Eva jautā: Praktiski tiek teikts, ka šķirties nedrīkst, jo neatstrādā karmu, bet ko darīt, ja viens cilvēks pie sevis un attiecībām strādā ar sirdi un dvēseli, kamēr otrs vienkārši nolemj pamest un vēl pasmejas par otra sāpēm- nu ja Tev ir sāpīgi, tad vari vairāk nodarboties ar garīgo attīstību, lai savas sāpes transformētu, jo vainīgs par notiekošo nejūtas? Un kas notiek šajā gadījumā ar to, kurš pamet un kas notiek ar pamesto, kurš patiesi ir darījis visu no
labākās sirdsapziņas un tā arī šo dzīvi dzīvojis?
Elvita Rudzāte atbild: Mēs katrs individuāli esam atbildīgi par savām izvēlēm Dieva priekšā. Karmas likums ir ļoti sarežģīts un tāpēc nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi.
Piemēram, ja sieviete iepriekšējā dzīvē ir pametusi savu ģimeni, tad iespējams Dievs viņai šajā dzīvē dod iespēju izprast šo kļūdu tieši caur to, ka viņu pamet vīrs. Šādā gadījumā, sieviete caur sāpēm izprot uz visiem turpmākajiem mūžiem, cik svarīgi ir izveidot spēcīgu ģimeni un grūtību laikā to nepamest, bet vīrietis ir tikai instruments Dieva rokās, kas iespējams pat neuzņemas uz sevi karmu, jo viņa uzdevums ir bijis vest sievieti pie prāta. Taču pastāv arī cita iespēja, ka vīrietis pieļauj kļūdu, bēgdams no ģimenes problēmām, uzņemoties uz sevis karmu.
Cilvēkam nav iespējas zināt, kad viņš ir instruments Dieva rokās, neuzņemoties karmu, un kad viņš pieļauj kļūdu, uzņemoties karmu. Tāpēc Mācībā māca, lai cilvēki mācās dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, neuzņemoties uz sevis karmu. Dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem nozīmē dzīvot pēc sirdsapziņas. Sirdsapziņa vienmēr pasaka priekšā, ko drīkst un ko nedrīkst. Slikti tikai, ka daudzi cilvēki tik ļoti ir attālinājušies no Dieva, ka jau vairs nedzird savu sirdsbalsi jeb sirdsapziņu.
Cilvēks, kuru ir pametis partneris, ja viņš iet garīgās attīstības ceļu, viņš dzēš ne tikai savu slikto karmu, ko uzņēmis iepriekšējo un šīs dzīves laikā, bet viņam ir iespēja augt garā, turpmāk izveidojot laimīgu ģimeni. Vai Dievs viņam dos iespēju izveidot laimīgu ģimeni vēl šajā dzīvē, tas ir zināms tikai Dievam, bet kādā no nākamajām dzīvēm viņam šāda iespēja tiks dota, ja tikai viņš patiešām būs izpratis savu atbildību, kāpēc laulība izjuka.
Par cilvēku, kurš pameta ģimeni, mums nemaz nevajag domāt, jo kā jau teicu, mums nav zināms, kāpēc Dievs atļāva viņam šādi rīkoties. Ne velti Jēzus māca: “Netiesājiet, un tad paši netiksiet tiesāti.” Mums katram ir jādomā tikai par paša individuālām izvēlēm un atbildību. Ja cilvēks mainās, aug garā, viņš nevar būt nelaimīgs. Nelaimīgi ir tikai tādi cilvēki, kas dzīvo ciešanās, bet ciešanās dzīvo tie, kas neizprot dzīvi, bet lai izprastu dzīvi ir jāmācās. Tāpēc es gandrīz katrā rakstā aicinu cilvēkus mācīties, jo tas patiešām palīdz izkļūt no ilūziju pasaules un ieraudzīt, cik dzīve ir skaista, neskatoties uz grūtībām ar ko dzīves laikā ir jāsastopas.
sending...
