Kas sagaida alkoholiķi pēc nāves? – pirmais turpinājums 15.06.2018

Kas sagaida alkoholiķi pēc nāves? – raksta sākums

Kristīne jautā: Jūs rakstījāt, ka ja cilvēks izkrīt pa logu un nositas, neviens nav grūdis un viņš pats tā nav gribējis, tā ir nedabīga nāve. Kādos gadījumos Dievs šādi paņem pie Sevis dvēseli? No kā ir atkarīgs nāves veids? Jo cits mierīgi aizmieg savā gultā tuvinieku mīlestības ieskauts. Izkrist pa 9.stāva logu un nosisties ir traģiski. Vai cilvēks kaut ko jūt tajā brīdī, kad viņš krīt? Vai viņš saprot, ka viņš aizies? Un vai tajā brīdī viņam ir blakus Eņģeļi, kas palīdz viņam aiziet? Ir tāds teiciens: ”Bog trojecu ljubit.” Tas tiek tulkots, ka aizgājējs
paņem sev kādu līdz, parasti vēl divus. Un es to esmu savā dzīvē jau pieredzējusi. Kā Jūs to skaidrojat? Vai tā ir patiesība vai cilvēku māņticība? Kādēļ ir šāds teiciens? Man ir bail no tā. Es eju gulēt ar bailēm un mostos ar
bailēm.

Tā nāve bija tik nedabīga, ka man ir bail. No tā brīža, kad mēs piedzīvojām šo traģēdiju neviens no mums nav normāli gulējis vai ēdis. Tātad nāves veids ietekmē palicējus. Vai tā ir mūsu karmas atstrāde? Par kādām kļūdām mēs to atstrādājam?

Elvita, kad biju pie Jums Siguldā Sokrata domnīcā, es jutu no Jums spēku un viedumu. Un lai gan Jūs reizēm esat stingra, no Jums plūst mīlestība. Es to sajutu. Varbūt tāpēc es šajā, man tik smagajā brīdī, nāku pie Jums, lai piespiestos un saņemtu kaut nedaudz spēka, ko es esmu zaudējusi, ejot cauri šim grūtajam ceļa posmam. Vai Jums būtu man kādi spēka un mīlestības vārdi, ko es varētu paņemt, lai atjaunotu savas rezerves un palīdzētu manam brālim, abiem brāļa puikām un manai mammai, kuriem spēka ir mazāk. Mums priekšā stāv bēres. Un es nezinu, kā mēs to varēsim izturēt.

Brāļa puikas ir vēl jauni un viņiem ļoti sāp mammas nāve. Lai atvieglotu savas sāpes viņi meklē, kas ir vainīgs. Un ļoti ar to nodara pāri manam brālim, savam tēvam. Kā es varu šai situācijā palīdzēt visiem, lai neviens nevienu nevainotu? Šajā smagajā brīdī es atcerējos iemīļotā Alfas diktātu: ”Es dodu iespēju, un Es paveru perspektīvu”, kurā viņš saka: ”Un tad, kad jums būs grūti jūsu pasaulē, jūs atcerēsieties par manu Mīlestību. Jūs varēsiet izteikt aicinājumu un Es atnākšu, lai pārklātu jūs ar savu Mīlestību un palīdzētu jums noiet visgrūtāko Ceļa posmu. Es atnākšu. Visgrūtākajā jūsu pārbaudījuma brīdī. Es nevaru jūs nemīlēt. Ikvienu. Ar Mīlestību, kas pretī neprasa neko.”

Elvita, es ticu, ka Dievs Jums atdarīs tūkstoškārtīgi par palīdzību man un manai ģimenei šajā smagajā brīdī. Paldies. Un lai arī manā sirdi ir milzīgas sāpes, tajā ir arī Mīlestība, ko es sūtu Jums kā pateicību.

