Alla jautā: Es laikam nesaprotu pašus pamatus, kas ir vēlmes? Atklāti sakot, līdz šim par to pat nebiju aizdomājusies. Tagad nāca apjausma, ka vēlmes nav nopirkt jaunu gultu, bet gan, ka vēlmes ir, ka visiem ir
jādzīvo tā kā es gribu, ka visiem jādomā tāpat kā es domāju. Sakiet lūdzu, kā es varu no tām vēlmju važām atbrīvoties? Ko man darīt?
Elvita Rudzāte atbild: Pastāv divi jēdzieni – vajadzības un vēlmes. Vajadzības ir tās, bez kurām nevaram iztikt. Mēs nevaram iztikt bez ūdens, ēdiena, apģērba, siltuma, mīlestības u.tml. Vēlmes atšķiras no vajadzībām ar to, ka tās nosaka prasības. Piemēram, lai apmierinātu vajadzību pabarot fizisko ķermeni ar ēdienu – es gribu ēst zupu un neesmu ar mieru ēst maizi, jo tā rada lieko svaru. Ja tev nav iespējas izvēlēties ēdienu, tad esi pateicīgs, ka tev vismaz ir maize un liekais svars rodas nevis no maizes, bet no tavas nepareizās domāšanas.
Cits piemērs. Ikviens cilvēks vēlas justies mīlēts, kas ir vajadzība, bet tajā brīdī, kad cilvēks pieprasa mīlestību, tad vajadzība pārvēršas par vēlmi – es gribu mīlestību, un cilvēks to nesaņem, jo vēlmes rada neredzamu enerģētisku sienu, kurai netiek cauri patiesā mīlestības enerģija. Tieši prasības pret mīļoto nogalina mīlestību.
Vārdi “es gribu” un “es negribu” liecina, ka cilvēkā ir vēlmes. Tās nav vajadzības, jo vajadzības nepieprasa, vajadzības ir nepieciešamība bez kā nevar iztikt. Cilvēks nevar iztikt bez apģērba, bet nosakot, ka cilvēks vēlas ģērbties tikai pēdējās modes apģērbā, tā jau ir vēlme.
Kā atbrīvoties no vēlmēm? To var izdarīt rūpīgi studējot Dievišķo zinātni, kas cilvēcei ir dota caur Svētajām grāmatām un svētajiem cilvēkiem. Jo cilvēks vairāk izprot Dievišķā zinātnē teikto un izprasto praktizē ikdienas situācijas, jo vairāk paplašinās viņa apziņas līmenis un mainās vērtības, izprotot, kas ir laicīgas un pārejošas vērtības, un kas ir mūžīgas un paliekošas vērtības. Cilvēks, kas attīstās garīgi, arvien vairāk atsakās no laicīgām vērtībām nevis tāpēc, ka kāds viņam to liek, bet tāpēc, ka viņā samazinās vēlmes un viņš velta savu dzīvi mūžīgajām vērtībām.
Piemēram, es arī agrāk pavadīju daudz laika veikalos, meklējot piemērotu apģērbu, bet tagad es to vairs nedaru. Ja man kaut kas ir nepieciešams, tad es nopērku to, kas ir viegli pieejams. Man ļoti nepatīk lielveikali, kur ir tik liela izvēle, bet man žēl tā laika, kas tur tiek pavadīts, meklējot piemēroto apģērbu. Tāpēc es cenšos lielveikalus apmeklēt pēc iespējas retāk un priekšroku dodu maziem veikaliem. Kas ir mainījies manā domāšanā? Manas vēlmes attiecībā uz apģērbu ir samazinājušās, jo es zinu, ka mans vīrs mani mīl jebkādā apģērbā un citu vīriešu sajūsma man nav nepieciešama. Man nebija patīkami sev atzīt, ka agrāk es pucējos nevis savam vīram, bet sabiedrībai, lai tā mani apjūsmotu. Tagad, kad vairs nealkstu sabiedrības apbrīnas, viss ir mainījies, jo tagad es zinu, kas ir patiesās vērtības un spēju novērtēt savu vīru, ko agrāk nepratu. Manas vēlmes samazinājās, kad es izpratu, kas dzīvē patiešām ir svarīgi, un kas ir maznozīmīgi.
Es iesaku Allai sagatavot divus sarakstus. Vienā sarakstā stabiņā uzskaitīt visu, kas viņai šķiet ļoti svarīgi, bet otrā sarakstā, to, kas nav tik svarīgi. Pēc tam analizēt sarakstu, kas viņai ir ļoti svarīgi, uzdodot jautājumu: vai man tas tiešām ir nepieciešams? Vai es bez tā nevaru iztikt? Esmu pārliecināta, ka atbildes viņu pārsteigs.
Tomēr svarīgākais ir mācīties. Tāpēc iesaku Allai lasīt Gudrības Vārda Mācību un pēc tam Dzīvās Ētikas Mācību, kā arī citu svēto cilvēku sarakstītās grāmatas (Svētā Terēze no Avilas, Svētā Terēze no Kalkutas, Svētais Augustīns u.c.) pēc savas izvēles, piedaloties domnīcās un atbalsta grupās, kur tiek diskutēti dažādi jautājumi no garīgā skata punkta. Es personīgi šādas grupas vadu gan Sokrata tautskolā īpašu uzmanību pievēršot Domātāju sagatavošanai, gan arī Biedrībā “Dzīvot pēc Sirdsapziņas”, īpašu uzmanību pievēršot Sirdsapziņas vēstnešu sagatavošanai.
sending...
