Jogita jautā: Kas varētu būt par vainu, ja ir iestājusies sava veida apātija, vienaldzīgums, neieinteresētība apkārt notiekošajā. Neko negribas, motivācija ir nulle un cilvēki apkārt nerūp. Jautāju, jo pirms tam viss ir bijis pilnīgi pretēji. Vēl maijā prieks dzirkstīja, interesēja viss apkārt notiekošais, gribējās ar cilvēkiem komunicēt. Tagad no cilvēkiem izvairos un tikai doma par vajadzību jaunus kontaktus dibināt darba specifikas dēļ dzen izmisumā. Kas man ir?
Elvita Rudzāte atbild: Jogitai ir vērojamas depresijas pazīmes.
Depresija ir psihisks traucējums, kuru raksturo skumjas, apātija, grūtības sakopot domas un koncentrēties, pastiprināta vai samazināta ēstgriba, pastiprināta miegainība vai bezmiegs, nomāktība un bezcerība, reizēm – pat domas par pašnāvību un mēģinājumi to izdarīt. Dažreiz depresijas simptomi var būt arī smalkāki un grūtāk pamanāmi. Tātad depresijas simptomu ir ļoti daudz. Depresija var radīt iespaidu, ka cilvēkam vienkārši ir drūms skats uz dzīvi. Depresīvam cilvēkam mazinās emocionālo funkciju spektra plašums, zūd dzīves krāsainība, pasaule sāk izskatīties pelēcīga. Depresīviem cilvēkiem zūd interese par sabiedriskām aktivitātēm, un viņi nevēlas tajās iesaistīties. Saviesīgos pasākumos viņi dažkārt jūtas emocionāli atsvešināti, kas vēl vairāk padziļina viņu izolētību.
Depresijai var būt fizisks pamats (kā neirastēnijas gadījumā), kam pievienojas psihiskas izpausmes. Piemēram, menopauze var reizēm gluži fiziski izraisīt depresiju, bet depresijas pamats var būt arī psiholoģisks, tai par iemeslu var būt attiecības ģimenē vai tā var rasties no ilgām nesaskaņām, no šaubām, nemiera, bailēm utt., kas rada pārgurumu un līdz ar to tonusa krišanos.
Savā ziņā nav nekādas atšķirības, vai depresijas cēlonis ir fizisks, mentāls vai garīgs. Depresija ietekmē personību kopumā, un pilnīga atveseļošanās prasa holistisku (vienotu) atbildi. Depresija ir visas dzīves problēma, tā prasa risinājumu, kas attiecināms uz visu dzīvi. No depresijas nav jākaunas, jo tā cilvēkam, kas slimo ar depresiju, ir neatņemama personības nobriešanas procesa sastāvdaļa. Depresija ir kā mācību stunda, kas jāapgūst, lai slimnieka Gars savā attīstībā varētu pakāpties par vienu pakāpienu augstāk.
Lai izprastu neapgūtās mācības, ir jāiet apzināts garīgās attīstības ceļš, jāizprot dzīve un Dievišķie likumi, kā tie darbojas ikdienas situācijās. Lai atbrīvotos no depresijas, ļoti jāstrādā ar piedošanu, bet piedošanai cilvēks atveras tikai tad, kad ir izpratis neapgūtās mācības. Tāpēc mācīšanās ir pats svarīgākais.
Iesaku apmeklēt kādu no Sokrata tautskolas aktivitātēm, kur tiek skaidrota dzīve un neapgūtās mācības, piemēram, tuvākajos mēnešos ir pieejama šāda palīdzība:
sending...
