Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Ko lai es saku meitai? 07.04.2018

Mamma jautā: Vakar aizvedot meitu uz bērnu dārzu (4.gadi) viņai draudzene teica “es ar tevi nedraudzēšos, jo tu smējies”. Nedomāju, ka meita būtu par viņu smējusies, jo ir diezgan draudzīga un mīļa. No rīta iegājām bērnu dārzā ar audzinātāju un otra meitene ar tēti lēnāk nāca no muguras. Neliels situācijas apraksts, lai saprastu ka nebija nekāds starpgadījums un apvainošana. Mana meita samulsusi atbildēja “ar visiem ir jādraudzējās”. To es gan neesmu teikusi, bet tas droši vien nāk no bērnu dārza. Es neuzskatu, ka ar visiem un visu laiku ir jādraudzējās, pēc sajūtām, bet nesaku, lai arī ar kādu nedraudzējās. Kad un ar ko gribās, ar to ir jādraudzējās. Arī stāstu, ka visi nevar gribēt ar viņu draudzēties un, ka arī viņa citreiz nevēlās ar kādu draudzēties.

Meitene iegāja grupiņā un mēs vēl palikām ģērbtuvē. Redzēju, ka viņa samulsusi ar sāpošu sirdi. Klusām sāka arī raudāt. Teicu, lai nepārdzīvo, ka draudzene šodien negrib ar viņu draudzēties, katrs dara kā grib un viņai tak vēl ir arī citi draugi. Pirms tam vēl viena meitene teica “es gan ar viņu draudzēšos”. Meita grupiņā komunicē ar visiem gan citām meitenēm, gan puišiem, bet visbiežāk spēlējās (pēc pašas nostāstiem) ar divām meitenēm – vienu, kas negribēja draudzēties un otru, kas gribēja draudzēties.

Iegājām kopā grupiņā apsveicinājāmies un meitene, kas negribēja draudzēties jau bija pienākusi un rādīja meitai savu kleitu. Pateicu audzinātājai, ka meita saskumusi, jo viņas draudzene negribēja ar viņu draudzēties, lai vienkārši ir lietas kursā kāpēc saskumusi. Arī draudzenei pateicu, ka meita noskumusi, jo viņa negrib ar viņu draudzēties. Varbūt vēlāk viņas paspēlēsies?! Nepārmetu neko draudzenei, arī neprasu nekādu savādāku attieksmi. Katrs tiešām var un grib savādāk.

Stāsts nav par bērniem un viņu attiecībām, bet par manu attieksmi. Ko lai es saku meitai? Kāpēc kāds negrib ar viņu draudzēties? Ko lai viņa atbild, kad kāds saka “es nedraudzēšos ar tevi”? Un kāpēc viņu tas tik ļoti uztrauca? Domāju, ka ģimenē mīlestības viņai pietiek. Vienmēr ieklausos viņā, samīļoju un cenšos ņemt vērā viņas viedokli. Vai sirds sāpes rodas no bailēm “mani nemīl” vai vēlēšanās izpatikt? Kur tādas viņā ir radušās? Vai tas ir uzvedības modelis ko viņa kopē no manis vai citiem bērniem?

Vēl ir viena meitene ar kuru viņa ļoti gribētu draudzēties, bet viņai ir cita draudzene. Reizēm spēlējās un reizēm nē, un arī par to viņa pārdzīvo. Kāpēc vispār cilvēki “pielīp” pie tiem, kas negrib ar viņiem pavadīt laiku kopā?

Elvita Rudzāte atbild: Cilvēkiem ir grūti noticēt, bet gan bērnudārzos, gan skolā satiekas tie bērni, kam ir saglabājusies no iepriekšējām dzīvēm gan labā, gan sliktā karma. Īpaši liela pievilkšanās notiek pie cilvēka, ar ko ir slikta karma, jo ir pienācis laiks karmu atstrādāt un šī atsrādādašana notiek caur negatīvu situāciju. Tieši tāpēc bērnudārza grupiņā satiekas bērni, kur kāds var sāpināt. Šajā gadījumā sāpināšana notiek caur atsacīšanos draudzēties.