Elvita Rudzāte atbild: Bieži nelaimes gadījumos Dievs pie sevis paņem dvēseles, kas vairs nav vēlējušās dzīvot. Cilvēks, kam ir atkarības problēmas, ir nelaimīgs cilvēks, un iespējams brāļa sieva tiešām jutās no dzīves nogurusi. Ja Dievs redz, ka cilvēks vairs neko šajā dzīvē neiemācīsies un pats nevēlas dzīvot, tad Dievs, lai nelietderīgi netērētu dievišķos resursus, var paņemt cilvēku pie sevis caur nelaimes gadījumu, kas nozīmē, ka iespējams Dievs dos iespēju cilvēkam drīz nākt atpakaļ iemiesojumā, lai vēlreiz dotu iespēju cilvēkam apgūt iepriekšējā dzīvē neapgūtās mācības. Bieži tie cilvēki, kas miruši nedabīgā nāvē, ātri (1-3 gadu laikā) atgriežas atpakaļ iemiesojumā un vēlreiz mācās tās pašas mācības no sākuma.

Nāves veids ir atkarīgs no cilvēka neapgūtajām vai apgūtajām mācībām. Tie cilvēki, kas nomirst miegā, savas šīs dzīves mācības ir apguvuši un tāpēc saņem tādu dāvanu kā aiziešanu no dzīves miegā. Tie cilvēki, kas pirms nāves ļoti mokās sāpēs, tiem tiek dota iespēja dzēst savu slikto karmu un vēl saprast neapgūtās mācības. Tie cilvēki, kas mirst nelaimes gadījumā, kaut kādā mērā var uzskatīt, ka nav aizgājuši no dzīves, bet tikai kādu laiku uzturēsies Astrālā plānā, lai atgrieztos atpakaļ izdarīt to, ko nepaveica iepriekšējā dzīvē. Protams, jāņem vērā šis laiks -ilūzijas savākšanas laiks, kad ne visiem tiks dota iespēja atgriezties iemiesojumā.

Vai cilvēks kaut ko jūt tajā brīdī, kad viņš krīt no 9.stāva? Jā, viņam tiek dota iespēja noskatīties filmu par dzīves laikā pieļautām kļūdām, lai pirms aiziešanas viņš saprastu, kas bija viņa dzīves kļūdas. Tādu pašu filmu pirms nāves noskatās slimnieki, kas pamet fizisko plānu, ja viņš nav apguvis savas mācības, kā arī slīcēji.

Vai cilvēks pirms nāves saprot, ka viņš aizies? Vairumā gadījumu saprot, tāpēc bieži absolūti neticīgi slimnieki pirms nāves aicina pie sevis mācītāju, jo vēlas izsūdzēt savus grēkus.

Zemapziņas līmenī, cilvēks zina kad viņš aizies. Arī tuvinieki zemapziņas līmenī var zināt, kad aizies tuvinieks. Piemēram, man bija ļoti mīļš brālēns, no kura es atvadījos laikā, kad neviens nezināja, ka viņš drīz aizies. Tikai pēc viņa nāves visi brīnījās, kā es varēju zināt par viņa drīzu aiziešanu. Protams, prāta līmenī es to nezināju, bet sirds lika steigties pie viņa, lai redzētu viņu pēdējo reizi. Tāda pati situācija bija, kad aizgāja mans tēvs. Viņš aizgāja pēkšņi, nomira miegā, bet mēnesi pirms tam es drudžaini meklēju mašīnu (tēvs mani vadāja), lai pati varētu nokļūt uz darbu un atpakaļ. Atkal visi brīnījās, kāpēc pēkšņi man tāda steiga. Tikai pēc tēva pēkšņās nāves es sapratu, ka mana zemapziņa ir zinājusi, ka tēvam jāaiziet un viņš vairs nevarēs man palīdzēt.

