life of Pythagoras or Pythagoric Life. Translated from the Greek by Thomas Taylor, London (1818), 85.lpp.
3 Michell J. How the World is Made. The Story of Creation According to Sacred Geometry, Thames&Hudson (2009), 63.lpp.
Blavatsky, H P. The Secret Doctrine, London (1888).- 2.sēj.,471.lpp.
5 http://en.wikipedia.org/wiki/Luca_Pacioli
6 Celms V. Latvju raksts un zīme, R.,2007.,38.lpp.
7 “Nūmens”- I.Kanta filosofijā “lieta par sevi” pretstatā “fenomenam” jeb lietai kā tā parādās novērotājam. Pēc Kanta  “nūmens”-  cilvēka pieredzei nepieejama objektīvā realitāte, izziņas robeža.
8 De Monteņs M. Esejas, R.1982., 23.-27.lpp.