Ko var darīt vecāki un pedagogi? Par draudzību ir jārunā atbilstoši bērna vecumposmam, lai bērni izprastu, kas ir patiesa draudzība un kas ir savtīga draudzība, kāda ir patiesas draudzības vērtība un kādas ir savtīgas draudzības sekas. Pirmsskolā ļoti labi palīdz pasakas, kas apskata šo tēmu.

Sokrata tautskolas izdotajā grāmatā “Bērnu un jauniešu tikumiskā audzināšana”, ko Izglītības kvalitātes valsts dienests ir pasludinājis kā aizliegtu grāmatu bērnu audzināšanā, ir publicētas pasakas, draudzības attīstībai.

Viens no piemēriem: Pasaka par zvēru karalisti. Pedagogs stāsta, iesaistot bērnus, uzdodot tiem jautājumus (ar slīpiem burtiem ir norādīti pedagoga jautājumi bērniem):

“Zvēru karalistē visi zvēri dzīvoja draudzīgi. Taču reiz, sensenos laikos, tā nebija. Zvēri darīja, ko gribēja- lielākie darīja pāri mazākajiem, stiprākie – vājākajiem. Reiz zvēru karalis bija izgājis laukā no  sava mājokļa paskatīties, kā tad dzīvo viņa pavalstnieki.

Kā jūs domājat, ko karalis ieraudzīja, izejot laukā no sava mājokļa?

Vai visi zvēri bija laimīgi un jutās labi?

Kuri zvēri nebija laimīgi?

“Tā tas vairs nevar turpināties,” teica karalis, kad bija izstaigājis savu karalisti. “Kaut kas ir jādara, bet kas?” Domāja, domāja un izdomāja, ka jāpasauc gudrie padomdevēji. Bet ko tad  saukt?

Lūgt, lai bērni nosauc dzīvniekus, kuri būs padomdevēji.

Un tā valdnieks sasauca savus gudros padomdevējus, un nu visi ņēmās gudrot, ko  darīt, lai visi  karalistes iemītnieki būtu laimīgi. Pēdējais ieradās vecais krauklis, stiepdams līdzi vecu, putekļiem noklātu grāmatu. “Krā, krā, es zinu, kas mums jādara!” krauklis noķērcās sveiciena vietā. “Nu, nu?” visi nepacietīgi gaidīja, ko krauklis teiks. Krauklis uzlika savas brilles un atvēra grāmatu.

Viņš šķīra vienu lapu pēc otras, nevarēja atrast, jo nebija atzīmējis, kurā lapā tad bija gudrais padoms. (Bērni ar kustībām šķir iedomātas grāmatas lapas.) ”Atradu!” iesaucās krauklis un sāka lasīt: “Nedari otram to, ko negribi, lai dara Tev- tas ir galvenais un pats svarīgākais likums”. ”Tas ir viss?” klausītāji bija neizpratnē, ”Kā tad tas mums palīdzēs?  Tie jau ir tikai vārdi. Neviens taču mums to nevar piespiest ievērot!”

“Krible-krable bums: sliktais nāk atpakaļ jums.” Tikko krauklis bija izlasījis buramvārdus, karalistē sāka notikt neredzēti brīnumi- vājākie darīja pāri stiprākajiem, mazākie lielākajiem. Augu dienu ķildas, raudas, asaras…

Kā jūs domājat, vai tagad karalistē viss noritēja labi?

Vai visi bija laimīgi?

Īpaši neganti izturējās mazie zaķēni pret saviem kādreizējiem pāridarītājiem vilcēniem. Krauklis piegāja klāt raudošajam vilcēnam un jautāja, par ko viņš raudot. “Man zaķēns ļoti stipri iesita, skaties, ķepiņa visa piepampusi,” žēlojās vilcēns. ”Bet vai tu atceries, kas notika vakar?” jautāja krauklis. “Nekas jau tāds nenotika, es tikai pieliku kāju priekšā skrejošam zaķēnam. Kā viņš kūleņoja!” ar lepnumu atcerējās vilcēns. “Bet vai tu atceries, kā raudāja zaķēns, viņš stipri sasitās, un viņam sāpēja tieši tāpat, kā tagad tev,” atgādināja krauklis. “Jā, bet esmu spēcīgāks, kā gan zaķēns spēja nodarīt man pāri?”  Un krauklis pasauca arī zaķēnu un teica : “Redzat to lielo grāmatu man rokās?” ,,Jā”, atbildēja zaķēns un vilcēns. “Šeit ir ierakstīts pats svarīgākais zvēru karalistes likums, ko daudzi ir piemirsuši,” teica krauklis. “Jā, bet kāds tas ir, vai tu vari mums pateikt?” vienā balsī iesaucās zaķēns un vilcēns. “Varu, bet pirms es to nolasu, jums jāapsola, ka ievērosiet šo likumu.”

