Ko esmu palaidusi garām? 21.07.2017

Elita jautā: Esam laulībā nodzīvojuši 19 gadus. Katoļi. Laulāti. Esmu visnotaļ ticīga un katru vakaru veltu lūgšanas Dievam. Tā nu sagadījās, ka kopš februāra vīram labpatikās sēdēt uz slimības lapas, jo bija iestājies zināms panīkums darba vietā, un arī veselība sāka uzdot, jo viņš ir policists un veselības stāvoklis atļāva viņam agrāk pensionēties.
Centos viņu pierunāt, ka lai nu vēl strādā, tik traki nav, bet viņš iespītējās. Uz jautājumu, ko darīsi pēc tam – kļūšu
tālbraucējs, pelnīšu naudu, ģimeni uzturēšu ar to. Piekritu. Bet pa šo laiku viņš sāka ļoti stipri lietot alkoholu, visu laiku nepārtraukti sēdēja soc. tīklos un visbeidzot jūnijā paziņoja, ka tur sastapis brīnišķīgu sievieti, ka viņam ir dzirksteles, ka tieši tā viņam ir visu laiku trūcis, ka mani ne vienu dienu nav mīlējis…

Man gribējās vemt. Esmu piedevusi viņam tik daudz ko, samierinājusies, kad viņam gribējās pabūt ar draugiem, viens pats viņš ir apmeklējis darba pirtis (jo ko gan es tur darītu, jo alkoholu nelietoju), es uzticējos viņam. Viņš līdz šim nebija pievīlis, viņš ir rūpīgs ģimenes cilvēks, atbildīgs tēvs mūsu 3 bērniem. Jā, viņš mēdza būt agresīvs, it sevišķi tad, kad es pret kaut ko iebildu, tad varēja plēst šķīvjus, spert pa durvīm. Tāpēc parasti neiebildu, bet darīju pēc sava prāta, ar humoru atvairīju viņa dusmas, biju diplomātiska un izlavierēju no kļūmīgām situācijām veiksmīgi. Es nasaprotu, kurā brīdī viņā radās vēlme pēc krāpšanas? Ko esmu palaidusi garām? Jā, pēc 3.bērniņa piedzimšanas
parādījās liekas svars, bet es vingroju, turējos būt kopta, nenolaidos. Nepsihoju, esmu mierīga pēc dabas. Pat lielākoties jautrā garastāvoklī, jo uz visu cenšos paskatīties no komiskās puses. Galu galā viņš jau arī nav nekāds Alens Delons – mazs, apaļš, plikpauris ar alkohola problēmām (kuras centos novērst, vēršot viņa uzmanību – ka nu jau ir pa traku!).

Es smējos, ka jaunai meitenei tāds vajadzīgs!! Bagāts viņš arī nav un vēl piedevām precējies! Bet viņš neparko – Tu esi laba, mīļa, jauka, bet ar Tevi es vairs nekad kopā nebūšu!. Un uz karstām pēdām runāja par īpašuma dalīšanu. Es noskaitos, jo dārzs ir tas, kurā veldzējas mana dvēsele – ziedi, smaržas, rušināšanās pa to, tas ir neatņemams! Par to noskaitos, ļoti. Sakliedzām viens uz otru. Un tad es ieraudzīju viņā tādu niknumu un nicinājumu pret sevi! Nekad mūžā no viņa nebija nācis tāds naids, likās, ja dēli viņu nesavaldītu, viņš mestos man virsū un mani nožņaugtu. Tad es sapratu, ka kaut kas jādara. Nu lūdzu Nemitīgās Palīdzības Dievmāti par viņa dvēseles pestīšanu. Manī nav pret viņa naida, nav dusmu. Esmu piedevusi viņam. Reizēm pat pasmejos par viņa naivumu, bet viņš mājās nav atgriezies. Atbrauc, sakopj īpašumu, samīļo bērnus un prom ir.

Finansiālās problēmas neļauj dzīvot viņiem kopā un viņš mitinās pie savas mātes. Bet no rudens dzīvošot kopā. Es vēl ticu un ceru, ka domas mainīsies viņam, ka es izlūgšu vīra atgriešanos uz garīgās dzīves takas. Tikai uztrauc mani tas, ka sievietes mūsdienās izvirst. Ka var tā mierīgi atdoties nebrīvam vīrietim. Pat Kārlis Skalbe ir teicis – “Kad
izvirst sieviete, izvirst tauta.” Un kas cieš? Bērni. Mazā meitiņa skumst pēc tēta, viņiem bija savas spēles, savi rituāli, kuri bija tikai viņējie. Tā visa pietrūkst viņai. Neviens vēl nav atcēlis bērnu nepieciešamību pēc abiem vecākiem, lai ko tur runātu ezotēriķi, dziednieki u.tml. Ja sievietēm būtu augsta morālā stāja, mazāk ciestu bērni. Arī dzeltenā prese to popularizē ļoti. Vīrs tā arī pateica – tagad visi visapkārt šķiras. Man ir labi! Bet man nav. Man trūkst viņa siltās muguras, trūkst stiprā pleca un drošības sajūtas. Bet lūgties nepārtraukšu..

Elvita Rudzāte atbild: Mēs esam iemiesojušies laikā, kad sabiedrības morāle strauji pazeminās. Tas nozīmē, ka mēs vēlējāmies iegūt šādu pieredzi. Tas, ka šobrīd šķirtas attiecības un oficiāli nereģistrētas attiecības uzskata par normu, tas tikai norāda cik tālu sabiedrība ir aizgājusi. Tās ir sekas pēc atteikšanās no ticības un attālināšanās no Dieva. Cik man zināms, zemākais pagrimuma punkts vēl nav sasniegts, tāpēc jābūt gataviem vēl uz “pārsteigumiem”.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka sasniedzot zemāko punktu, vienmēr ir iespēja atkal kāpt uz augšu. Dievs nepieļaus pilnīgu sabiedrības degradāciju un pamazām būs arvien vairāk cilvēki, kas sāks veltīt savu dzīvi, lai sabiedrībā atgrieztu cilvēciskās vērtības un aicinās atgriezties ticībā pie Dieva.

Iesaku Elitai padomāt, kāpēc viņas vīrs nejuta sievas mīlestību? Kur ir agresija, tur nav mīlestības. Kādas barjeras traucēja mīlestības enerģijas plūsmu? Jāstrādā ar šo barjeru atbrīvošanu. Barjeras var būt ļoti dažādas, bet visizplatītākās ir bailes “mani nemīl”, vainas izjūta, aizvainojums, gribu saņemt mīlestību, pieķeršanās utt. Ar lūgšanām vien būs par maz. Dievs palīdz tikai tad, ja redz, ka cilvēks kaut ko no negatīvās situācijas ir mācījies. Vai Elita redz savu atbildību vīra aiziešanā no ģimenes? Viņas vīrs slīga alkohola atkarībā aiz skumjām, bet kas radīja šīs skumjas? Tie ir jautājumi, uz kuriem Elitai ir jāatrod atbildes.

Šādas situācijas bieži ir karmiskas, bet es nezinu vai Elita tic karmai, jo pārliecināti katoļi Karmas un Reinkarnācijas likumus noliedz. Jo ātrāk Elita izpratīs savas neapgūtās mācības, jo lielāka iespējamība glābt ģimeni.