Katra cilvēka aiziešana ir individuāls process. Vai šo cilvēku pavada vai nepavada eņģeļi, ir atkarīgs no cilvēka dzīves. Iespējams, ka visus pavada eņģeļi, to es nezinu, jo mani šis jautājums kaut kā līdz šim nav nodarbinājis. Es zinu, ka ikvienu cilvēku sagaida Pavadonis, kam būs jāatskaitās par paveikto šī iemiesojuma laikā, tāpēc es ieteiktu vairāk domāt par to, cik vērtīgi mēs nodzīvojam šo dzīvi un vai būsim izpildījuši savus uzdevumus, kurus apņēmāmies izdarīt pirms iemiesojuma.

Vai aizgājējs paņem sev kādu līdz, parasti vēl divus? Esmu dzirdējusi par šo teicienu, un kaut kādos gadījumos tas tiešām tā ir bijis, bet ne jau aizgājējs paņem sev kādu līdzi, bet gan Dievs. Ja Dievs uzskata, ka ģimenē ir jāaiziet vairākiem cilvēkiem, tad tāda ir Viņa griba, nevis aizgājēja griba.

Kristīne raksta, ka viņai ir lielas bailes. Ja pareizi sapratu, tad bailes no nāves. Bailes rodas tikai no neizpratnes, nezināšanas un neticības. Tur kur ir gaisma, mīlestība un ticība, tur nav tumsas enerģijas  – bailes. No nāves baidās tikai tie, kas neizprot cilvēka evolūcijas procesus.

Nāve ir tikai robežstabiņš starp dzīvēm. Iedomājieties kā būtu, ja nebūtu šāda robežstabiņa? Mēs visu laiku dzīvotu vienā un tajā pašā ķermenī. Mums nebūtu iespējas uzzināt kā tas ir būt par sievieti, vīrieti, nabagu, bagātu, veselu un slimu utt. Mums būtu jāiepazīst tikai viena pieredze. Lai vieglāk būtu izprast nāves lomu un nozīmi, iztēlojieties Latvijas kokus, kas katru rudeni nomet lapas (lapām iestājas nāve) un katru pavasari koki koši uzplaukst (piedzimst jaunas lapas). Vai mēs spētu novērtēt pavasara burvību, ja Latvijā nebūtu ziemas? Tātad nāve mums dod iespēju redzēt un iepazīt kaut ko jaunu, vai tas nav lieliski?

Svētie cilvēki nebaidās no nāves un pat to gaida, jo zina kāda svētlaime viņus gaida pēc nāves. Tikai cilvēki, kas dzīvē ir darījuši daudz slikta, netic Dievam, – baidās no nāves, jo zemapziņā viņi jau nojauš, kas viņus sagaida pēc nāves.

Kristīnes ģimene cieš pēc nelaimes gadījuma, jo neizprot, ka tas palicējiem ir eksāmens. Eksāmens būs nokārtots, ja palicēji atgūs sirdsmieru, bet lai to atgūtu, ir jāmācās. Kristīne to dara, uzdodot jautājumus, un es ticu, ka tiklīdz visi jautājumi būs skaidri, tā viņas sirds nomierināsies. Sliktāka situācija ir viņas brālim un bērniem, jo viņi neapgūst Mācību, nesaprot dzīvi un nesaredz savu atbildību notiekošajā, bet Kristīnei ir iespēja dalīties ar savām zināšanām un mierināt tuviniekus. Ja bērni vaino tēvu, tas nozīmē, ka Kristīnes brālim ir ļoti liela vainas izjūta, jo vaino tikai to, kurā ir daudz vainas izjūtas. Tāpēc arī Kristīnes brālim ir jāmācās un jāizprot labāk dzīve, lai nevainotu sevi, bet caur kļūdām mācītos un augtu garā.

Es nevaru apgalvot, bet man ir sajūta, ka šis gadījums palīdzēs Kristīnei un viņas ģimenei izlauzties no tumsas spēku radītās ilūzijas, palīdzēs sākt jaunu dzīvi. Tikai jaunu dzīvi nedrīkst sākt ar bailēm, bet tā ir jāsāk ar drosmi un uzticēšanos Dievam.