“Jā, jā, mēs apsolām!” sauca zaķēns un vilcēns. Krauklis dziļi ievilka elpu un kā lielāko noslēpumu pačukstēja “Likums skan – nedari otram to, ko tu negribi, lai kāds dara tev. Vai sapratāt?”

“Jā, jā sapratām,” teica vilcēns un zaķēns. “Tad apsoliet, ka viens otram un arī citiem pāri nedarīsiet!”  Abi zvēriņi zvērēja, uzlikuši labo ķepiņu  uz sirds.

Kur zvēresta laikā zvērēni turēja savu labo ķepiņu?  Kas bija rokā krauklim?

Kad zaķēns un vilcēns savu apņemšanos bija apstiprinājuši ar zvērestu, krauklis teica: “Un tagad skrieniet un katrs izstāstiet saviem draugiem par likumu. Turpmāk šis likums būs jāievēro visā karalistē, kā tas jau kādreiz ir bijis.”

Tā tas arī notika. Zaķēns un vilcēns izauga un arī saviem bērniem pastāstīja par likumu. Karalistē valdīja miers. Tas notika sensenos laikos.”

 

Patiesa draudzība ir spēja draudzēties ar otru cilvēku bez nosacījumiem, pieņemot šī cilvēka trūkumus. Savtīga draudzība ir draudzība, kas ir spēkā tikai tajā laikā, kad tas ir izdevīgi. Savtīga draudzība beidzas, kad izdevīgums ir beidzies. Tāpēc grūtās dzīves situācijās ir visvieglāk pārbaudīt, kas ir tavi patiesie draugi.

Vecākiem un pedagogiem ir jāmāca bērniem piedot tiem, kas viņus sāpina, paskaidrojot, ka sirds dziļumos neviens nevēlas sāpināt, tā vienkārši notiek gadījumos, kad cilvēks nesaprot ko dara, kad nesaprot, kā viņa attieksme sāpinās otru cilvēku. Ja viņš to izprastu, viņš noteikti tā nedarītu. No visām problēmām var atbrīvoties ar piedošanu. Bērni ir ļoti atvērti piedošanai, tāpēc nepieciešams tikai bērnam pastāstīt kā to vislabāk izdarīt.

Piedošanas piemērs:

“Es piedodu draudzenei, ka viņa ar mani pašlaik nevēlas draudzēties (piedošana notiek domās).

Es piedodu sev, ka situācija ar draudzeni, mani tik ļoti sāpināja. Es neesmu slikta meitene, es tikai neapzināti pieļāvu kļūdu, kuru tagad ļoti nožēloju un turpmāk centīšos to neatkārtot. (piedošana domās).

Mīļais, Dievs, lūdzu, palīdzi man atjaunot attiecības ar draudzeni! Tu jau zini, kāpēc viņa uz mani ir apvainojusies, bet es negribēju viņu sāpināt, man vienkārši tā nejauši sanāca, kad viņa manus smieklus uztvēra kā pasmiešanos par viņu. Man ļoti žēl, ka tā sanāca. Es turpmāk būšu uzmanīgāka ar vārdiem un savu uzvedību. (lūgšana domās).

Mīļā mana draudzene, lūdzu, piedod man, ja es neapzināti esmu tevi sāpinājusi, kad tev likās, kas es par tevi pasmējos. Es nevēlējos tevi izsmiet, man vienkārši tajā brīdī bija jautri, un es domāju, ka es tevi iepriecināšu. Lūdzu, piedod man šo situāciju. Es ļoti priecāšos, ja arī turpmāk mēs varēsim būt draudzenes (piedošana skaļi draudzenei).”

Ja bērni pratīs lūgt piedošanu un piedot, tad viņi ātri iemācīsies risināt grūtas dzīves situācijas, kas ir svarīga prasme visas dzīves laikā, pasargājot sevi no slimībām.